Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Ogrē
Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. – Krasta ielā 15, Ogrē, Ogres novads.
Arhitekte: Ludmila Kļešņina; būvinženieris konstruktors: Arnis Asis (1933–2022). Dievnams būvēts laikposmā starp 1996. un 2000. gadu.
Ogre ir valstspilsēta Latvijas vidienē, novada administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies Daugavas labajā krastā pie Ogres upes ietekas, aptuveni 36 kilometru attālumā uz dienvidaustrumiem no Rīgas.
Pagātnē Ogrē nekad nebija pareizticīgo baznīcas, pareizticīgo kopiena šajā pilsētā izveidota tikai 1992. gadā. Pilsētas pašvaldība piešķīra draudzes rīcībā nelielu vasaras namiņu pakalna nogāzē, kurā 1992. gada 19. decembrī, Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja svētkos, arī notika pirmais pareizticīgo dievkalpojums.
Pagātnē Ogrē nekad nebija pareizticīgo baznīcas, pareizticīgo kopiena šajā pilsētā bija izveidota tikai 1992. gadā. Pilsētas pašvaldība piešķīra pareizticīgo draudzei nelielu vasaras namiņu pakalna nogāzē, kurā 1992. gada 19. decembrī, Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja svētkos, arī notika pirmais pareizticīgo dievkalpojums.
Baznīcas celtniecību Ogrē draudzes locekļi bija uzsākuši bez projekta. 1997. gadā darbu uzsāka profesionāļi: arhitekte Ludmila Kļešņina un būvinženieris konstruktors Arnis Asis. Viņi saskārās ar sarežģītu uzdevumu: pastiprināt esošās ēkas pašdarinātās konstrukcijas, pielāgot sakrālo objektu apkārtējai videi, piebūvēt zvanu torni un pārveidot pašbūvēto ēku saskaņā ar Pareizticīgās Baznīcas arhitektūras kanonu. Dievnama būvniecības darbus, kas turpinājušies 7 gadus, veica Ogres celtniecības firma "Orions", kuru vadīja Igors Tarkovs.
2001. gada 2. septembrī, pēc visu nepieciešamo iekšdarbu pabeigšanas, Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs) svinīgi iesvētījis jaunuzcelto baznīcu Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja, Likijas Miru arhibīskapa vārdā. Šā dievnama pārzinis līdz pat savai nāvei bija mitroforais virspriesteris t. Georgijs Tailovs.
Ogres Dievnama pamatapjoms ir nedaudz izstiepts garumā, rietumpusē tam piekļaujas ieejas portāla segtais lievenis, austrumpusē – altāra apsīda, ko vainago neliela “galva” (jeb jumols). Virs lieveņa ir uzbūvēts karkasa teltsveida zvanu tornis, kas vainagots ar mazo “galvu”. Virs baznīcas pamatapjoma jumta slejas galvenā “galva”, kas balstīta uz dekoratīvās pamatnes. Dienas gaisma ieplūst dievnamā pa arkveida logiem.
Baznīca iznākusi zāles tipa, koka spāru konstrukcijas interjerā virs centrālās daļas imitē četrskaldņu velvi. Dievnamā atrodas vietējās draudzes īpaši godināta liela senatnīga Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja ikona – metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) dāvinājums.
Latvijas teritorijai raksturīgajā līdzenajā reljefā Ogres dievnams ir vienīgais savā ziņā, jo kulta celtne atrodas pakalna nogāzē virs upes, tās atrašanās vieta ir ļoti gleznaina, bet teritorija ap baznīcu ir krāšņi sakopta.
2021. gadā tika paveikti interjera jaunā noformējuma darbi. Pēdējo gadu laikā ar LPB Virsgana metropolīta Aleksandra (Kudrajšova) svētību dievnamā tika veikti vērienīgi remontdarbi gan no ārpuses, gan iekštelpās.
Ogres Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcā dievkalpojumi notiek svētdienās un svētku dienās. Baznīcas paspārnē atrodas garīgās literatūras bibliotēka draudzes locekļiem, kā arī darbojas svētdienas skola skolas vecuma bērniem. Kopš 2014. gada dievnama pārzinis ir mitroforais virspriesteris Oļegs Peļevins, dievnama klēriķis – virspriesteris Valentīns Gavriļenko.
2012.–2024. gadā
Tekstu sastādījusi un tulkojusi Irēna Ase
Informācijas avoti:
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Сост. Е. Щеников, консультант А.В. Гаврилин. – Рига, 2017. (Pareizticīgo dievnami un draudzes Latvijas teritorijā 13.–21. gadsimtā. Rokasgrāmata. Sast. J. Ščeņikovs, konsultants A. Gavriļins. Rīga, 2017.) – 480. lpp.
http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=2915&id=41&lang=RU
https://rmvoz.ru/gallery/Kleshnina_arkhitekturnoye-tvorchestvo
