Nikolajs Kozlovs

Nikolajs Kozlovs (1921, Rozenmuižas pagasts, Rēzeknes apriņķis, Latvijas Republikā – ?) – advokāts

Nikolajs Kozlovs dzimis Rozenmuižas pagasta (no 1925. gada – Rēznas pagasts) Sokorņu sādžā zemnieka Ivana Kozlova ģimenē.

1938. gadā viņš pabeidza krievu pamatskolu Rēzeknē, turpināja strādāt tēva lauku saimniecībā.  No 1940. gada jūnija strādāja par galdnieku Liepājā, no 1941. gada janvāra –  Rēzeknē;  nacistu okupācijas gados kādu laiku  turpināja strādāt par galdnieku,  vēlāk pārcēlās dzīvot tēva lauku saimniecībā.  1944. gada februārī N. Kozlovs iestājās sarkano (padomju) partizānu vienībā.

Pēc  Rēzeknes atbrīvošanas no nacistu okupantiem N. Kozlovs no 1944. gada maija bija LĻKJS Rēzeknes rajona komitejas instruktors, no 1944. gada novembra līdz 1945. gada janvārim mācījās Partijas skolā Rīgā, pēc mācībām skolā kļuva par komjaunatnes darbinieku Rēzeknē.

1946. gadā N. Kozlovs uzsāka mācības Rīgas juridiskajā skolā, kuru pabeidza 1948. gadā. 1947. gadā viņš iestājās PSKP biedru rindās. 1948.–1952. gadā  bija tautas tiesnesis rajona tautas tiesā, no 1954. gada – Latvijas PSR Tieslietu ministrijas Daugavpils apgabala pārvaldes priekšnieka vietnieks. 1949. gadā uzsāka tieslietu studijas Latvijas Valsts Universitātē, tās pabeidza 1955. gadā.

No 1953. gada 11. maija N. Kozlovs bija advokāts Kārsavas juridiskajā konsultācijā, 1954. gada  8. janvārī viņu  atskaitīja no advokatūras, jo  viņš pārgāja darbā tautas tiesā Kārsavas rajonā, pēc tam – Ludzas rajonā, 1954.–1955. gadā viņš bija Kārsavas rajona deputātu  padomes Izpildu komitejas sekretārs. 1965. gada 17. decembrī viņš atjaunoja darbību advokatūrā, bija Krāslavas juridiskās konsultācijas vadītājs, no 1968. gada 5. aprīļa bija advokāts Daugavpils juridiskajā konsultācijā,   no 1970. gada 15. maija strādāja Ludzas juridiskajā konsultācijā un no 1972. gada 15. septembra bija tās vadītājs.

1982. gada 28. februārī Nikolajs Kozlvs  aizgāja pensijā.

N. Kozlovs bija precējies. Sieva Lūcija (dz. 1928. g.), dēli Igors (dz. 1956. g.) un Viktors (dz. 1960. g.).

Informācijas avoti:

LZAKA, 768. l.

Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi. Biogrāfijās. 1944–2010. Sast. Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Zvērinātu advokātu padome, 2011, 322. lpp