Nikolajs Poļakovs

Nikolajs Poļakovs  (1894. g. 5. oktobrī Dvinskā [no 1920. g. – Daugavpils], Krievijas impērijā – 1974. g. 25. septembrī Vudņūtaunā, Northemtonšīrā, Lielbritānijā) –  pasaulslavens 20. gadsimta vidus cirka klauns. Ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā, kā klauns ar vislielākajiem 58. izmēra zābakiem, uzstājies ar pseidonīmu Coco the Clown. Britu Impērijas Ordeņa kavalieris.  

14 gadu vecumā Nikolajs aizbēdzis no mājām un pievienojies pārvietojamam cirkam. Viņš strādājis manēžā kā pazīstamā krievu cirka mākslinieka Vitālija Lazarenko palīgs. Vēlāk Nikolajs tika uzņemts Rūdolfa Trucci cirka trupā, kas strādājusi Krievijā. Šeit viņš apguvis akrobātikas un jāšanas mākslu, iemācījies strādāt uz trapeces.

Pirmā pasaules kara laikā Nikolajs Poļakovs tika iesaukts Krievijas ķeizara armijā, bet Krievijas Pilsoņu kara laikos viņš iesaukts Sarkanajā armijā, no kurienes bēdzis un turpinājis klejot dažādu šapito cirku sastāvā.

1919. gadā Nikolajam Poļakovam izdevies atgriezties Latvijā. Viņš apmetās uz dzīvi Rīgā un dažu gadu laikā uzstājies Rīgas kafejnīcu un restorānu programmās.   Pēc tam viņš strādājis cirkā Lietuvā.

1929. gadā N. Poļakovs aizceļojis uz Berlīni, kur viņš uzstājies Buša cirkā un kļuvis ļoti populārs.

No Vācijas viņš devies uz Lielbritāniju, jo saņēmis ielūgumu strādāt Bertrama Millsa cirkā. Tieši šajā laikā sāka veidoties Nikolaja Poļakova skatuviskais tēls un tērps: 58. izmēra zābaki, liela apjoma maisveidīgs kostīms – svārki un virsbikses. Viņa skatuviskajā tēlā īpaši izcēlās: ruda parūka, pogas formas degungals un augsti paceltas ovālas uzacu līnijas, kas it kā paudušas izbrīnu.  

Nikolajs Poļakovs uzstājās kā Rudais klauns daudzās populārajās bufonādēs, izmantojot klasisko paņēmienu - konflikta attīstību starp Rudo un Balto klaunu, un šīs tēmas pārgāja no viena cirka uz citu. Tomēr Rudā klauna repertuārs bija daudz plašāks par cirkā pieņemtajām komiskajām ainiņām, jo bieži vien viņš uzstājies ar paša sacerētajām reprīzēm. Izrādes gaitā viņš pratis spīdoši improvizēt.

Otrā pasaules kara laikā Nikolajs Poļakovs kopā ar dēlu Maiku (Mihailu) uzstājies Britu karaspēka frontes brigāžu sastāvā. Pēc kara beigām viņš atkal tika ielūgts Millsa cirkā. Pateicoties savai neparasti plašai popularitātei, viņš bija kļuvis par šā cirka sava veida “”vizītkarti”.

Dzīves laikā N. Poļakovs bija guvis dažas nopietnas traumas: 1957. gadā izrādes laikā Millsa trupā viņš pakļuvis zem motoratiņiem ar ziloni vārdā Kems un savainojis kāju; 1959. gadā cietis ceļu satiksmes negadījumā, gūdams nopietnus miesas bojājumus, un pēc tam nācās ļoti ilgi ārstēties. Pēc kāda laika šis negadījums uzvedinājis viņu uz ideju radīt veselu sistēmu, kas dažādu spēļu formā ļautu bērniem iemācīties ceļu satiksmes noteikumus. 1962. gadā par šo darbību  Nikolajs Poļakovs tika apbalvots ar Britu Impērijas Ordeni, kuru viņš saņēmis no karalienes Elizabetes II rokām.

Rudā klauna Koko popularitāte bija ārkārtīgi liela, viņa vārds ir ierakstīts Lielbritānijas cirka vēsturē: patlaban Vudņūtaunā katru gadu tiek rīkots festivāls “Clown Fest”, kas veltīts leģendārā Rudā klauna - Nikolaja Poļakova - piemiņai.

Nikolajs Poļakovs bija precējies ar rīdzinieci Valentīnu Novikovu. N. Poļakovs bija sešu bērnu tēvs. Dēls - Mihails Poļakovs (Michael Polakov), arī kļuvis par pazīstamu cirka klaunu.

                                                                                              Marina Mihaiļeca