Konstantīns Visockis
Konstantīns Visockis (1864. g. 29. maijā Maskavā, Krievijas impērijā – 1938. g. 6. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – gleznotājs, grafiķis, ilustrētājs, viens no izcilākajiem krievu gleznotājiem animālistiem un ainavistiem.
Dzima Maskavā pazīstamu mūziķu ģimenē. Viņa vectēvs Mihails Visockis bija komponists, ģitārists virtuozs, tautas dziesmu autors.
Visockis studēja Maskavas Glezniecības, Tēlniecības, Arhitektūras skolā (1885.-1891.g.g.). 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā K. Visockis aktīvi piedalījās Pārvietojamo Mākslas Izstāžu biedrības («peredvižņiku») izstādēs un viņa vēsturiska žanra un animālistiskās gleznas uzreiz guva atzinību. Maskavas Mākslas Cienītāju sabiedrības konkursā K. Visockis saņēma prēmiju par vēsturiskā žanra gleznu „Pēc dzīrēm”(«После пирушки»). Gleznoja vēsturiskās un žanra gleznas, ainavas. Tomēr īpaši tuva gleznotājam bija dzīvnieku pasaule, viņam patika attēlot sižetus no meža zvēru un putnu dzīves. Pazīstamas šādas mākslinieka gleznas: „Kalnu valdnieks”(«Властелин гор»), “Lietains laiks” (“Ненастье”), „Pagājības izpriecas” un daudzas citas, peridisko izdevumu – žurnālu «Ņiva», «Rodina», «Sever» ilustrācijas. Līdzās ar eļļas krāsu tehnikā gleznotajiem darbiem viņš zīmēja arī akvareļzīmējumus un zīmējumus. („Karēļu zemnieku māja”(«Карельская изба»), „Kartupeļu vākšana” («Сбор картофеля»), „Alnis”(«Лось»), „Mednieks ar suni”(«Охотник с собакой») un citus.)
Mākslas kritiķi augsti vērtēja Visocka meistarību. Viņa gleznas tika eksponētas Cvetkova savrupmajas galerijā Maskavā, Rjabušinsku gleznu kolekcijā, privātās kolekcijās.
K.V. ilustrēja mednieku un citus žurnālus, slaveno krievu dzejnieku un rakstnieku daiļdarbus (A. Puškina «Kapteiņa meita», Mamina-Sibirjaka stāsti). Kopš 1892. gada piedalījās Maskavas Mākslas Cienītāju sabiedrības izstādēs ( 1897., 1898., 1904.g.g.); Pārvietojamo Mākslas Izstāžu biedrības („peredvižņiku”) izstādēs (1908.-1916.g.g.); MMCS Akvareļu, pasteļzīmējumu un zīmējumu izstādē (М.1899.); Lemersjē galerijā (М.,1913.) un citās.
Pēc lielinieku revolūcijas, kopš 1920. gada dzīvoja Rīgā, veltīdams savu daiļradi animālistiskajam žanram. Attēloja dabas ainavas, meža zvērus, dzīvniekus, putnus, kuru dzīvi labi pazina, būdams mednieks un dabas pētnieks. Pazīstamas viņa gleznas : „Svilpji – ziemas ziedi ”(«Снегири-цветы зимы»), „Pirmais sniegs” («Первая пороша»), „Āpsis un angļu dzinējsuņi” («Барсук и английские гончие»),„Rēžicas upīte”(«Речка Режица»), „Uz dzimteni” («На родину»), „Baltās jūras pūkpīles” («Беломорские гаги»), „Lāču cīņa”(«Бой медведей»), „Virs ezera”(«Над озером»), „Kaijas”(«Чайки») un daudzas citas. Viņš attēloja dabas ainavas visos gadalaikos. Daudzi mākslas darbi tika gleznoti Rēzeknes rajona Žogotu muižā. 1925. gadā Rīgā notika K. Visotska gleznu izstāde, kurā tika demonstrēti 103 mākslas darbi. Putnu, zvēru, dzīvnieku apdzīvotas ainavas, rīdzinieku portreti. Gleznas patika izstādes apmeklētājiem un tika aktīvi pirktas. Un tas kalpoja par stimulu turpmākajai daiļradei.
K. Visocka personālizstādes notika Rīgā (1925., 1938.g.g.), Kauņā (1933.g.). Izstāde, kas tika veltīta radošās darbības 45.-tajai gadadienai, notika Tallinā (1935.g.). K.V. aktīvi piedalījās krievu mākslinieku emigrantu izstādēs: Kopenhāgenā (1927., 1929.g.g.), Prāgā (1928.), Berlīnē (1930.g.), Losandželosā (1932.g.), Helsinkos, Londonā. Mākslas darbu “Medības”(«Охота») gleznotājs uzdāvināja Krievu Kultūrvēsturiskajam muzejam, kas tika izveidots pie Prāgas.
Latvijas laikposma mākslinieka gleznas (1920-1938) tika reproducētas krievu un latviešu periodiskajos preses izdevumos: avīzē «Segodņa», «Segodņa večerom» un citās, žurn. «Perezvoni». Pats K. Visockis Latvijas avīzēs publicēja aprakstus par dabu, meža dzīvniekiem, par Latvijas Mākslas Akadēmijas izstādi un citus.
K. Visockis vadīja savu mākslas studiju, daudzpusīgi apmācot jauniešus gleznotāja amata meistarībai. Viņš uzturēja draudzīgas attiecības ar māksliniekiem, Rīgas emigrantiem N. Bogdanovu-Beļski, S. Vinogradovu, no Tallinas – ar A. Kaigorodovu.
Pēc smagas slimības mākslinieks mira 1938. gada 6. janvārī, tika apbedīts Rīgas pareizticīgo Pokrova kapos. Mākslinieka gleznas atrodas Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā Rīgā; kā arī Krievijas muzejos, privātās kolekcijās.
Ņina Lapidusa
Informācijas avoti:
Konstantīns Visockis. Pašportrets.
Ю. Александрова. История одной картины «Сказка весны»
Ilustrācijas tēmai
