Vissvētās Dievmātes Vladimiras ikonas baznīca Līvānos

Vissvētās Dievmātes Vladimiras ikonas baznīca. – Līvānu novads, Līvāni, Preiļu ielā 7.

Līvāni (vācu: Lievenhof, latg.: Leivuons) ir pilsēta (no 1926. gada) Latgalē, Daugavas labajā krastā, Līvānu novada administratīvais centrs.

19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā Līvānu miests kļuva par vienu no stikla izstrādājumu ražošanas centriem, kas noteica iedzīvotāju, to starpā arī pareizticīgo, skaita pieaugumu. 1912. gadā tika aktualizēts jautājums par pareizticīgo draudzes izveidi un baznīcas celtniecības organizēšanu Līvānos. Tomēr šie plāni tā arī nebija piepildījušies Pirmā pasaules kara dēļ.

Tikai 1919. gada aprīlī Līvānos izveidojusies pareizticīgo draudze. Draudzes garīgo vajadzību īstenošanai tika ataicināts Kārzdabas Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīcas pārzinis t. Jānis Namnieks (1963. gadā padomju varas iestādes slēdza draudzi). Priesteris un draudzes padome sāka vākt ziedojumus dievnama celtniecībai. Draudzes locekļi nebija bagāti, bet ilgākā laikposmā – līdz 1937. gadam viņiem izdevās savākt vairāk nekā četrus tūkstošus latu. Baznīcai Līvānu pilsētā tika atvēlēti trīs hektāri zemes. 1937. gada septembrī tēvs Jānis Namnieks veicis dievnama pamatakmens iesvētīšanas ceremoniju.

Sakarā ar to, ka virspriesteris Jānis Namnieks tika pārcelts svētkalpot uz Rīgas katedrāli, no 1938. gada 1. janvāra Līvānu draudzē sāka kalpot Jēkabpils draudzes priesteris t. Sergijs Pokrovskis. 1938. gada 1. janvārī Līvānu pareizticīgo latviešu draudzē bija 160 draudzes locekļu.

Līvānu dievnams būvēts no betona, pēc sinodālā arhitekta Vladimira Šervinska (1894–1975) projekta, ievērojot Pleskavas-Novgorodas arhitektūras stilu. Kulta celtne arhitektoniski risināta tieši šim stilam raksturīgajās iezīmēs – plānojumā dievnama ēka ir kvadrātveida ar vienu liela izmēra sīpolveida kupolu, virs kura slejas astoņstaru krusts. Celtnei ir astoņslīpju jumts, kas piešķir fasāžu noslēguma daļai trīsstūrveida formu. Dievnama ēka, kuras izmērs ir 7,6 x 8,6 metri, izceļas ar savu monumentalitāti, bet jumta forma piešķir tai dinamiskumu. Pamatapjomam piebūvēta pusapaļa altāra apsīda, logu aiļu augšdaļa ir arkveida formā. Blakus ieejas portālam uzcelta zvanu torņa celtne, virs kuras slejas astoņstaru krusts.

Būvdarbi notikuši dievnama celšanas iniciatora Kristofora Aļbicka vadībā. Šo cilvēku arhitekts Vladimirs Šervinskis raksturojis šādi: “Pats būdams cilvēks ar labu māksliniecisko gaumi, viņš nepieļāvis ne mazāko atkāpi no plāna, bet, kad radās šaubas, tūlīt pat aicināja mani.”

Arhitekts uzstāja, lai Pleskavas-Novgorodas stils konsekventi tiktu ievērots ne tikai baznīcas ārējā veidolā, bet arī interjera apdarē, kur sienas tika apmestas pēc senlaiku metodes, speciāli saglabājot to nelīdzenumu.

1939. gadā tika pabeigti ārējie būvdarbi. Tomēr vēl bija nepieciešams pabeigt baznīcas interjera apdari un veikt iekštelpu iekārtojumu. Diemžēl dievnama celšanas iniciators un būvdarbu vadītājs Kristofors Aļbickis bija repatriējies uz Vāciju. Rezultātā Līvānu baznīcas būvniecība tā arī netikusi pilnībā pabeigta.

Padomju režīma laikos, 60. gadu sākumā, tā dēvētās Hruščova antireliģiskās kampaņas gaitā no Līvānu dievnama jumta ar traktoru palīdzību tika norauts kupols, sagrauta zvanu torņa celtne. Baznīcas ēka bija nodota gāzes saimniecības rīcībā un tajā ierīkoja patērētāju biedrības noliktavu.

1989. gadā Jēkabpils Svētā Gara dievnama priesteris t. Pjotrs Fedotovs-Ivanovs un vietējie pareizticīgie ļaudis vērsušies pie Līvānu pilsētas varas iestādēm ar prasību atdot viņiem dievnamu.

1990. gados Līvānu baznīcas ēka tika atdota pareizticīgajiem. 1997. gada 7. novembrī ar Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa (no 2002. gada – Metropolīts) Aleksandra (Kudrjašova) rīkojumu no Daugavpils Svētmocekļu Borisa un Gļeba katedrāles Līvānu draudzē par pārzini tika iecelts priesteris t. Mihails Stojko. Līdz ar to dievnamā sākušies vērienīgi renovācijas darbi. 1999. gadā tika atjaunots dievnama kupols ar autentisku baznīcas krustu, turklāt krusts saglabājies no pirmskara laikiem.

2007. gada 8. septembrī Daugavpils bīskaps Aleksandrs (Matrjoņins) svinīgi iesvētījis pilnībā atjaunoto Līvānu baznīcu. Dievnams iesvētīts par godu Vissvētās Dievmātes Vladimiras ikonai. Šis vietējiem ticīgajiem priecīgais notikums sakritis ar visu pareizticīgo svinībām, kas veltītas Vissvētās Dievmātes Vladimiras ikonas godināšanai.

2023. gads

Baznīcas draudzē un dievnamā kalpojuši šādi priesteri:

No 1919. līdz 1938. gadam – t. Jānis Namnieks (1881–1942).

No 1920. līdz 1922. gadam – t. Jānis Svemps (1872–?).

No 1931. līdz 1935. gadam – t. Vasīlijs Fjodorovs (1899–?).

No 1938. gada – t. Sergijs Pokrovskis (1902–1967).

Informācijas avoti:

С. П. Сахаров. «Православные церкви в Латгалии», изд. Рига, 1939 г. 81.–82. lpp.

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 199. -200. lpp.

http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=1163&id=178

http://www.pareizticiba.lv/index.php?newid=1163&id=179

https://sobory.ru/article/?object=09901