Ņina Viktorova

Ņina Viktorova (dz. Ananiča; 1909. g. 1. decembrī  Rīgā, Krievijas impērijā – 1975. g. 10. decembrī  Rīgā, Latvijas PSR) –  advokāte
Ņina Viktorova ir dzimusi  Rīgā  dzelzceļnieka ģimenē, tēvs – Kiprians, māte – Helēna.
1926. gadā viņa pabeidza Rīgas pilsētas krievu vidusskolu, pēc tam mācījās Valsts krievu pedagoģiskajos kursos. 1929. gadā uzsāka tieslietu studijas Latvijas Universitātē, ko pabeidza    1934. gadā. Bijusi tiesamatu kandidāte, no 1937. gada bija vecākā tiesamatu kandidāte Rīgas apgabaltiesā.
1940.–1941. gadā bija tautas tiesnese Rīgā.
Otrā pasaules kara laikā 1941. gada jūlijā Ņ. Viktorova evakuējās  uz Krieviju. Strādāja par prokurora sekretāri Kirovas apgabalā, Arbažas rajonā, no 1942. gada bija advokāte Jaranskā, Kirovas apgabalā.  
No 1945. gada janvāra bija Latvijas PSR Tieslietu ministrijas konsultante, no 1946. gada 16. decembra – advokāte Rīgas 1. juridiskajā konsultācijā, no 1948. gada maija – Rīgas 2., no 1953. gada 15. maija – atkal Rīgas 1., no 1960. gada 1. oktobra – atkal Rīgas 2. juridiskajā konsultācijā. 1967. gada 1. maijā Ņ. Viktorova aizgāja pensijā.

Ņina Viktorova ir mirusi Rīgā 1975. gada 10. decembrī.

1933. gadā Ņina Viktorova apprecējās ar lauksaimniecības studentu Vladimiru Viktorovu (kurš krita Otrajā pasaules karā 1943. gada 24. februārī, būdams Sarkanajā armijā), ģimenē ir dēls Jurijs (dz. 1936. gadā) un meita Kira (dz. 1939. gadā).

Informācijas avoti:

LZAKA, 505.l.;

LVVA, 7427. f., 1. apr., 12872.l.;

LUAJ.

Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērināto advokātu palīgi. Biogrāfijaās. 1944-2010. Sast. Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Zvērinātu advokātu padome, 2011., 695. lpp.