Kristus Debesbraukšanas baznīca Māļu (Ežu) mazciemā

Kristus Debesbraukšanas baznīca Māļu (Ežu) mazciemā

Kristus Debesbraukšanas baznīca. – Cēsu novads, Skujenes pagasts, Māļi (Eži).

Māļi ir mazciems Cēsu novada Skujenes pagastā. Apdzīvotā vieta atrodas pagasta austrumu daļā, astoņu kilometru attālumā no pagasta centra Skujenes un 110 kilometru attālumā no Rīgas.

Latviešu pareizticīgo draudze Ešenhofā (jeb Ežumuižā/ Ežos, tagad Māļi) tika izveidota 1847. gadā, laikposmā, kad Vidzemes latvieši masveidā pārgāja pareizticībā. 1849. gadā uz latviešu draudzi tika nosūtīts priesteris t. Timofejs Zlatinskis, kurš labi pratis latviešu valodu. Pirms tam tēva Timofeja vadībā un pateicoties viņa pūliņiem, bija uzcelta Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija koka baznīca Valmierā. Ešenhofā/ Ežumuižā viņa vadībā 1850. gadā tika uzcelts koka pareizticīgo dievnams un iesvētīts par godu Kristus Debesbraukšanai.

Aptuveni pēc diviem gadu desmitiem Kristus Debesbraukšanas dievnama ēka tika atzīta par novecojušu un lietošanai nederīgu. Koka baznīcu izjauca, daļu no baļķiem izmantoja kapličas būvēšanai kapsētā, bet Ežos/ Māļos vecās baznīcas vietā sāka celt jaunu mūra dievnamu (tagad blakus tam atrodas autoceļš Skujene–Vecpiebalga).

Jaunā dievnama projektu izstrādājis arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834–1891) – latviešu nacionālās arhitektūras pamatlicējs. Būvuzņēmējs bija Vendenes/ Cēsu apriņķa iedzīvotājs Jānis Meņģelis, kurš Vidzemē uzcēlis vairākus pareizticīgo dievnamus, tostarp arī Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija mūra baznīcu Valmierā.

1872. gada beigās Ežu/ Māļu akmens baznīcas būvniecība tika pabeigta, un pēc būves pamatīgas nožūšanas, 1873. gada 13. novembrī jaunuzceltais mūra dievnams tika svinīgi iesvētīts par godu Kristus Debesbraukšanai.

Arhitektoniski baznīca celta eklektisma stilā un plānojumā ir krustveida. Sakrālā celtne būvēta no šķeltiem bruģakmeņiem, bet velves, stūri, dzegas, arkveida logu un durvju ailes veidotas no sarkaniem ķieģeļiem. Centrā virs dievnama pamatapjoma tika uzstādīts galvenais liela apjoma sīpolveida kupols, kas balstīts uz cilindriskās zemkupola pamatnes ar iebūvētiem šauriem logiem. Pamatapjoma stūros, no četrām pusēm, bija uzstādīti mazie sīpolveida kupoli. Virs narteksa (jeb baznīcas priekštelpas) tika uzbūvēts zvanu tornis, vainagots ar divlīmeņu kupolu, ko veido apakšējā pussfēriskā daļa, virs kuras izbūvēta cilindriskā pamatne ar sīpolveida jumolu.

Iekštelpas dievnamā ir kupolveida, interjerā tika uzstādīts gaiši krāsots divrindu ikonostass ar izgrebtiem Ķēniņa vārtiem.

Tajā pašā 1873. gadā bija uzcelta baznīcas draudzes skolas ēka, kā arī māja baznīcas klēram.

Ešenhofas/ Ežumuižas pareizticīgo draudzei piederēja 36 desetīnas zemes (aptuveni 40 hektāri) un vēl 110 desetīnas zemes (aptuveni 120 hektāru) muižā, kas atradusies netālu no dievnama.

19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā Kristus Debesbraukšanas latviešu draudzē bija visai ievērojams draudzes locekļu skaits: 1890. gadā – 1327 cilvēki, 1902. gadā – 1354. Pēc tam baznīcas draudzes locekļu skaits būtiski sarucis un 1937. gadā šeit bija tikai 282 drauzes locekļi.

Padomju bezdievīgā režīma laikos, 20. gadsimta 60. gados Māļu (Ežu) Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo dievnams tika slēgts, bet kulta ēkā ierīkota stikla taras noliktava.

Vēlāk baznīca tika atdota ticīgajiem, kuri kopīgiem spēkiem pakāpeniski sāka atjaunot ārkārtīgi nolaistā stāvoklī nonākušo celtni. Jau 2021. gada sākumā tika renovēts zvanu tornis, kurā uzstādīts jauns divlīmeņu debeszils kupols ar zeltītu krustu. Pēc tam virs dievnama pamatapjoma tika uzstādīti: jauns galvenais debeszilais sīpolveida kupols ar krustu un viens no mazajiem kupoliem, pārējie trīs mazie kupoli vēl ir jāizgatavo un jāuzstāda. Restaurācijas darbi turpinās – nepieciešams izremontēt iekštelpas un uzstādīt jaunu ikonostasu zudušā vietā. Tomēr, neskatoties uz to, Māļu (Ežu) dievnamā visu laiku regulāri notikuši un arī patlaban notiek dievkalpojumi.

Daudzus gadus līdz pat savai nāvei Māļu Kristus Debesbraukšanas baznīcā svētkalpojis ticīgā tautā iemīļots priesteris Valērijs (Viesturs) Krastiņš (1949–2020)Kosas Svētītāja Nikolaja dievnama pārzinis. Līdztekus tam šis priesteris praktiski bez atlīdzības noturējis dievkalpojumus Salacgrīvas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā, Alojas Kristus Piedzimšanas dievnamā un Ainažu Arsēnija Lielā baznīcā.

Kristus Debesbraukšanas baznīca Māļu (Ežu) mazciemā ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

2024. gads

Draudzē kalpojuši šādi garīdznieki:

No 1849. gada – t. Timofejs Zlatinskis (1823–1858).

1858. – 1860. gadā– t. Pāvels Dubrovskis (1828–1861).

1862. –1866. gadā – t. Vasīlijs Šalfejevs (1832 –1890).

1870. – 1876. gadā – t. Mārtiņš Miķelsons (1834–1882).

1877. – 1881. gadā – t. Rodions Poišs (1842–1913).

1887. – 1903. gadā – t. Ignātijs Austrics (1843–1907).

1903. – 1915. gadā – t. Andrejs Neimanis (1861– ?).

1903. – 1905. gadā – psalmotājs, 1919. — 1922. un 1929. gadā — priesteris t. Aleksandrs Blokmanis (1881– 1948).

1929. –1940. gadā – t. Konstantīns Vītols (1870–1962).

1943. gadā – t. Nikolajs Laucis (1901–1958).

1947. gadā – t. Augustīns Hofmanis (1900–1982).

1949. – 1956. gadā – t. Pēteris Āzītis(1872– ?).

1956. – 1959. gadā – t. Vladimirs Volodins (1915–1959).

2006. – 2007. gadā — priesteris, 2007. – 2008. gadā – priestermūks Jānis (Sičevskis) (patlaban Jelgavas bīskaps Jānis).

 

Informācijas avoti:

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 228. - 229. lpp.

https://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%81%C4%BCi

https://sobory.ru/article/?object=07716

Kristus Debesbraukšanas baznīca Māļu (Ežu) mazciemā 

 

Kristus Debesbraukšanas baznīca. – Cēsu novads, Skujenes pagasts, Māļi (Eži). 

 

Māļi ir mazciems Cēsu novada Skujenes pagastā. Apdzīvotā vieta atrodas pagasta austrumu daļā, astoņu kilometru attālumā no pagasta centra Skujenes un 110 kilometru attālumā no Rīgas. 

 

Latviešu pareizticīgo draudze Ešenhofā (jeb Ežumuižā/ Ežos, tagad Māļi) tika izveidota 1847. gadā, laikposmā, kad Vidzemes latvieši masveidā pārgāja pareizticībā. 1849. gadā uz latviešu draudzi tika nosūtīts priesteris t. Timofejs Zlatinskis, kurš labi pratis latviešu valodu. Pirms tam tēva Timofeja vadībā un pateicoties viņa pūliņiem, bija uzcelta Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija koka baznīca Valmierā. Ešenhofā/ Ežumuižā viņa vadībā 1850. gadā tika uzcelts koka pareizticīgo dievnams un iesvētīts par godu Kristus Debesbraukšanai. 

 

Aptuveni pēc diviem gadu desmitiem Kristus Debesbraukšanas dievnama ēka tika atzīta par novecojušu un lietošanai nederīgu. Koka baznīcu izjauca, daļu no baļķiem izmantoja kapličas būvēšanai kapsētā, bet Ežos/ Māļos vecās baznīcas vietā sāka celt jaunu mūra dievnamu (tagad blakus tam atrodas autoceļš Skujene-Vecpiebalga). 

 

Jaunā dievnama projektu izstrādājis arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834-1891) – latviešu nacionālās arhitektūras pamatlicējs. Būvuzņēmējs bija Vendenes/ Cēsu apriņķa iedzīvotājs Jānis Meņģelis, kurš Vidzemē uzcēlis vairākus pareizticīgo dievnamus, tostarp arī Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija mūra baznīcu Valmierā.

 

1872. gada beigās Ežu/ Māļu akmens baznīcas būvniecība tika pabeigta, un pēc būves pamatīgas nožūšanas, 1873. gada 13. novembrī jaunuzceltais mūra dievnams tika svinīgi iesvētīts par godu Kristus Debesbraukšanai. 

 

Arhitektoniski baznīca celta eklektisma stilā un plānojumā ir krustveida. Sakrālā celtne būvēta no šķeltiem bruģakmeņiem, bet velves, stūri, dzegas, arkveida logu un durvju ailes veidotas no sarkaniem ķieģeļiem. Centrā virs dievnama pamatapjoma tika uzstādīts galvenais liela apjoma sīpolveida kupols, kas balstīts uz cilindriskās zemkupola pamatnes ar iebūvētiem šauriem logiem. Pamatapjoma stūros, no četrām pusēm, bija uzstādīti mazie sīpolveida kupoli. Virs narteksa (jeb baznīcas priekštelpas) tika uzbūvēts zvanu tornis, vainagots ar divlīmeņu kupolu, ko veido apakšējā pussfēriskā daļa, virs kuras izbūvēta cilindriskā pamatne ar sīpolveida jumolu. 

 

Iekštelpas dievnamā ir kupolveida, interjerā tika uzstādīts gaiši krāsots divrindu ikonostass ar izgrebtiem Ķēniņa vārtiem.

 

Tajā pašā 1873. gadā bija uzcelta baznīcas draudzes skolas ēka, kā arī māja baznīcas klēram.

Ešenhofas/ Ežumuižas pareizticīgo draudzei piederēja 36 desetīnas zemes (aptuveni 40 hektāri) un vēl 110 desetīnas zemes (aptuveni 120 hektāru) muižā, kas atradusies netālu no dievnama.

 

19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā Kristus Debesbraukšanas latviešu draudzē bija visai ievērojams draudzes locekļu skaits: 1890. gadā – 1327 cilvēki, 1902. gadā – 1354. Pēc tam baznīcas draudzes locekļu skaits būtiski sarucis un 1937. gadā šeit bija tikai 282 drauzes locekļi.

 

Padomju bezdievīgā režīma laikos, 20. gadsimta 60. gados Māļu (Ežu) Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo dievnams tika slēgts, bet kulta ēkā ierīkota stikla taras noliktava.

 

Vēlāk baznīca tika atdota ticīgajiem, kuri kopīgiem spēkiem pakāpeniski sāka atjaunot ārkārtīgi nolaistā stāvoklī nonākušo celtni. Jau 2021. gada sākumā tika renovēts zvanu tornis, kurā uzstādīts jauns divlīmeņu debeszils kupols ar zeltītu krustu. Pēc tam virs dievnama pamatapjoma tika uzstādīti: jauns galvenais debeszilais sīpolveida kupols ar krustu un viens no mazajiem kupoliem, pārējie trīs mazie kupoli vēl ir jāizgatavo un jāuzstāda. Restaurācijas darbi turpinās – nepieciešams izremontēt iekštelpas un uzstādīt jaunu ikonostasu zudušā vietā. Tomēr, neskatoties uz to, Māļu (Ežu) dievnamā visu laiku regulāri notikuši un arī patlaban notiek dievkalpojumi.

 

Daudzus gadus - līdz pat savai nāvei - Māļu Kristus Debesbraukšanas baznīcā svētkalpojis ticīgā tautā iemīļots priesteris Valērijs (Viesturs) Krastiņš (1949-2020) Kosas Svētītāja Nikolaja dievnama pārzinis. Līdztekus tam šis priesteris praktiski bez atlīdzības noturējis dievkalpojumus Salacgrīvas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā, Alojas Kristus Piedzimšanas dievnamā un Ainažu Arsēnija Lielā baznīcā.

 

Kristus Debesbraukšanas baznīca Māļu (Ežu) mazciemā ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

                                                                                                            2024. gads

Draudzē kalpojuši šādi garīdznieki:

 

No 1849. gadat. Timofejs Zlatinskis (1823–1858).

 

1858. – 1860. gadāt. Pāvels Dubrovskis (1828–1861).

 

1862. –1866. gadāt. Vasīlijs Šalfejevs (1832 –1890).

 

1870. – 1876. gadā t. Mārtiņš Miķelsons (1834–1882).

 

1877. – 1881. gadāt. Rodions Poišs (1842–1913).

 

1887. – 1903. gadāt. Ignātijs Austrics (1843–1907).

 

1903. – 1915. gadāt. Andrejs Neimanis (1861– ?).

 

1903. – 1905. gadāpsalmotājs, 1919. — 1922. un 1929. gadā priesteris t. Aleksandrs Blokmanis (1881– 1948).

 

1929. –1940. gadāt. Konstantīns Vītols (1870–1962).

 

1942. gadāt. Romāns Bērziņš (1900 – ?).

 

1943. gadāt. Nikolajs Laucis (1901–1958).

 

1947. gadāt. Augustīns Hofmanis (1900 –1982).

 

1949. – 1956. gadāt. Pēteris Āzītis(1872 – ?).

 

1956. – 1959. gadāt. Vladimirs Volodins (1915–1959).

 

2006. – 2007. gadāpriesteris, 2007. – 2008. gadā priestermūks Jānis (Sičevskis) (patlaban Jelgavas bīskaps Jānis).

 

Informācijas avoti:

 

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 228. - 229. lpp.

https://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%81%C4%BCi

 

https://sobory.ru/article/?object=07716