Svētā sirdsskaidrā Arsēnija Lielā baznīca Krapē
Svētā sirdsskaidrā Arsēnija Lielā baznīca. – Ogres novads, Krapes pagasts, Krape.
Krape (vācu: Kroppenhof) ir apdzīvota vieta Ogres novadā, Krapes pagasta administratīvais centrs. Atrodas Lobes upes, Daugavas pietekas, kreisajā krastā, aptuveni 60 kilometru attālumā no Ogres.
Pareizticīgo draudze Kropenhofā/ Krapē tika izveidota 1890. gadā. Tolaik radusies liela nepieciešamība pēc Krapes baznīcas draudzes izveides, jo šeit un trijos kaimiņpagastos dzīvoja ap 900 pareizticīgo, bet tuvākās pareizticīgo baznīcas – Koknesē, Lielvārdē un Aderkašos – atradušās visai tālu. Daudzus zemniekus no tuvākā dievnama šķīra vairāk nekā 30 kilometru liels attālums. Par jaunās draudzes locekļiem kļuvuši ne tikai Kropenhofas/Krapes pagasta pareizticīgie iedzīvotāji, bet arī kaimiņpagastu iedzīvotāji. Pirms baznīcas uzbūvēšanas pareizticīgo dievkalpojumi notikuši vietējās skolas ēkā.
Kropenhofas/ Krapes muižas īpašnieks barons Nikolajs fon Fītinghofs-Šēls (vācu: von Vietinghoff gennant Scheel) vietējās pareizticīgo baznīcas vajadzībām dāvinājis Eparhijai vairāk kā pusi hektāra zemes.
1891. gada 26. maijā ar Rīgas un Mītavas/Jelgavas bīskapa Arsēnija (Brjanceva; 1839-1914) svētību notikusi Kropenhofas/ Krapes baznīcas pamatakmens likšana. Pats Virsgans baznīcas ēkas būvniecībai ziedojis 6670 rubļus. Dievnams celts arī par citu labdaru ziedojumiem, taču viņi nevēlējušies publiskot savus vārdus.
Baznīcas ēkas celtniecības darbus vadījis būvmeistars Purgailis no Kokneses. Meistars latvietis pratis būvēt ne tikai kvalitatīvi, bet arī visai ātri, un līdz 1891. gada decembrim kulta celtne jau bijusi uzbūvēta.
Arhitektoniski baznīcas veidols ir risināts eklektikas stilā, kas 19. gadsimta pēdējā ceturtdaļā dominējis pareizticīgo dievnamu būvniecībā. Plānojumā sakrālā celtne ir krustveida un tā ir uzbūvēta no vietējiem skaldītiem laukakmeņiem, bet ēkas velves, stūri, dzegas, arkveida logu un durvju ailes ir apdarinātas ar sarkaniem ķieģeļiem. Virs baznīcas pamatapjoma lēzenā četrslīpju jumta slejas sīpolveida kupols, kas balstās uz dekoratīvā daudzšķautņu zemkupola pamata. Virs dievnama priekštelpas no sarkanajiem ķieģeļiem ir izbūvēts zvanu tornis, kas vainagots ar nelielu sīpolveida jumolu. Baznīcas izmēri – aptuveni 17 m x 6 m, zvanu torņa augstums – vairāk nekā 15 metru. Dievnams var uzņemt ap 250 dievlūdzēju.
Iekšpusē kulta ēkas sienas un velves ir apdarinātas ar ķieģeļiem, apmestas un nokrāsotas. Baznīcas interjeru rotā izteiksmīgi sienu un griestu gleznojumi, kas darināti bizantiešu stilā. Dievnamā tika uzstādīts mākslinieciski veidots vienrindas koka ikonostass.
Bīskaps Arsēnijs (Brjancevs) bija ļoti gandarīts, ieraugot uzbūvētā dievnama veidolu, par ko izteica pateicību būvmeistaram Purgailim un uzdāvināja viņam Evaņģēliju. Virsgans Arsēnijs personīgi ziedojis jaunuzceltajai baznīcai Kristus Pestītāja ikonu sudraba ietvarā, altārgalda Evaņģēliju un Krustu un liturģiskās grāmatas smalkā iesējumā. Turklāt daudz grāmatu bīskaps dāvinājis gan baznīcas bibliotēkai, gan vietējās skolas bibliotēkai.
1892. gada 15. maijā Rīgas un Jelgavas bīskaps Arsēnijs (Brjancevs) iesvētījis Krapes baznīcu svētā Sirdsskaidrā Arsēnija Lielā vārdā. Pēc iesvētīšanas un Dievišķās liturģijas Virsgans Arsēnijs teica sprediķi, ko vietējās latviešu draudzes locekļiem latviski pārtulkojis Rīgas apriņķa prāvests, Kokneses svēto Pētera un Pāvila baznīcas pārzinis virspriesteris Vasīlijs Oknovs (1830–1894). Iesvētīšanas ceremonijā piedalījās Vidzemes gubernators un vicegubernators.
1892. gadā pareizticīgo draudzes locekļi izjauca un pārcēla uz vietējai draudzei piederošo zemesgabalu veco skolas un lūgšanu namu un pārbūvēja to par baznīcas draudzes skolas ēku.
1910. gadā Krapes pareizticīgo latviešu draudzē bija 828 draudzes locekļi; starpkaru laikā 1937. gadā – 376 draudzes locekļi.
Svētā sirdsskaidrā Arsēnija Lielā baznīca Krapē laimīgā kārtā pārcietusi divus pasaules karus, tā nav cietusi arī padomju ateistiskā režīma gados un joprojām turpina darboties mūsu dienās.
Pareizticīgo dievnams Krapē ir reģionālas nozīmes arhitektūras piemineklis.
2024. gads
Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:
No 1890. līdz 1913. gadam – t. Aleksejs Kolosovs (1864–1935).
1913. –1917. gadā un 1927.–1929. gadā – t. Andrejs Vieglajs (1872–1954).
No 1919. līdz 1920. gadam – t. Pēteris Prūss (1870–?).
1930.–1941. gadā un 1947.–1952. gadā – t. Filimons Ratnieks (1903–1963).
No 1948. līdz 1951. gadam – t. Pāvils Bormeisters (1888–?).
No 1965. līdz 1969. gadam – t. Nikolajs Haritonovs (1915–1983).
Informācijas avoti:
Православные храмы и приходы на территории Латвии В XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 177.–179. lpp.
https://sobory.ru/article/?object=07759
Foto autors – Vladimirs Tkačenkovs, 2007. gads.