Kristus Debesbraukšanas baznīca Māļu (Ežu) mazciemā
Kristus Debesbraukšanas baznīca. – Cēsu novads, Skujenes pagasts, Māļi (Eži).
Māļi ir mazciems Cēsu novada Skujenes pagastā. Apdzīvotā vieta atrodas pagasta austrumu daļā, astoņu kilometru attālumā no pagasta centra Skujenes un 110 kilometru attālumā no Rīgas.
Latviešu pareizticīgo draudze Ešenhofā (jeb Ežumuižā/ Ežos, tagad Māļi) tika izveidota 1847. gadā, laikposmā, kad Vidzemes latvieši masveidā pārgāja pareizticībā. 1849. gadā uz latviešu draudzi tika nosūtīts priesteris t. Timofejs Zlatinskis, kurš labi pratis latviešu valodu. Pirms tam tēva Timofeja vadībā un pateicoties viņa pūliņiem, bija uzcelta Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija koka baznīca Valmierā. Ešenhofā/ Ežumuižā viņa vadībā 1850. gadā tika uzcelts koka pareizticīgo dievnams un iesvētīts par godu Kristus Debesbraukšanai.
Aptuveni pēc diviem gadu desmitiem Kristus Debesbraukšanas dievnama ēka tika atzīta par novecojušu un lietošanai nederīgu. Koka baznīcu izjauca, daļu no baļķiem izmantoja kapličas būvēšanai kapsētā, bet Ežos/ Māļos vecās baznīcas vietā sāka celt jaunu mūra dievnamu (tagad blakus tam atrodas autoceļš Skujene–Vecpiebalga).
Jaunā dievnama projektu izstrādājis arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834–1891) – latviešu nacionālās arhitektūras pamatlicējs. Būvuzņēmējs bija Vendenes/ Cēsu apriņķa iedzīvotājs Jānis Meņģelis, kurš Vidzemē uzcēlis vairākus pareizticīgo dievnamus, tostarp arī Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija mūra baznīcu Valmierā.
1872. gada beigās Ežu/ Māļu akmens baznīcas būvniecība tika pabeigta, un pēc būves pamatīgas nožūšanas, 1873. gada 13. novembrī jaunuzceltais mūra dievnams tika svinīgi iesvētīts par godu Kristus Debesbraukšanai.
Arhitektoniski baznīca celta eklektisma stilā un plānojumā ir krustveida. Sakrālā celtne būvēta no šķeltiem bruģakmeņiem, bet velves, stūri, dzegas, arkveida logu un durvju ailes veidotas no sarkaniem ķieģeļiem. Centrā virs dievnama pamatapjoma tika uzstādīts galvenais liela apjoma sīpolveida kupols, kas balstīts uz cilindriskās zemkupola pamatnes ar iebūvētiem šauriem logiem. Pamatapjoma stūros, no četrām pusēm, bija uzstādīti mazie sīpolveida kupoli. Virs narteksa (jeb baznīcas priekštelpas) tika uzbūvēts zvanu tornis, vainagots ar divlīmeņu kupolu, ko veido apakšējā pussfēriskā daļa, virs kuras izbūvēta cilindriskā pamatne ar sīpolveida jumolu.
Iekštelpas dievnamā ir kupolveida, interjerā tika uzstādīts gaiši krāsots divrindu ikonostass ar izgrebtiem Ķēniņa vārtiem.
Tajā pašā 1873. gadā bija uzcelta baznīcas draudzes skolas ēka, kā arī māja baznīcas klēram.
Ešenhofas/ Ežumuižas pareizticīgo draudzei piederēja 36 desetīnas zemes (aptuveni 40 hektāri) un vēl 110 desetīnas zemes (aptuveni 120 hektāru) muižā, kas atradusies netālu no dievnama.
19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā Kristus Debesbraukšanas latviešu draudzē bija visai ievērojams draudzes locekļu skaits: 1890. gadā – 1327 cilvēki, 1902. gadā – 1354. Pēc tam baznīcas draudzes locekļu skaits būtiski sarucis un 1937. gadā šeit bija tikai 282 drauzes locekļi.
Padomju bezdievīgā režīma laikos, 20. gadsimta 60. gados Māļu (Ežu) Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo dievnams tika slēgts, bet kulta ēkā ierīkota stikla taras noliktava.
Vēlāk baznīca tika atdota ticīgajiem, kuri kopīgiem spēkiem pakāpeniski sāka atjaunot ārkārtīgi nolaistā stāvoklī nonākušo celtni. Jau 2021. gada sākumā tika renovēts zvanu tornis, kurā uzstādīts jauns divlīmeņu debeszils kupols ar zeltītu krustu. Pēc tam virs dievnama pamatapjoma tika uzstādīti: jauns galvenais debeszilais sīpolveida kupols ar krustu un viens no mazajiem kupoliem, pārējie trīs mazie kupoli vēl ir jāizgatavo un jāuzstāda. Restaurācijas darbi turpinās – nepieciešams izremontēt iekštelpas un uzstādīt jaunu ikonostasu zudušā vietā. Tomēr, neskatoties uz to, Māļu (Ežu) dievnamā visu laiku regulāri notikuši un arī patlaban notiek dievkalpojumi.
Daudzus gadus līdz pat savai nāvei Māļu Kristus Debesbraukšanas baznīcā svētkalpojis ticīgā tautā iemīļots priesteris Valērijs (Viesturs) Krastiņš (1949–2020) – Kosas Svētītāja Nikolaja dievnama pārzinis. Līdztekus tam šis priesteris praktiski bez atlīdzības noturējis dievkalpojumus Salacgrīvas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā, Alojas Kristus Piedzimšanas dievnamā un Ainažu Arsēnija Lielā baznīcā.
Kristus Debesbraukšanas baznīca Māļu (Ežu) mazciemā ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
2024. gads
Draudzē kalpojuši šādi garīdznieki:
No 1849. gada – t. Timofejs Zlatinskis (1823–1858).
1858. – 1860. gadā– t. Pāvels Dubrovskis (1828–1861).
1862. –1866. gadā – t. Vasīlijs Šalfejevs (1832 –1890).
1870. – 1876. gadā – t. Mārtiņš Miķelsons (1834–1882).
1877. – 1881. gadā – t. Rodions Poišs (1842–1913).
1887. – 1903. gadā – t. Ignātijs Austrics (1843–1907).
1903. – 1915. gadā – t. Andrejs Neimanis (1861– ?).
1903. – 1905. gadā – psalmotājs, 1919. — 1922. un 1929. gadā — priesteris t. Aleksandrs Blokmanis (1881– 1948).
1929. –1940. gadā – t. Konstantīns Vītols (1870–1962).
1943. gadā – t. Nikolajs Laucis (1901–1958).
1947. gadā – t. Augustīns Hofmanis (1900–1982).
1949. – 1956. gadā – t. Pēteris Āzītis(1872– ?).
1956. – 1959. gadā – t. Vladimirs Volodins (1915–1959).
2006. – 2007. gadā — priesteris, 2007. – 2008. gadā – priestermūks Jānis (Sičevskis) (patlaban Jelgavas bīskaps Jānis).
Informācijas avoti:
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 228. - 229. lpp.
https://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%81%C4%BCi
https://sobory.ru/article/?object=07716
Kristus
Debesbraukšanas baznīca Māļu (Ežu) mazciemā
Kristus
Debesbraukšanas baznīca. – Cēsu
novads, Skujenes pagasts, Māļi (Eži).
Māļi ir mazciems Cēsu
novada Skujenes pagastā. Apdzīvotā vieta atrodas pagasta austrumu daļā, astoņu
kilometru attālumā no pagasta centra Skujenes un 110 kilometru attālumā no
Rīgas.
Latviešu
pareizticīgo draudze Ešenhofā (jeb Ežumuižā/ Ežos, tagad Māļi) tika izveidota 1847. gadā, laikposmā, kad Vidzemes latvieši masveidā pārgāja pareizticībā. 1849. gadā uz latviešu draudzi tika nosūtīts priesteris t. Timofejs Zlatinskis, kurš labi pratis latviešu valodu. Pirms tam tēva Timofeja vadībā un pateicoties viņa pūliņiem, bija uzcelta Sirdsskaidrā
Radoņežas Sergija
koka baznīca Valmierā. Ešenhofā/
Ežumuižā viņa vadībā
1850. gadā tika uzcelts koka pareizticīgo dievnams un
iesvētīts par godu Kristus Debesbraukšanai.
Aptuveni
pēc diviem gadu desmitiem Kristus
Debesbraukšanas
dievnama ēka tika atzīta par novecojušu
un lietošanai nederīgu. Koka baznīcu izjauca, daļu no baļķiem izmantoja kapličas būvēšanai kapsētā, bet Ežos/ Māļos vecās baznīcas vietā sāka celt jaunu mūra dievnamu (tagad blakus tam atrodas autoceļš Skujene-Vecpiebalga).
Jaunā
dievnama projektu izstrādājis arhitekts Jānis
Frīdrihs Baumanis (1834-1891) – latviešu nacionālās arhitektūras pamatlicējs. Būvuzņēmējs bija Vendenes/
Cēsu apriņķa iedzīvotājs Jānis Meņģelis, kurš Vidzemē uzcēlis vairākus pareizticīgo dievnamus,
tostarp arī Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija mūra baznīcu Valmierā.
1872.
gada beigās Ežu/ Māļu akmens baznīcas būvniecība tika pabeigta, un pēc būves pamatīgas nožūšanas, 1873. gada 13. novembrī jaunuzceltais mūra dievnams tika svinīgi
iesvētīts par godu Kristus Debesbraukšanai.
Arhitektoniski
baznīca celta eklektisma stilā un plānojumā ir krustveida. Sakrālā celtne būvēta no šķeltiem bruģakmeņiem, bet velves, stūri, dzegas,
arkveida logu un durvju ailes veidotas no sarkaniem ķieģeļiem. Centrā virs dievnama pamatapjoma tika uzstādīts galvenais liela apjoma sīpolveida kupols, kas balstīts uz cilindriskās zemkupola pamatnes ar iebūvētiem
šauriem logiem. Pamatapjoma stūros, no četrām pusēm, bija
uzstādīti mazie
sīpolveida kupoli.
Virs narteksa (jeb baznīcas priekštelpas) tika uzbūvēts zvanu tornis, vainagots ar divlīmeņu kupolu, ko
veido apakšējā
pussfēriskā daļa, virs kuras izbūvēta cilindriskā
pamatne ar sīpolveida jumolu.
Iekštelpas dievnamā ir kupolveida, interjerā tika uzstādīts gaiši krāsots divrindu ikonostass ar izgrebtiem Ķēniņa vārtiem.
Tajā pašā
1873. gadā bija uzcelta baznīcas draudzes skolas ēka, kā arī māja baznīcas klēram.
Ešenhofas/
Ežumuižas pareizticīgo draudzei piederēja
36 desetīnas zemes (aptuveni 40 hektāri) un vēl 110 desetīnas zemes (aptuveni
120 hektāru) muižā,
kas atradusies netālu
no dievnama.
19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā Kristus Debesbraukšanas latviešu draudzē
bija visai ievērojams draudzes
locekļu skaits:
1890. gadā – 1327 cilvēki, 1902. gadā – 1354. Pēc tam baznīcas draudzes locekļu skaits būtiski sarucis un 1937. gadā šeit bija
tikai 282 drauzes locekļi.
Padomju bezdievīgā
režīma laikos, 20. gadsimta 60. gados Māļu (Ežu) Kristus Debesbraukšanas
pareizticīgo dievnams tika slēgts, bet kulta ēkā ierīkota stikla taras
noliktava.
Vēlāk baznīca tika
atdota ticīgajiem, kuri kopīgiem spēkiem pakāpeniski sāka atjaunot ārkārtīgi
nolaistā stāvoklī nonākušo celtni. Jau 2021. gada sākumā tika renovēts zvanu
tornis, kurā uzstādīts jauns divlīmeņu debeszils kupols ar zeltītu krustu. Pēc
tam virs dievnama pamatapjoma tika uzstādīti: jauns galvenais debeszilais sīpolveida
kupols ar krustu un viens no mazajiem kupoliem, pārējie trīs mazie kupoli vēl
ir jāizgatavo un jāuzstāda. Restaurācijas darbi turpinās – nepieciešams
izremontēt iekštelpas un uzstādīt jaunu ikonostasu zudušā vietā. Tomēr,
neskatoties uz to, Māļu (Ežu) dievnamā visu laiku regulāri notikuši un arī
patlaban notiek dievkalpojumi.
Daudzus gadus - līdz
pat savai nāvei - Māļu Kristus Debesbraukšanas baznīcā svētkalpojis ticīgā
tautā iemīļots priesteris Valērijs (Viesturs)
Krastiņš (1949-2020) – Kosas Svētītāja
Nikolaja dievnama pārzinis. Līdztekus tam šis priesteris praktiski bez
atlīdzības noturējis dievkalpojumus Salacgrīvas
Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā, Alojas
Kristus Piedzimšanas dievnamā un Ainažu
Arsēnija Lielā baznīcā.
Kristus
Debesbraukšanas baznīca Māļu (Ežu) mazciemā ir vietējās nozīmes arhitektūras
piemineklis.
2024.
gads
Draudzē kalpojuši
šādi garīdznieki:
No 1849. gada – t. Timofejs
Zlatinskis (1823–1858).
1858. –
1860. gadā– t. Pāvels Dubrovskis (1828–1861).
1862.
–1866. gadā – t. Vasīlijs Šalfejevs (1832 –1890).
1870. –
1876. gadā – t. Mārtiņš Miķelsons (1834–1882).
1877. –
1881. gadā – t. Rodions Poišs (1842–1913).
1887. –
1903. gadā – t. Ignātijs Austrics (1843–1907).
1903. –
1915. gadā – t. Andrejs Neimanis (1861– ?).
1903. –
1905. gadā – psalmotājs, 1919. — 1922. un 1929. gadā — priesteris t. Aleksandrs Blokmanis (1881– 1948).
1929.
–1940. gadā – t. Konstantīns Vītols (1870–1962).
1942. gadā – t. Romāns Bērziņš (1900 – ?).
1943. gadā – t. Nikolajs
Laucis (1901–1958).
1947. gadā – t. Augustīns Hofmanis (1900 –1982).
1949. –
1956. gadā – t. Pēteris Āzītis(1872 – ?).
1956. –
1959. gadā – t. Vladimirs Volodins (1915–1959).
2006. –
2007. gadā — priesteris, 2007. – 2008. gadā – priestermūks Jānis (Sičevskis) (patlaban Jelgavas bīskaps Jānis).
Informācijas avoti:
Православные
храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников
(сост.). – Рига, 2017. 228. - 229. lpp.
https://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%81%C4%BCi
https://sobory.ru/article/?object=07716