Ļevs Francmanis

Ļevs Francmanis (1905. g. 11./24. maijā Maskavā, Krievijas impērijā – 1980. g. 2. jūnijā Rīgā, Latvijas PSR) – būvinženieris.

Ļevs Francmanis ir dzimis jauktajā latviešu-krievu ģimenē.

Viņa tēvs – Edgars Francmanis (1878-1954) ir dzimis Dobelē, pēc ģimnāzijas absolvēšanas iestājies Maskavas Universitātes Medicīnas fakultātē. 1903. gadā  viņš ieguvis ārsta diplomu un dažus gadus praktizējis Maskavas guberņā. Maskavā viņš apprecējās ar krievu skolotāju Mariju (1882-1960). 1905. gada 11. maijā (pēc jaunā stila – 24. maijā) Maskavā dzīvesbiedriem piedzimis vecākais dēls Ļevs.

1905. gadā E. Francmanis pieņēmis lēmumu atgriezties dzimtajā pusē – Dobelē, kurai viņš palika uzticīgs līdz pat mūža beigām. 1906. gada 18. novembrī Dobelē Francmaņu ģimenē piedzimis otrais dēls  - Pāvils (1906-1944).

Pirmā pasaules kara laikā Marija Francmane kopā ar bērniem evakuējās uz Krievijas  iekšzemes guberņām, kur palikusi līdz 1921. gadam. Kara laikā Edgars Francmanis dienējis armijā par kara ārstu.

1919. gadā E. Francmanis dibinājis Dobelē pirmo slimnīcu, kuru viņš vadījis 30 gadus. Otrā pasaules kara laikā ārsts Francmanis palīdzējis ne tikai ievainotajiem karavīriem, bet, riskējot ar dzīvību, viņš sniedzis medicīnisko palīdzību ebrejiem, kurus glābis no nāves Žanis Lipke.

1945. gadā Edgaram Francmanim kā vienam no pirmajiem ticis piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārsta goda nosaukums. Arī šodien Dobelē gaišā piemiņā tiek rūpīgi glabāts Edgara Francmaņa vārds.

Daktera Francmaņa vecākais dēls – Ļevs Francmanis, atgriežoties Latvijā pēc evakuācijas, iestājās Rīgas pilsētas krievu vidusskolā (bijusī Lomonosova skola), kuru absolvējis 1924. gadā. Kopš bērnības gadiem Ļevs aktīvi piedalījies skautu kustībā.

Par nākamo etapu viņa dzīvē kļuvušas studijas Latvijas Universitātes (LU) Inženierzinātņu fakultātē. Būdams students, Ļevs Francmanis iestājies krievu studentu korporācijā «Ruthenia», kas dibināta 1929. gadā.

Studiju laikā viņš strādājis par tehniķi dzelzceļa atzara Liepāja-Glūda būvē, kā arī Šoseju departamentā, būvējot tiltus, un Rīgas pilsētas valdes Celtniecības nodaļā. No 1933. līdz 1936. gadam viņš strādājis par inženieri-projektētāju Šoseju departamentā.

1934. gada 23. martā saskaņā ar LU Inženierzinātņu fakultātes Padomes lēmumu Ļevam Francmanim izsniegts diploms, piešķirot viņam būvinženiera grādu ar visām likumā paredzētajām tiesībām.  

1936. gada 20. septembrī Ļevs Francmanis salaulājies ar Helēni (Helēnu) Bērziņu (1912-1996) – Latvijas Universitātes Ģermānistikas nodaļas studenti, krievu studenšu korporācijas «Sororitas Tatiana» korporanti.

1939. gada 20. martā Francmaņu ģimenē piedzimis dēls Jurijs (1939-1998), nākotnē pazīstams astronoms, habilitēts fizikas doktors. 1936. gadā Ļevs Francmanis (tāpat kā viņa brālis Pāvils Francmanis) pārgājis strādāt uz Ķeguma HES būvi,  kur viņš strādājis līdz 1940. gadam. 1940./41. gadā viņš iecelts par Latvijas Celtniecības tresta galveno inženieri.

Nacistu okupācijas laikā Ļevs Francmanis strādājis Latviešu vietējās pašpārvaldes Saimnieciskajā direkcijā.

Pēc Latvijas atbrīvošanas no nacistiskajiem okupantiem Iekšlietu Tautas komisariāta (kriev. saīsin. - NKVD) represīvie orgāni arestējuši Ļevu Francmani un PSRS IeTK Sevišķā apspriede piespriedusi viņam 25 gadus labošanas darbu nometnēs saskaņā ar KFPSR Kriminālkodeksa 17.-58.-8. pantu un 58.-10. panta  2. daļu.  

1956. gada 15. martā, pēc tā saucamā Hruščova “atkušņa” sākuma, Ļevs Francmanis ticis atbrīvots no ieslodzījuma bez izsūtīšanas trimdā un tiesību ierobežošanas. Ieslodzījuma laikā viņš strādājis par inženieri dažādos būvobjektos, tajā skaitā Noriļskas kombināta Projektēšanas kantorī, kur pēc atbrīvošanas viņš vēl dažus mēnēšus strādājis par Civilbūvju daļas vecāko inženieri.  

1956. gada vasarā Ļ. Francmanis atgriezās Latvijā. No 1956. gada oktobra līdz 1961. gadam viņš strādājis par galveno inženieri Daugavpils teritoriālā tipa vispārējās celtniecības trestā, no 1961. līdz 1963. gadam ieņēmis galvenā konstruktora amatu Lauku celtniecības projektēšanas institūtā “Latgiproseļstroj”; no 1963. līdz 1974. gadam strādājis projektēšanas institūta “Centrosojuz” Latvijas nodaļā.

1974. gada 19. augustā Ļ. Francmanis aizgājis pensijā. Taču jau pēc dažām dienām viņš ticis pieņemts darbā Latvijas PSR Celtniecības ministrijas Projektu un tehnoloģiju tresta “Orgtehstroj” Ekspertīžu un tāmju daļā, kur ieņēmis vecākā inženiera amatu un nostrādājis līdz pat savai nāves dienai –1980. gada 2. jūnijā.

Ļevs Francmanis apbedīts Matīsa kapos Rīgā.
                                 

Svetlana Francmane, Tatjana Feigmane