Svētā Nikolaja vai Tihvinas kapela

Tā bija viena no pirmajām Rīgā uzbūvētajām pareizticīgo kapelām. Svētā Nikolaja kapela uzcelta 1884. gadā Maskavas ielā, blakus tā dēvētajiem “Sarkanajiem spīķeriem”. Diemžēl vēsture nav saglabājusi kapelas arhitekta vārdu. Tā bija neliela kvadrātveida ķieģeļu kulta celtne. Jumtu vainagoja astoņšķautņu kupols un teltsveida smaile ar mazu sīpolveida jumolu virsotnē. Pa šaurajiem kupola pamata cilindra logiem kapelā iespīdēja gaisma. Ēka bija bagātīgi dekorēta ar profilētām dzegām un ārsienu virspusē izvirzītiem krustiem. Virs ieejas, kas bija vērsta uz ielas pusi, atradās Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja tēls.

Pareizticīgo kapelas atrašanās vieta pie noliktavām jeb tirdzniecības klētīm – “Sarkanajiem spīķeriem” – nebūt nebija nejauša. Daudzi Rīgas krievu tirgotāji šeit glabājuši savas preces, jo blakus atradās Krievu Viesu sēta (pašreizējās Zinātņu Akadēmijas ēkas vietā). Svētais Nikolajs tika un tiek godāts kā jūrasbraucēju un tirgotāju aizbildnis. Turklāt šī kapela bija savdabīgs atgādinājums dievlūdzējiem, ka 1715. gadā šajā rajonā bija uzcelta pirmā Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas koka baznīca ar piebūvi papildu altārim par godu Svētajam Nikolajam Brīnumdarītājam.

Vēlāk Svētā Nikolaja kapelā tika ievietota Vissvētās Dievadzemdētājas Tihvinas brīnumdarošā ikona, no kuras nosaukuma arī radās otrs kapelas nosaukums. Kulta celtne palika savā vietā līdz pat 1959. gadam, pēc tam tā tika nojaukta. (Vienpersoniskā PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova laikā izvērstās antireliģiskās kampaņas ietvaros – tulkot. piezīme).