Svētā Jāņa Priekšteča un Kristītāja baznīca Ļaudonā

Svētā Jāņa Priekšteča un Kunga Kristītāja baznīca. – Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads.

Ļaudona ir apdzīvota vieta Madonas novadā, kas atrodas Aiviekstes upes krastos. Pirmo reizi tā ir minēta vēstures avotos 1274. gadā. Arī Pareizticībai šeit ir sena vēsture.

1841. gada 21. decembrī par Rīgas bīskapu kļuva Filarets (Gumiļevskis; 1805–1866), kurš panāca pareizticīgo lūgšanu grāmatu iespiešanu latviešu valodā. No savām mājām Madlienā padzītais Rīgas hernhūtiešu Brāļu draudzes sludinātājs Dāvids Balodis (1809–1864) 1845. gadā vērsās pie pareizticīgo Virsgana ar lūgumu nodot viņa draudzes rīcībā kādu baznīcu. Tā paša gada martā bīskaps Filarets (Gumiļevskis) pievienojis Dāvidu Balodi Pareizticībai un iesvētījis viņu par diakonu un 1846. gada 11. februārī – par pareizticīgo priesteri.

1846. gada 22. marts tiek uzskatīts par Ļaudonas pareizticīgo draudzes dibināšanas datumu. Līdz 1863. gada jūlijam dievkalpojumi notikuši kādā mājā, kas atradusies Ļaudonas muižā (vācu: Laudohn). Te bija ierīkota pagaidu baznīca, dzīvojis baznīcas klērs, bet 1848. gadā tika atvērta baznīcas draudzes skola.

Priesteris Dāvids Balodis Ļaudonas draudzē nokalpoja 18 gadus – līdz pat savai nāvei 1864. gada 30. augustā un tika apbedīts draudzes kapos pie baznīcas. Jau pirmajā draudzes pastāvēšanas gadā (līdz 1847. gada 1. janvārim) viņš svaidījis par pareizticīgiem 2057 latviešus (1253 vīriešus un 804 sievietes). Kopumā tēvs Dāvids Balodis pievienojis Pareizticībai 7322 latviešus.

Rīgas un Vidzemes arhitekts Apolons Ēdelsons (1827–1896), balstoties uz 1846. gadā Krievijas arhitekta akadēmiķa, profesora Nikolaja Jefimova (1799–1851) izstrādāto koka baznīcas projektu, izstrādājis bazilikālās mūra pareizticīgo baznīcas tipveida projektu ar telsveida zvanu torni virs tās priekštelpas.

Mūra dievnams par Eparhijas līdzekļiem tika uzcelts 1863. gadā. Zemi baznīcas ēkai un draudzes klēra mājai dāvinājusi Ļaudonas muižas īpašniece baronese Lija fon Meinersa. 1863. gada 14. jūlijā arhibīskaps Platons (Gorodeckis; 1803–1891) iesvētījis jaunuzcelto dievnamu Priekšteča un Kunga Kristītāja Svētā Jāņa vārdā.

Dievnama ēkas telpiskajā risinājumā nav izcelti rietumu piebūves apjoms un pamatapjoms. Vienotajam taisnstūrveida apjomam piekļaujas divas piebūves: taisnstūrveida altāra apsīda un plānojumā kvadrātveida priekštelpa ar zvanu torni virs tās. Arhitekts vienkāršojis arī fasāžu dekoru: sakrālo celtni rotā tikai arkveida logi. Pareizticīgo dievnamam nav kupola virs tā pamatapjoma, kas arhitektoniski piešķir celtnei līdzību ar luterāņu baznīcām. Dievnama ēka būvēta no bruģakmeņiem, bet pēc tam fasāde apmesta un krāsota baltā krāsā. Šādā stilā kā viena no pirmajām tika uzcelta tieši Svētā Jāņa Priekšteča baznīca Ļaudonā.

Tajā pašā 1863. gadā tika uzbūvētas baznīcas klēra koka mājas uz akmens pamatiem. No 1873. gada baznīcas draudzes skola atradās divstāvu mūra mājā. 1909./1910. mācību gadā šeit mācījās 78 zēni un 50 meitenes, no tiem pareizticīgie – 77 zēni un 48 meitenes. Palīgskola tika atvērta 1864. gadā un kopš 1884. gada izvietota mūra mājā 15 verstu attālumā no baznīcas.

Starpkaru laikposmā, 1935. gadā Ļaudonas draudzē bija 2840 draudzes locekļi – Ļaudonas, Mētrienas un Sāvienas pagasta iedzīvotāji.

Otrā pasaules kara laikā Ļaudonas Svētā Jāņa Priekšteča baznīca bija stipri cietusi ugunsgrēkā. Dievnama ēkai izdegušas koka daļas, palikušas tikai mūra sienas vien.

Padomju ateistiskā režīma gados šie mūri ilgstoši stāvējuši pamesti, līdz 1950. gadu beigās varas iestāžu pārstāvji nolēmuši, ka te varētu iekārtot bibliotēku. Strādnieki nozāģējuši krustu, izlauzuši altāra velvi un pārseguši ēku ar apšaubāmas kvalitātes divslīpju jumtu.

Ļaudonas pareizticīgo dievnama atjaunošanas darbi sākās 1989. gada rudenī, un jau divus gadus vēlāk no Lazdonas Svētās Trijādības pareizticīgo baznīcas tika atvestas ikonas uz atdzimstošo dievnamu. Ziedotāju vidū bijuši gandrīz visi apkārtējie iedzīvotāji.

1993. gada aprīlī atrestaurētais dievnams tika iesvētīts un tajā atsākās dievkalpojumi. Svētā Jāņa Priekšteča baznīca ir unikāla ar to, ka šeit līdz 2011. gadam notika triju galveno kristīgo konfesiju dievkalpojumi.

Līdz šim Ļaudonas dievnamā ir apskatāma kopš draudzes dibināšanas laikiem saglabājusies Vissvētās Dievmātes Tihvinas ikona, kas kara gados iznesta no degošās baznīcas un padomju laikos glabāta mājās pie ticīgajiem.

1995. gadā par Ļaudonas pareizticīgo dievnama pārzini tika iecelts tēvs Elizbārs Trizna.

2023. gads

Draudzē un baznīcā kalpojuši šādi garīdznieki:

1845. –1846. gadā – diakons, 1846.–1864. gadā – priesteris t. Dāvids Balodis (1806–1864).

1880. –1890. gadā – t. Maksimiliāns Zlatinskis (1850–1921).

No 1891. līdz 1904. gadam – t. Nikolajs Pjatņickis (1866–?).

No 1906. līdz 1912. gadam – t. Andrejs Stiprais (1864–1922).

1912. –1919. gadā – t. Jānis Namnieks (1881–1942).

No 1928. līdz 1931. gadam – t. Augustīns Hofmanis (1900–1982).

No 1933. līdz 1934. gadam – t. Jānis Plaudis (1872–1948).

No 1935. līdz 1942. gadam – t. Konstantīns Mihailovs (1907–1946).

No 1946. līdz 1950. gadam – t. Pēteris Mihailovs (1886–1983).