Lazdonas Svētās Trijādības baznīca

Lazdonas Svētās Trijādības baznīca. – Madonas novads, Madonas pagasts, Madona, Rūpniecības ielā 75.

Lazdona ir apdzīvota vieta Madonas novadā, tā atrodas Lazdonas ezera krastā, aptuveni 3,5 kilometru attālumā no Madonas pilsētas centra. Vēsturiskajos dokumentos Lazdonas muiža pirmo reizi ir minēta 1585. gadā.

Pareizticīgo draudze Lazdonā tika dibināta 1847. gadā. Sākumā dievkalpojumi notikuši kādā mājā Praulienas muižā, kur tika ierīkota pagaidu baznīca. 1861. gadā baznīcas vajadzībām no vietējā muižnieka fon Bērensa tika izpirktas 1200 kvadrātašu zemes (kvādrātass – platuma mērvienība vecajā sistēmā, 1 kvadrātass atbilst 4,55 kvadrātmetriem – tulkot. piez.) un vēl 228 kvadrātašu lielu zemesgabalu muižnieks pats uzdāvinājis draudzei.

Mūra dievnama celtniecība sākās 1864. gada rudenī redzamā vietā gleznainā Lazdonas ezera tuvumā. Pirms gada Ļaudonā, kas atrodas 16 verstu (metriskajā sistēmā 1 versts atbilst 1066,8 m) attālumā, jau tika uzcelts pareizticīgo dievnams, kas liecināja par plašu Pareizticības izplatību šajā apvidū.

1866. gada 20. oktobrī Rēveles/Tallinas bīskaps, Rīgas eparhijas vikārs Venjamins (Karelins, 1822–1874; 1867.–1874. gadā Rīgas un Mītavas/Jelgavas bīskaps) iesvētījis jaunuzcelto Lazdonas baznīcu par godu Svētajai un Dzīvudarošajai Trijādībai.

Sakrālās ēkas telpiskjā risinājumā netika izdalīti rietumu apjoms un pamatpjoms. Vienotajam taisnstūrveida apjomam piekļaujas divas piebūves: taisnstūrveida altāra apsīda un kvadrātveida priekštelpa ar divstāvu teltsveida zvanu torni virs tās. Fasāžu dekors ir maksimāli vienkāršots: kulta celtni rotā tikai arkveida logi. Centrā virs dievnama pamatapjoma slejas neliels teltsveida kupols, kas balstās uz dekoratīvā daudzskaldņu pamata. Akmens baznīca tika apmesta un nokrāsota baltā krāsā.

Vēsturnieku vidū nav vienprātības par to, kurš bija Lazdonas baznīcas projekta autors: vācu izcelsmes Vidzemes arhitekts Roberts Augusts Pflūgs (1832–1885) vai Rīgas eparhiālais arhitekts Apollons Ēdelsons (1827–1896).

Vēl pirms dievnama būvniecības, 1861. gadā, no muižnieka fon Bērensa tika iegādāts zemesgabals pareizticīgo kapiem. 1898. gadā kapsēta tika paplašināta, iegādājoties vēl 1407 kvadrātašu lielu zemesgabalu. 1892. gadā blakus dievnamam tika uzcelta baznīcas klēra māja, kurā dzīvoja priesteris un psalmotājs.

1882. gadā tika uzcelta māja baznīcas draudzes skolai. 1885. gadā skola ieguvusi Nikolaja nosaukumu un kļuva par divgadīgo skolu. Ar bērnu apmācību nodarbojušies priesteris un divi psalmotāji.

Pēc esošajām arhīva ziņām, 1897. gadā Svētās Trijādības dievnamā par psalmotāju kalpojis Jānis Pommers (1876–1934) – nākamais Rīgas un Latvijas arhibīskaps. (2001. gadā Pareizticīgā Baznīca viņu kanonizēja – tulkot. piez.)

1910. gadā Lazdonas pareizticīgo draudzē bija 2903 draudzes locekļi. Starpkaru laikposmā, pēc 1937. gada datiem – 2340 draudzes locekļu.

Lazdonas Svētās Trijādības baznīca laimīgā kārtā pārcietusi divus pasaules karus, tā netika slēgta arī padomju ateistiskā režīma laikos un patlaban darbojas.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, ilgus gadus baznīcas pārzinis bija virspriesteris tēvs Elizbārs Trizna. Saskaņā ar 2024. gada datiem, dievnama pārzinis ir virspriesteris Mihails Aršvila.

Pašlaik Lazdonas Svētās Trijādības baznīca atrodas Madonas pilsētas administratīvajās robežās.

2023. gads

Pareizticīgo draudzē un baznīcā kalpojuši šādi garīdznieki:

No 1860. līdz 1888. gadam – t. Vasīlijs Haritonovskis (1831–1896).

No 1888. līdz 1901. gadam – t. Joanns Dubrovins (1848–1905).

No 1905. līdz 1908. gadam – t. Joanns Ļebedevs (1865–?).

No 1908. līdz 1913. gadam – t. Jēkabs Karps (1863–1943; no 1936. gada Jelgavas bīskaps, no 1942. gada – arhibīskaps).

No 1918. līdz 1952. gadam – t. Joanns (Jānis) Eniņš (1879–1952).

No 1952. līdz 1980. gadam – t. Augustīns Hofmanis (1900–1982).

Informācijas avoti:

Православные храмы и приходы на территории Латвии В XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 196.-197. lpp.

https://www.redzet.eu/travel/apskates-vietas/baznicas/lazdonas-pareizticigo-baznica