Pjotrs Potjomkins

Pjotrs Potjomkins (1847. g. – 1914. g. 16. septembrī, Pēterpilī, Krievijas impērijā) – Rīgas-Orlas dzelzceļa Ieņēmumu dienesta priekšnieks, sabiedriskais darbinieks un teātra mīlis.

Pjotrs Potjomkins ir absolvējis Imperatora Mākslas akadēmiju. Taču viņa dzīves ceļš bija saistīts ar darbibu dzelzceļā, un tikai savu brīvo laiku viņš veltījis dalībai kultūras pasākumos.

Pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas P. Potjomkins dienējis Maskavas-Kurskas dzelzceļa būvniecībā. 1870. gadā viņš pārgājis uz Orlas-Vitebskas dzelzceļu, kur izdienējis līdz ienākumu kontroliera amatam. 1895. gada 1. janvārī viņš tika pārcelts uz Rīgu un iecelts par ienākumu kontroles priekšnieku, bet no 1896. gada 1. jūlija ieņēma Rīgas-Orlas dzelzceļa Ieņēmumu dienesta priekšnieka amatu.

1901. gada 1. janvārī P. Potjmkins tika pārcelts uz jaunuzbūvētā Sibīrijas dzelzceļa Pārvaldi, kur ieņēma analoģisku amatu, pēc tam viņš dienēja Pēterburgas-Varšavas dzelzceļā.

1906. gadā Pjotrs Potjmkins atkal iecelts Rīgas-Orlas dzelzceļa Ieņēmumu dienesta priekšnieka amatā, kurā viņš arī dienējis līdz pat savai nāvei. Viņš tika uzskatīts par labu dzelzceļa grāmatvedības lietpratēju.

Pjotrs Potjmkins ir palicis daudzu laikabiedru rīdzinieku piemiņā, jo aktīvi piedalījies Rīgas sabiedriskās dzīves norisēs. Daudz darba un ievērības viņš veltījis teatrālās mākslas attīstībai, jo bija teātra mīlis. Viņš bija “Dramatiskās mākslas biedrības” aktīvs loceklis. Pēdējo sava mūža gadu laikā viņš bija Krievu teātra pārvaldes Teatrālās komitejas loceklis, kā arī Krievu teātra garants.

Nekrologā sakarā ar Pjotra Potjomkina nāvi ir atzīmēts, ka viņš: “Mīlot teātri un ziedojot tam visu brīvo laiku, piesaistīja sev apkārtējo mīlestību ar savu simpātisko un atsaucīgo raksturu.”

Pjotrs Potjomkins ir miris 1914. gada 16. septembrī Pēterpilī (patlaban- Sanktpēterburga), no turienes nelaiķa mirstīgās atliekas tika atvestas uz Rīgu un no Rīgas stacijas — uz Sv. Ņevas Aleksandra baznīcu, kur 1914. gada 18. septembrī arī notika nelaiķa apdziedāšana. Piemiņas dievkalpojumu noturējis protoierejs Vasilijs Berezskis. P. Potjomkins tika apbedīts Rīgas Pokrova kapos.

Dēls:

Viņa dēls - Pjotrs Potjomkins (1886-1926) – krievu satīras un humora literāri mākslinieciskā žurnāla “Satirikon” pazīstamais autors (šis žurnāls 1908.-1914. gadā tika izdots Sanktpēterburgā), viņš ir sacerējis daudz teatrālo miniatūru. Savās divās grāmatās — “Ģerānija” («Герань») un “Smieklīga mīlestība” («Смешная любовь») - Pjotrs Potjomkins-jaunākais bija apkopojis savus labākos liriskos dzejoļus. Viņš daudz strādājis teātrim. Viņa spīdošajā jaunradē atklājies visai rets talants – Potjomkina mākslinieciski dramatiskās miniatūras izpelnījās lielus panākumus.

Daļu no savas bērnības Pjotrs Potjomkins pavadījis Rīgā, kādu laiku sadarbojies ar Rīgas laikrakstu “Segodņa”. Vēlāk viņš veicis smagu emigrācijas ceļu — no Odesas uz Parīzi, kur arī nomiris 40 gadu vecumā.

Svetlena Vidjakina

Informācijas avoti:

Городской дневник. Кончина П.Д. Потёмкина, Рижский вестник, № 213, 17 сентября 1914. 

Городской дневник. Панихида по П.Д. Потёмкину, Рижский вестник, № 214, 18 сентября 1914.

Покровское кладбище. Слава и забвение. Сост. С. Видякина и С. Ковальчук. - Рига, 2004

Materiālu papildināja Aleksandra Jakovļeva.