Visu Svēto baznīca Maltas lielciemā

Visu Svēto baznīca Maltas lielciemā

Visu Svēto baznīca. – Malta, Rozentovas ielā 17, Maltas pagasts, Rēzeknes novads.

Malta (līdz 1936. gadam – Borovaja) ir lielciems Latgalē, Rēzeknes novada Maltas pagasta administratīvais centrs. Malta atrodas 21 kilometra attālumā no novada centra Rēzeknes un 252 kilometru attālumā no Rīgas. Maltas pirmsākumi saistās ar Rozentovas muižu, ziņas par kuru ir atrodamas jau 16. gadsimtā.

Izsenis Rozentovas muižas un Maltas rajonā, kā arī tuvākajā apkārtnē, ir dzīvojuši pareizticīgie. Blakus katoļu kapsētai viņiem bija atvēlēta vieta apbedījumiem. 20. gadsimta 20. gadu Agrārās reformas laikā pēc vietējo pareizticīgo lūguma, pateicoties mežziņa A. Kalniņa palīdzībai, pie nelielajiem kapiem tika pievienota vēl trešdaļa hektāra zemes. Tā kā tuvumā nebija pareizticīgo dievnamu, tad vietējiem iedzīvotājiem radusies ideja uz daļas no piešķirtās zemes uzcelt nelielu baznīcu.

Par baznīcas būvniecības iniciatoru kļuva vietējās slimnīcas feldšeris A. Starikovs. 1926. gadā tika izveidota iniciatīvas grupa, kurā ietilpis A. Starikovs, dakteris I. Sudzilovskis, I. Pankulis un vairāki citi ticīgie. 1927. gada rudenī Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinode apstiprināja Celtniecības komitejas sastāvu. Par komitejas priekšsēdētāju kļuva I. Sudzilovskis, par sekretāru – A. Starikovs.

Sākusies ziedojumu vākšana dievnama celtniecībai. Daži nākamie baznīcas draudzes locekļi ziedojuši pa 100 un pat pa 200 latiem. Izdevās iegūt finanšu līdzekļus arī no pareizticīgajiem, kuri dzīvojuši citviet; tika rīkoti divi labdarības vakari. Kopumā visai īsā laikposmā izdevies savākt vairāk nekā 3 tūkstošus latu.

1928. gada 12. maijā notikusi dievnama pamatakmens likšanas ceremonija. Baznīcu izdevās uzbūvēt vienas vasaras laikā. Maltas pareizticīgo baznīca ir koka, celta uz akmens pamatiem. Kulta ēkas izmēri – 8,5 x 6 metri.

Vienkupola dievnams uzbūvēts pēc arhitekta Pāvela Pavlova (1882–1977) projekta. Nelielās baznīcas pamatapjoms tika celts kā kubveida koka guļbūve ar taisnstūra piebūvi. Galvenā ieeja veidota kā izvirzīts četrstūrveida apjoms ar divslīpju jumtu, virs kura uzstādīts krusts. Virs dievnama pamatapjoma četrslīpju jumta slejas neliels sīpolveida kupols. Mazos sapārotos logus rotā dekoratīvās koka apmales.

Pateicoties tā paša feldšera A. Starikova un citu ticīgo pūlēm, dievnams tika pietiekami apgādāts ar baznīcas piederumiem un garīdznieku tērpiem. Blakus esošās Tiskādu Svētās un Dzīvudarošās Trijādības baznīcas draudze dāvinājusi jaunuzceltajam dievnamam ikonostasu, kas atradies kādā no šīs draudzes baznīcām, kura vairs nedarbojusies. No Tiskādu draudzes tika saņemtas arī dievkalpojumu grāmatas, daļa baznīcas piederumu, ikonas. Vissvētās Dievmātes Vladimiras ikonu kiotā dievnamam ziedojusi daktere Vinogradova no Daugavpils. Trūkstošās ikonas uzgleznojis mākslinieks Sberegajevs. Ap baznīcu bija uzbūvēts koka žogs uz cementa stabiem.

1928. gada 21. oktobrī notikusi jaunuzbūvētā dievnama iesvētīšana. Saņemot Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa Jāņa (Pommera) svētību, Maltā no Rīgas uz svinīgo ceremoniju bija ieradies Kristus Piedzimšanas katedrāles pārzinis virspriesteris Kirils Zaics (1869–1948). Dievnams tika iesvētīts Visu Svēto vārdā.

1938. gadā draudzē bija vairāk nekā 150 draudzes locekļu. Maltas draudze un baznīca pastāv un darbojas arī mūsu dienās. Saskaņā ar 2020. gada datiem, baznīcas pārzinis ir virspriesteris Viktors Teplovs.

Maltas Visu Svēto koka baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

 2024. gads

Draudzē kalpojuši šādi garīdznieki:

No 1931. līdz 1939. gadam – t. Grigorijs Dribincevs (1876–1943).

1943.–1945. gadā un 1949.–1952. gadā – t. Jevstafijs Ivanovs (1878–1958).

Dažādos laikposmos un 1945.–1950. gadā – t. Filips Čepiks (1878–?).

No 1961. līdz 1965. gadam – t. Joanns Gavrilovs (1886–?).

No 1976. līdz 1982. gadam – t. Jakovs Legkijs (1906–1982).

 

Informācijas avoti:

С.П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии», изд. Рига, 1939 г. 149.–151. lpp.

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 234.–235. lpp.

https://eparhija.lv/hramy-eparhii/hramy-rezeknenskogo-blagochinija/

https://sobory.ru/article/?object=07884

https://www.malta.lv/index.php/turisms/religija/pareizticigo-baznica