Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca Kuldīgā
Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca. – Kuldīga, Smilšu ielā 14.
Kuldīga ir pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas. 16.–17. gadsimtā tā bijusi Kurzemes hercoga rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms. Kuldīgu reizēm pat tagad dēvē par “Kurzemes galvaspilsētu”. Pilsētas oficiālais nosaukums līdz pat Pirmā pasaules kara beigām bija Goldingena.
19. gadsimta vidū, 1850. gadā, Goldingenā (Kuldīgā) ar Sv. Sinodes lēmumu tika izveidota pareizticīgo draudze. Iesākumā draudze pulcējusies nomātās telpās, kurās 1851. gadā arī tika ierīkota pareizticīgo baznīca un iesvētīta par godu Vissvētās Dievmātes Patvērumam.
1871. gadā pēc Sanktpēterburgas eparhiālā arhitekta Ivana Bulanova (1830–1893) projekta Kuldīgā tika uzcelts mūra pareizticīgo dievnams, kuru tā paša gada 5. decembrī Rīgas un Mītavas/Jelgavas bīskaps Venjamins (Kareļins, 1822–1874) iesvētījis par godu Vissvētās Dievmātes Patvērumam.
Kuldīgas baznīcas ēka arhitektoniski ir risināta eklektikas stilā, apvienojot senkrievu un bizantiešu stila elementus. Sakrālā celtne uzbūvēta uz granīta pamatiem, ēkas pamatapjoms veidots krustveida formā. Centrā virs pamatapjoma izbūvēts divstāvu cilindrs, kas kalpo par pamatu pussfēras formas kupolam, virs kura slejas sīpolveida jumols. Dievnamam ir piebūvēts divstāvu teltsveida ķieģeļu zvanu tornis, ko vainago sīpolveida jumols. Šī vienaltāra baznīca bija viena no skaistākajām visā Baltijā. Ap dievnamu tika ierīkots dārzs.
Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā dievkalpojumi tika noturēti divās valodās - baznīcslāvu un latviešu valodā.
19. un 20. gadsimtu mijā Kuldīgas baznīcas paspārnē darbojās divas draudzes skolas un viena palīgskola. Šīs mācību iestādes uzturēja Baltijas Pareizticīgo brālība, un tajās mācījās gan pareizticīgo, gan luterāņu bērni.
Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) baznīca Kuldīgā darbojas arī mūsu dienās.
Dažādos laikaposmos baznīcā kalpojuši sādi pazīstami garīdznieki:
1949.–1952. gadā – tēvs Germans Žegalovs (1884–1955);
1960.–1966. gadā – tēvs Jakovs Načiss (1912–1991).
1968.–1969. gadā – tēvs Joanns Trubeckojs (1911–1991).
Informācijas avoti:
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. C. 186-188.
