Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Lipušku vidējciemā

Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. – Rēzeknes novads, Mākoņkalna pagasts, Lipuški, Rāznas ielā 11.

Lipuški ir apdzīvota vieta Rēzeknes novadā, Mākoņkalna pagasta centrs. Vidējciems atrodas Rāznas ezera dienvidu krastā, 25 kilometru attālumā no Rēzeknes, 71 kilometru attālumā no Daugavpils un 44 kilometru attālumā no Preiļiem.

Vidējciems ir izveidojies laikā, kad šeit bija apmetušies vecticībnieki, nodibinot draudzi un uzbūvējot lūgšanu namu. 19. gadsimta beigās šeit bija viena no lielākajām vecticībnieku kopienām Latgalē. Tajā pašā laikā daļa vietējo vecticībnieku jau 19. gadsimta 80. gados pārgāja vienticībā (vienticība ir virziens vecticībā, kura piekritēji, saglabājot senos dievkalpojumu rituālus, vecās liturģiskās grāmatas utt., vienlaikus atzīst oficiālās Pareizticīgās Baznīcas jurisdikciju – tulk. piez.).

1888. gadā Lipuškos tika atvērta baznīcas draudzes skola ar tai piederošu kapelu. Pirmais vienticībnieks Lipuškos bija vietējais tirgotājs Ivans Soļskis, pēc laikabiedru atmiņām, visai reliģiozs cilvēks. Pateicoties viņa pūliņiem un Rēžicas/ Rēzeknes tirgotāju-vienticībnieku palīdzībai: Lūkasa Masļeņņikova, Grigorija Seņkova, Juvenālija Čerņecova, Kirila Kuzņecova un Ivana Djubina, kapela tika pārbūvēta par dievnamu. 1895. gada 18. jūnijā jaunuzceltā baznīca tika iesvētīta Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja, Likijas Miru arhibīskapa vārdā.

1896. gadā par Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas pārzini un skolotāju baznīcas draudzes skolā kļuva tēvs Kliments Bukins no Rēžicas/ Rēzeknes, kurš baznīcas paspārnē organizēja tautas bibliotēku-lasītavu.

1902. gada 1. janvārī Lipuškos tika izveidota vienticībnieku draudze.

1927. gadā Svētītāja Nikolaja koka baznīca nodegusi. Nodegušās baznīcas vietā sāka celt jaunu dievnamu. Finanšu līdzekļi dievnama celtniecībai tika saņemti no Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes un ziedojumu veidā no vietējiem draudzes locekļiem, kā arī no apdrošināšanas izmaksas par nodegušo baznīcu. Tika izmantota arī svētceļotājas Olgas Čulnovas no labdariem saņemtā nauda.

1930. gada 10. augustā jaunuzceltā baznīca Lipuškos tika iesvētīta Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja vārdā. 1938. gadā draudzē bija 127 draudzes locekļi.

1963. gadā, padomju ateistiskā režīma laikos Lipušku Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnams tika slēgts un pārveidots par bibliotēku. Pēc tam kulta ēkas telpās tika izvietota pasta nodaļa.

20. gadsimta 90. gados, pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, ticīgie atguva tiem atsavināto baznīcas ēku. Sākot ar 2009. gadu, šeit notikuši vērienīgi dievnama renovācijas darbi.

Atrestaurētās koka baznīcas jumts ir pārsegts ar metāla dakstiņiem. Plānojumā sakrālā celtne ir krustveida. Centrā virs dievnama kubveida pamatapjoma četrslīpju jumta slejas sīpolveida kupols uz dekoratīvās pamatnes. Austrumpusē pamatapjomam piebūvēta altārdaļa, ko vainago miniatūrs sīpolveida jumols. Rietumpusē piebūvēta priekštelpa, virs kuras izbūvēts teltsveida zvanu tornis, ko vainago neliels sīpolveida jumols. Priekštelpai piebūvēts segts lievenis. Baznīcas logi ir arkveida formas.

Dievnama iekštelpu sienas un velves tika apšūtas ar spundētiem dēļiem, interjerā uzstādīts gaiši krāsots divrindu ikonostass.

2016. gada 2. jūlijā Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs (Matrjoņins) iesvētījis pilnībā atjaunoto Svētītāja Nikolaja Brīnudarītāja dievnamu. Pēc iesvētīšanas ceremonijas Virsgans noturējis Dievišķo liturģiju. Bīskapam līdzkalpoja Rēzeknes baznīcas apriņķa prāvests un Lipušku dievnama pārzinis virspriesteris Viktors Teplovs, Zilupes Kristus Krusta Pacelšanas dievnama pārzinis priesteris Andrejs Semjonovs un virkne citu garīdznieku.

Bīskaps Aleksandrs (Matrjoņins) uzdāvinājis draudzei Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja tēlu un Svēto Evaņģēliju. Kā piemiņu par dievnama iesvētīšanu draudzes locekļiem un viesiem, kas piedalījušies dievkalpojumā, tika dāvinātas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja ikoniņas.

2024. gads

Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1896.–1927. gadā – t. Kliments Bukins (1835–1927).

1927.–1939. gadā – t. Grigorijs Dribincevs (1876–1943).

1943.–1945. un 1949.–1952. gadā – t. Jevstāfijs Ivanovs (1878–1958).

Informācijas avoti:

С. П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии». Autora izdevums, Rīgā, 1939. g. 147.–148. lpp.

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 222.–223. lpp.

https://eparhija.lv/2016-07-02-lipushki/#more-3732

Foto autori - Valentīns un Ņina Margēviči.