Svētā Pravieša Jāņa, Kunga Priekšteča un Kristītāja baznīca Lēdurgā

Svētā Pravieša Jāņa, Kunga Priekšteča un Kristītāja baznīca. – Siguldas novads, Lēdurgas pagasts, Lēdurga, “Krīvi”.

Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novadā, Lēdurgas pagasta centrs. Līdz 2021. gada 30. jūnijam ietilpusi Krimuldas novadā. Lielciems atrodas Aģes upes abos krastos, 28 kilometru attālumā no Siguldas un 64 kilometru attālumā no Rīgas. Apdzīvotā vieta ir izveidojusies ap bijušās Lēdurgas muižas (vācu: Loddiger) centru.

Jau 1874. gadā tika noteikts, ka šeit esošajai koka pareizticīgo baznīcai ir nepieciešams remonts, taču drīz vien Eparhijā tika pieņemts lēmums par jauna akmens dievnama 200 – 300 dievlūdzējiem celšanu.

Būvniecībai iegādāto zemes gabalu apskatījis eparhiālais arhitekts Apolons Ēdelsons (1827–1896). Jaunā dievnama projektu izstrādājis Imperatora Mākslas akadēmijas loceklis, vācu izcelsmes Vidzemes arhitekts Roberts Augusts Pflūgs (1832–1885) (dažās publikācijās nereti par projekta autoru tiek dēvēts izcilais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis).

Dievnams tika būvēts 1876.–1878. gadā, taču lielā mitruma dēļ, ko radījusi pazemes ūdeņu esamība, jaunuzceltās ēkas konstrukcijas nācās ilgi žāvēt. Tikai 1881. gada 25. oktobrī ar Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskapa Filareta (Filaretova; 1824–1882) svētību baznīca tika iesvētīta svētā Pravieša Jāņa, Kunga Priekšteča un Kristītāja vārdā.

Lēdurgas mūra pareizticīgo baznīca ir uzcelta netālu no lielciema centra, divu ceļu krustojumā. Dievnams celts 19. gadsimta beigu pareizticīgo baznīcu arhitektūrai tradicionālajā eklektisma stilā, apvienojot bizantiešu un pseidokrievu stila elementus. Kulta ēka būvēta no skaldītiem laukakmeņiem, bet velves, stūri, dzegas un logu ailes apdarinātas ar sarkaniem ķieģeļiem. Centrā virs baznīcas pamatapjoma jumta slejas liels sīpolveida kupols, kas balstās uz daudzšķautņu zemkupola pamatnes ar iebūvētiem arkveida logiem. Virs priekštelpas no sarkanajiem ķieģeļiem ir izbūvēts teltsveida zvanu tornis, ko vainago sīpolveida jumols.

Vēl 1878. gadā tika uzcelta baznīcas klēra un draudzes skolas koka ēka uz akmens pamatiem. 1895. gadā draudzes skolā mācījās 14 audzēkņi, 1910./1911. mācību gadā – 19 audzēkņi.

Sākumā dievnamā bija jaušams liturģisko piederumu trūkums, taču, pateicoties ziedojumiem, baznīca tika apgādāta ar ikonām un visu nepieciešamo. Piemēram, 1902. gadā dievnamam tika ziedoti: no Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera igumēnes Sergijas (laicīgais vārds –Jekaterina Mansurova; 1861–1926) – Svētā Jāņa Kristītāja ikona, garīdznieka tērps, altāra un altārgalda pārsegi; no virspriestera Joanna Sergijeva (Kronštates Jāņa; 1829–1908) – 100 rubļu ikonām ikonostasā; no priestera Rodiona Poiša un gleznotāja P. Zikova – ikonas; no ģenerālleitnanta Ivana Oreusa – altārgalda krusts, septiņžuburu svečturis un garīdznieka tērps.

Baznīcas draudzes locekļu skaits pakāpeniski pieaudzis: 1896. gadā to bija 410 cilvēku, 1897. gadā – 440, bet 1910. gadā – jau 500 draudzes locekļu, pārsvarā latviešu. Tomēr 20. gadsimta 30. gadu sākumā draudzes locekļu skaits sarucis un 1937. gadā to bija tikai 29 cilvēki.

Padomju ateistiskā režīma laikos Lēdurgas pareizticīgo draudzei radās lielas grūtības. Tādēļ 1962. gada 24. janvārī Eparhiālā padome bija spiesta pieņemt smagu lēmumu: pārvietot visu Svētā Pravieša Jāņa Kristītāja dievnama īpašumu uz Limbažu baznīcu. Drīz vien pēc tam vietējā ciema padome kulta ēkas telpās bija izvietojusi gāzes balonu noliktavu.

Pareizticīgo draudze Lēdurgā tika atjaunota 2005. gadā. Sācies pakāpenisks darbs pie dievnama restaurācijas. Turklāt kopš 2007. gada dievkalpojumi notikuši pagaidu baznīcā, kas tika iekārtota priestermūka Jāņa (Sičevska; tagad – Jelgavas bīskaps, Rīgas eparhijas vikārs) namā.

2011. gadā tika veikta dievnama iekšsienu un logu restaurācija. 2012. gadā nomainītas spāru sistēmas un uzstādīts jauns jumta segums, kā arī veikts baznīcas ēkas iekšējo pārsegumu remonts.

2013. gada 9. jūnijā Limbažu Kristus Apskaidrošanās baznīcā notika kupola un krusta iesvētīšana Lēdurgas Svētā Pravieša Jāņa Kristītāja baznīcai, ko ar Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) svētību veica Limbažu dievnama pārzinis igumēns Jānis (Sičevskis), piedaloties tā paša dievnama klēriķim priesterim Pāvilam Kušnarjovam. 2013. gada 19. jūlijā – pēc visu sagatavošanas darbu pabeigšanas Lēdurgas baznīcu vainagojuši zeltīts kupols un krusts.

Lēdurgas pareizticīgo baznīcas draudze ir tapšanas procesā un patlaban tā sastāv no 10 cilvēkiem. Par Svētā Pravieša Jāņa, Kunga Priekšteča un Kristītāja baznīcu un tai apkārt esošo teritoriju rūpējas draudzes locekļi no Limbažiem, restaurācijas darbos piedalījās arī vietējie draudzes locekļi.

2024. gads

Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1873.–1876. gadā – t. Leonīds Zlatinskis (1848–1912).

1876.–1881. gadā – t. Rufīns Zlatinskis (1852–1918).

1884.–1887. gadā – t. Simeons Žuravskis (1858–?).

1887.–1894. gadā – t. Vladimirs Šahovs (?–?).

1894.–1902. gadā – t. Nikolajs Agronomovs (1865–?).

1892.–1893. gadā – psalmotājs; 1952.–1957. gadā – priesteris t. Konstantīns Vītols (1870–1962).

1903.–1907. gadā – t. Pēteris Stūrītis (1873–1956).

1908.–1917. gadā – t. Aleksandrs Lismanis (1874–1953).

1920.–1922. gadā – t. Jānis Svemps (1872. –?).

1925.–1928. gadā – t. Jānis Plaudis (1872–1948).