Leonīds Čerevičniks
Leonīds Čerevičņiks (1937. g. 26. martā Harkivā, Ukrainas PSR – 2001. g. 2. augustā Rīgā, Latvijas Republika) – dzejnieks un atdzejotājs.
Leonīds Čerevičņiks ir dzimis 1937. gada 26. martā Harkovā (Ukrainā). Bērnības un jaunības gadi tika pavadīti Kijevā. Pēc vidusskolas absolvēšanas Leonīds Čerevičniks strādājis rūpnīcā, dienējis padomju armijā. No 1959. līdz 1964. gadam viņš dzīvojis Maskavā, studējis M. Gorkija Literatūras institūtā, strādājis par literāro konsultantu žurnālā «Вокруг света» un citos Maskavas periodiskajos preses izdevumos, kā arī PSRS Rakstnieku savienības Literārajā konsultācijā.
Kopš 1964. gada Leonīds Čerevičņiks dzīvojis Rīgā. Šeit viņš strādāja par izdevniecības „Liesma” oriģinālās daiļliteratūras redakcijas redaktoru (1964-1967). 1967. gadā L. Čerevičņiks devies uz Sibīriju, kur strādājis par Austrumsibīrijas ģeoloģiskās izpētes partijas vecāko tehniķi. Vēlāk viņš strādājis par projektēšanas tehnoloģiskā institūta grupas vadītāju (1967-1972).
No 1979. līdz 1996. gadam Leonīds Čerevičņiks bija žurnāla «Даугава» Dzejas nodaļas vadītājs. Kopš 1997. gada viņš kļuvis par pensionāru.
Leonīda Čerevičņika oriģinālie dzejoļi un atdzejojumi tika publicēti šādos žurnālos: «Юность», «Москва», «Дружба народов», «Смена», «Радуга», «Родник» un citos Padomju Savienības, Latvijas, Krievijas un Ukrainas periodiskajos izdevumos.
Izdotie Leonīda Čerevičņika dzejoļu krājumi:
«Микрофантазия» („Mikrofantāzija”) (1966.g.);
«Песочные города» („Smilšu pilsētas”) (1971. g.);
«Март» („Marts”) (1981.g.);
«Зеркальная колыбель» („Spoguļa šūpulis”) (1977.g.);
dzejoļu izlase «Круг» („Aplis”) (1987.g.);
seši krieviski atdzejotās latviešu dzejas krājumi.
L. Čerevičņiks atdzejojis latviešu klasiķu: R. Blaumaņa, Raiņa („Uguns un nakts”), E. Veidenbauma, J. Poruka, V. Plūdoņa, К. Skalbes, F. Bārdas, P. Rozīša, А. Kurcija daiļdarbus, kā arī mūsdienu latviešu dzejnieku un ukraiņu dzejnieku dzeju. Viņš bija sastādījis un publicējis šādas grāmatas: «Антология латышской поэзии в русских переводах 1910-1980-х гг.» („Krieviski atdzejotās latviešu dzejas antoloģija 1910.-1989.g.”) («Родник», 1988-1989); Антология украинской поэзии в своих переводах (Ukrainas dzejas antoloģija savos atdzejojumos) («Дружба народов», «Даугава», «Родник», «Радуга», „Diena” un citi Latvijas, Krievijas, Ukrainas izdevumi); Антология русской поэзии XVIII – XIX вв. (18.-19. gadsimta krievu dzejas antoloģija) („Diena”, 1992-1994); Антология «Русские поэты Латвии» (Antoloģija „Latvijas krievu dzejnieki”)(«СМ», 1996-1997).
Dzejnieks piedalījās apmēram trīs tūkstošos radošo tikšanos vakaros, kuru gaitā viņš lasījis savus dzejoļus un latviešu dzejas atdzejojumus. Šīs radošās tikšanās notikušas ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā un Ukrainā.
L. Čerevičņika dzejoļi un teksti no dzejoļu krājuma «Зеркальная колыбель» tika atdzejoti latviešu valodā (aptuveni piecdesmit 1960.- 90. gadu publikācijas, dzejas izlase «Salas», 1977.g.), kā arī ukraiņu, baltkrievu, lietuviešu, igauņu, vācu valodās.
Pirmā publikācija bija 1956. gadā. L. Čerevičņiks kopš 1967. gada bija PSRS Rakstnieku savienības loceklis.
Nepabeigts palicis darbs pie jaunā dzejoļu krājuma «Лилия долин» („Ieleju lilija”). 1998.-2000. gadā tika publicētas 1. un 2. grāmata un fragmenti no šā krājuma 3. grāmatas. Teksti no trim krājuma «Лилии долин» grāmatām tika publicēti arī latviskajā atdzejojumā.
Leonīda Čerevičņika dzīves pavediens aprāvies 2001. gada 2. augustā.
Vera Pančenko
