Luka Lotko

Luka Lotko (1924. g. 13. decembrī Rēzeknes apriņķī – 1997. g. 12. februārī Rīgā) – advokāts,  Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesis

Luka Lotko dzimis Rēzeknes apriņķī, Matuļu ciemā (tagad šis ciems iekļauts Kaunatas pagastā) dzelzceļnieka ģimenē.

Mācījies Rēzeknes valsts krievu vidusskolā. Nacistu okupācijas laikā 1942. gada jūnijā kopā ar ģimeni apcietināts, nosūtīts uz Vāciju, atradies Svīnemindes (tagad – Świnoujście,  Polijā) un Štetīnes (tagad – Ščecina, Polijā) koncentrācijas nometnē. 1944. gada martā viņš no nometnes  izbēga. No 1944. gada jūlija viņš dienēja Sarkanajā armijā, 2. Baltijas frontē, 594. strēlnieku pulkā, ticis ievainots. 1945. gadā demobilizēts.

1946. gadā viņš uzsāka tieslietu studijas Latvijas Valsts universitātē, kuru beidza 1951. gadā. No 1951. gada 1. augusta bija stažieris (patrons F. Gotlībs) Abrenes (Viļakas) juridiskajā konsultācijā. No 1952. gada 1. februāra viņš sāka strādāt par advokātu Viļakas juridiskajā konsultācijā, tā paša gada 2. septembrī kļuva par tās vadītāju. 1954. gada 23. decembrī L. Lotko tika atskaitīts no advokatūras, jo viņš pārgāja darbā uz Abrenes rajona tautas tiesu, vēlāk viņš ieņēma Latvijas PSR  Augstākās tiesas tiesneša posteni, 1990. gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

Luka Lotko bija precējies ar Aņisiju Buinovu, 1950. gadā ģimenē piedzima dēls Jurijs.

Luka Lotko miris Rīgā 1997. gada 12. februārī.

Informācijas avoti:

LZAKA, 243.l.

Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērināto advokātu palīgi. Biogrāfijaās. 1944-2010. Sast. Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Zvērinātu advokātu padome, 2011., 400.-401. lpp.