Svētā Arhistratēģa Erceņģeļa Mihaila baznīca Krivandā

Svētā Arhistratēģa Erceņģeļa Mihaila baznīca. – Mazciems Krivanda, Līdumnieku pagasts, Ludzas novads.

Krivanda (agrāk arī Krīvandi) ir mazciems Ludzas novada Līdumnieku pagastā. Apdzīvotā vieta izvietojusies pagasta vidienē, Kurjankas upes krastos, 8 kilometru attālumā no pagasta centra Līdumniekiem un 292 kilometru attālumā no Rīgas. Mazciemā atrodas Svētā Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca.

1926. gada 18. jūnijā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinode bija nolēmusi uzcelt Krivandā dievnamu. Nepieciešamību būvēt baznīcu izraisīja tas apstāklis, ka pareizticīgie neilgi pirms tam bija zaudējuši divus dievnamus. Vēl 19. gadsimtā Polockas-Vitebskas eparhijas Ludzas prāvestības sastāvā ietilpušas divas draudzes, kuru locekļi dzīvoja gan Ludzas, gan arī Sebežas apriņķī. 1920. gadā, nospraužot robežu starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju, abas baznīcas nonākušas ārpus Latvijas teritorijas, taču Krivandas baznīcas klēra ēkas un daļa baznīcas zemes palika Latvijā. Priestera mājoklī tika iekārtota mājas baznīca, kas gan neapmierināja draudzes locekļus.

Krivandas draudzes padome un baznīcas pārzinis tēvs Aleksijs Budņikovs sāka vākt ziedojumus jauna dievnama celšanai. Līdztekus tam viņi vērsās arī Sinodē.

LPB Sinode atvēlējusi 2 tūkstošus latu dievnama būvniecībai. Kad par šo lēmumu uzzinājuši otras bez baznīcas palikušās Sinozerskas draudzes ticīgie, viņi arī vērsās Sinodē ar priekšlikumu uzcelt Krivandas draudzei un Sinozerskas draudzei vienu dievnamu, turklāt abu draudžu locekļiem ērtā vietā - 20 kilometru attālumā no Zilupes dzelzceļa stacijas. Draudzes locekļi pauduši gatavību bez atlīdzības atvēlēt vienu hektāru zemes baznīcas ēkai un klēra ēkām.

Sinode akceptēja šādu ticīgo vēlmi un nolēma apvienot vienā draudzē divas līdz šim atsevišķi pastāvējušās draudzes un uzbūvēt tās locekļiem jaunu baznīcu. Runa bija par vairāk nekā tūkstoti pareizticīgo reliģisko vajadzību apmierināšanu.

1927. gada 3. aprīlī tika likts pamatakmens 14 X 6 X 6 metrus lielam koka dievnamam. 1929. gada 24. jūnijā jaunuzceltā baznīca tika svinīgi iesvētīta Svētā Arhistratēģa Erceņģeļa Mihaila vārdā. Ikonostasu dievnamam ziedojusi Olga Petrova no Akašu ciema. 10 kilometru attālumā no dievnama tika uzbūvēta baznīcas klēra māja.

Baznīca Krivandā laimīgā kārtā pārdzīvoja Otrā pasaules kara un padomju ateistiskā režīma gadus, taču 2000. gadā ugunsgrēka laikā dievnama koka ēka pilnībā nodega.

2001. - 2003. gadā, pateicoties vietējo pareizticīgo un labdara no Rīgas – uzņēmēja Oļega Mitjajeva, pūlēm, tika uzcelta jauna koka baznīca un atsevišķi stāvošs koka zvanu tornis. Jaunuzceltajā dievnamā atsākās dievkalpojumi, atkal sāka skanēt 1771. gadā lietais zvans.

Svētā Erceņģeļa Mihaila dievnams Krivandas mazciemā tika uzcelts koka guļbūves veidā ar divslīpju jumtu. Virs baznīcas jumta slejas divi sīpolveida kupoli, kas vainagoti ar astoņgalu krustiem. Austrumu daļā baznīcas pamatapjomam piekļaujas taisnstūrveida altāra piebūve.

Jaunuzceltajā baznīcā dievkalpojumi notiek regulāri. Pēc 2020. gada datiem, Krivandas dievnama pārzinis ir virspriesteris Viktors Teplovs.

2024. gads

Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1904.–1905. gadā, līdz 1909. gadam – t. Vasīlijs Smirnovs (1876–1924).

1915.–1920. gadā – t. Ņikifors Smorodovs (1888–1964).

1919.–1937. gadā – t. Aleksijs Budņikovs (1873–1938).

1938.–1939. gadā – t. Romāns Bērziņš (1900–?).

1939. gadā – t. Boriss Ramans (1875–?).

1939.–1940. gadā – t. Nikolajs Kudrjavcevs (1913–?).

1942.–1944. gadā – t. Venjamins Vozņesenskis (1891–1965).

1959.–1961. gadā – t. Andrejs Ivanovs (1894–1962).

1965. gadā – t. Josifs Žunda (1924–2002).