Lipiņišķu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīca

Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca. – Lipiņišķu ciemā, Biķernieku pagastā, Augšdaugavas novadā

19. gadsimta pirmajā pusē, 1828. gadā, četru Latgales pagastu – Biķernieku, Izvaltas, Aulejas un Naujenes – teritorijā tika nodibināta Krievijas armijas 1. sapieru brigādes militārā apmetne, kura 1836. gadā pārdēvēta par “Arājkareivju novadu”. Novads tika sadalīts četrās rotās – pēc četriem šeit izvietotiem folvarkiem (folvarks – pusmuiža Latgalē 18.-19. gs.) – Lipiņišķi (jeb Lipiņi), Šķeltova, Grāveri un Maļinova.

Tā kā šajā novadā dzīvoja daudz pareizticīgo, tad viņu reliģiskajām vajadzībām 1836. gadā katrā no šiem četriem folvarkiem tika uzceltas līdzīgas koka baznīcas. Visas šīs kulta celtnes būvētas pēc vienota plāna. Šķērsgriezumā tās bija kvadrātveida ēkas, kas celtas Latgalei neierastā ampīra stilā. Dievnamu fasādes rotājuši portiki. No ieejas puses portiks ar četrām kolonnām bija izvirzīts uz priekšu; pārējās trīs fasādes rotājuši pilastri. Dienvidu un ziemeļu fasādē bija pa trim logiem, altāra pusē – divi logi, bet rietumu fasādē logu nebija vispār. Kulta celtni vainagojis vienīgais lēzenais sfēriskais kupols, kas atradies ēkas centrā. Visu dievnamu izmēri nebija lieli – tikai 8 x 8 m. Pēc “Arājkareivju novada” likvidēšanas, 1858. gadā visas šīs pareizticīgo baznīcas tika nodotas Polockas arhiereja pārziņā.

Lipiņišķu draudze ir viena no senākajām apkārtnē, tā dibināta 1829. gadā, kad Pantelišķos (jeb Brīveros; 2,5 km attālumā no Lipiņišķiem) esošais vecticībnieku lūgšanu nams tika pārbūvēts par pareizticīgo baznīcu, kura 1829. gada 1. janvārī tika iesvētīta par godu Svētītājam Nikolajam Brīnumdarītājam. 1843. gadā Pantelišķu pareizticīgo baznīca tika pārcelta uz Izvaltu un līdz mūsu dienām nav saglabājusies. Daudz vēlāk, 19. gadsimta 70. gados, Pantelišķos tika uzbūvēts jauns vecticībnieku lūgšanu nams, kas ir celts guļbūves tehnikā, apšujot ēku ar horizontāliem dēļiem.

1836. gada 24. oktobrī jaunuzbūvēto Lipiņišķu pareizticīgo baznīcu par godu Svētajiem Apustuļiem pielīdzināmajiem Konstantīnam un Helēnai iesvētījis apriņķa prāvests (jeb blagočinnijs) tēvs Vasīlijs Ļebedevs, kurš sākumā kalpojis arī Pantelišķu pareizticīgo dievnamā un pēc tam tika iecelts par Lipiņišķu pareizticīgo baznīcas pārzini (1829–1841). Sākotnēji baznīcas ēka bija no koka, uz akmens pamatiem. 1842. gada 1. aprīlī tēva Vasīlija Ļebedeva vietā par baznīcas apriņķa prāvestu (jeb blagočinniju) un Lipiņišķu draudzes pārzini tika iecelts garīdznieks Jānis Ščerbovs. Taču 1848. gada 28. jūlijā, nokalpojis šeit 6 gadus, tēvs Jānis ir miris no holēras un tika apbedīts blakus Lipiņišķu dievnamam.

Pēc tam Lipiņišķu baznīcā kalpojuši vēl 14 garīdznieki. Visilgāk – 46 gadus – sākot no 1886. gada 25. marta, šajā dievnamā ir kalpojis – virspriesteris Stefans Kupalovs, kurš bija apkopojis plašu materiālu par Lipiņišķu draudzes izveidošanos un attīstību, aprakstījis nozīmīgus vēstures faktus, sniedzot savu vērtējumu par tiem. Draudzes hronikā virspriesteris Stefans Kupalovs pieminējis tolaik akūto jautājumu par pareizticīgo un vecticībnieku šķelšanos, kā arī izskaidrojis iemeslus, kādēļ pēc 1861. gada sarucis pareizticīgo skaits četrās novada draudzēs.

Savā kalpošanas laikā Lipiņišķu baznīcā virspriesteris Stefans Kupalovs ir ieguldījis ne mazums pūļu draudzes garīgajā attīstībā un materiālajā izaugsmē. Tā, 1889.-1884. gadā tika uzbūvētas ēkas baznīcas draudzes vajadzībām, 1893. gadā savā mājā t. Stefans atvēris skolu, kas 1895. gadā tika pārveidota par baznīcas draudzes skolu, bet 1900. gadā šai skolai tika uzcelta jauna ēka.

Taču vislielākā tēva Stefana vēlēšanās bija vecās Lipiņišķu koka baznīcas vietā uzcelt jaunu mūra baznīcu. Šo ieceri palīdzējis īstenot kāds negatīvs atgadījums – 1888. gada 2. aprīlī Lipiņišķu dievnamā ielauzušies zagļi, nolaupot gandrīz vai visus vērtīgos baznīcas piederumus. Šai sakarā draudzes hronikā t. Stefans rakstījis: „Grūti izteikt, kādu iespaidu atstājusi šī nelaime uz mūsu draudzes locekļiem – nabadzīgajiem baltkrieviem. Taču šis notikums kalpoja par ierosmi ziedojumu vākšanai un jaunas baznīcas celtniecībai.”

Pateicoties Polockas un Vitebskas bīskapa Serafima (Meščerjakova) atbalstam, Lipiņišķu jaunās baznīcas būvniecībai no valsts kases tika piešķirta 11 350 rubļu liela naudas summa. 1906. gada 27. aprīlī Lipiņišķos tika likts jaunas mūra baznīcas pamatakmens, un 1908. gada 19. oktobrī notika tās svinīgā iesvētīšana par godu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanai.

Jaunā Lipiņišķu dievnama ēka celta krusta formā, no sarkanajiem ķieģeļiem bizantiešu stilā, fasādes noformējumā ir daudz dekoratīvo elementu. Kulta celtne ir krāšņa un arhitektonski izteiksmīga, tai ir divi torņi. Viens tornis atrodas virs dievnama krustveida pamatapjoma, to vainago sīpolveida kupols. Otrais ir zvanu tornis ar teltsveida kupolu, kuru vainago neliels sīpolveida jumols. Baznīcas interjeru grezno divrindu ikonostass ar apzeltītām karnīzēm. Šajā dievnamā atrodas Polockas Eparhiālās sieviešu skolas audzēknes, mākslinieces M. Samočernovas gleznotās ikonas.

1934. gada 1. maijā virspriesteris Stefans Kupalovs, kurš no 1930. gada 12. septembra papildus bija arī Jasmuižas draudzes priesteris, slimības dēļ aizgājis pensijā. Tēvs Stefans ir miris 1935. gada 12. februārī Daugavpilī, apglabāts Daugavpils pareizticīgo kapos.

Virspriestera S. Kupalova vietā Lipiņišķu baznīcā sāka kalpot virspriesteris Gavriils Timofejevs (1895–1973), kurš bija arī Daugavpils otrā apriņķa prāvests. Tēvs Gavriils ieguldījis ne mazums pūļu baznīcas draudzes labā, nodibinājis kora dziedāšanas biedrību bērniem un jauniešiem. Tolaik Lipiņišķu ciema Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcā darbojās bērnu koris, zēni apguvuši dievkalpojumu kārtību un baznīcas dziedāšanu. Baznīcas draudzes locekļu skaits bijis samērā nemainīgs – piemēram, 1874. gadā draudzē bija 504 cilvēki, bet 1938. gadā – 530 cilvēku. Draudzes locekļi pārsvarā bija Latgales nabadzīgie zemnieki, daudzi no tiem - baltkrievi. Pirms Pirmā pasaules kara sākuma, 1914. gadā, daudzi no viņiem pārcēlušies dzīvot uz Sibīriju.

Pēc 2017. gada datiem, Lipiņišķu ciema Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas dievnama pārzinis ir pareizticīgais priesteris Andrejs Jarigins. 2018. gada oktobrī Lipiņišķu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas draudze svinīgi atzīmējusi 110. gadadienu kopš dievnama iesvētīšanas.

2023. gads

Dievnamā kalpojuši šādi pazīstami garīdznieki:

1829.–1841. gadā – t. Vasīlijs Ļebedevs (?–?).

No 1842. gada līdz 1848. gadam – t. Jānis Ščerbovs (?–1848).

No 1881. gada līdz 1884. gadam – t. Feodors Tihomirovs (1851–?).

No 1886. gada līdz 1934. gadam – t. Stefans Kupalovs (1862–1935).

No 1934. gada līdz 1940. gadam – t. Gavriils Timofejevs (1895–1973).

No 1951. gada līdz 1958. gadam – t. Aleksijs Androsovs (1891–?).

No 1961. gada līdz 1962. gadam – t. Andrejs Ivanovs (1897–1967).

1965.– 1967. gadā – t. Sergijs Petrovs (1897–1967).

Informācijas avoti:

http://www.eleison.lv/dievnami/Latgale/lipiniski.htm