Vladimirs Klopotovskis
Vladimirs Klopotovskis (pseidonīms Lerī: 1883. g. 26. februārī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1944. g. 28. martā Rīgā, Latvijā/ Ostlandes reihskomisariātā) – žurnālists, laikraksta "Segodņa" līdzstrādnieks. Vācu okupācijas laikposmā viņš bija laikraksta "Russkij vestņik" galvenais redaktors.
Vladimirs Klopotovskis ir dzimis 1883. gada 26. februārī Sanktpēterburgā, taču jau kopš agrīnās bērnības viņa dzimtā pilsēta bija Kijiva, kur bija pārcēlušies viņa vecāki.
Žurnālistikā Vladimirs Klopotovskis ienāca 20. gadsimta sākumā. Viņa pirmie literārie opusi parādījās Kijivas žurnālā “Dienvidrietumu nedēļa” (kriev.: «Юго-Западная неделя»). Viņa stāsti un feļetoni tika publicēti laikrakstos "Kijivas atsauksmes" (kriev.:«Киевские отклики») un "Pēdējās ziņas" (kriev.:«Последние новости») (tieši šajā laikrakstā pirmo reizi ir sastopams viņa pseidonīms Lerī). Pēc tam jaunais autors pārcēlās dzīvot uz Odesu, kur vairākus gadus rakstīja feļetonus laikrakstam "Odesas lapa" (kriev.:«Одесский листок»).
Jau pirmsrevolūcijas laikposmā V. Klopotovskis ieguvis atpazīstamību kā teātra recenziju autors. "Vēl būdams jaunietis, es tik ļoti pieķēros teātrim, ka nolēmu doties uz skatuvi, bet viens apstāklis man traucēja: es sāku rakstīt feļetonus, un šie feļetoni mani tik ļoti aizrāva, ka es kļuvu nevis par aktieri, bet par dzejnieku," – reiz teicis Vladimirs Klopotovskis.
Jauns posms žurnālista karjerā bija pārcelšanās uz Sanktpēterburgu, kur viņš kļuva par prestiža laikraksta “Biržas ziņas” ( kriev.:«Биржевые ведомости») redakcijas kolēģijas locekli un palika tajā līdz lielinieki šo laikrakstu slēdza.
Glābjoties no jaunās lielinieku varas, V. Klopotovskis atgriezās Kijivā, bet arī tur ilgi neuzturējās. Nākamā vieta, uz kurieni žurnālists pārcēlās, bija viņam labi pazīstamā Odesa. Dzīvojot Odesā, viņš publicējis rakstus laikrakstā "Dienvidu vārds" (kriev.:«Южное слово»), kura literāro nodaļu vadījis izcilais krievu literāts Ivans Buņins.
Pēc emigrācijas no Padomju Krievijas Vladimirs Klopotovskis sadarbojās ar vairākiem krievu emigrantu preses izdevumiem: ar Prāgā iznākošo laikrakstu "Slāvu rītausma" (kriev.: «Славянская заря»); ar Berlīnes avīzi "Ruļj" (kriev.: «Руль»); ar Parīzē izdotiem laikrakstu "Vozroždenije" (kriev.:«Возрождение») un žurnālu «Illustrirovannaja Rossija» (kriev.:«Иллюстрированная Россия»). Taču, acīmredzot, žurnālists nekur tā arī nebija atradis sev piemērotu vietu. Tajā pašā laikā viņš līdztekus sāka sadarboties ar Rīgas laikrakstu "Segodņa" un rezultātā 1928. gadā pārcēlās uz Rīgu un kļuva par šā laikraksta līdzstrādnieku.
Vladimirs Klopotovskis ar pseidonīmu Lerī rakstījis daudz, galvenokārt feļetonus, stāstus un teātra recenzijas. Rakstu skaita ziņā viņš ievērojami pārsniedzis savus kolēģus, taču kvalitātes ziņā viņa rakstus drīzāk var attiecināt uz "dzeltenās preses" žanru. Papildus "Segodņa" (“Šodien”) un tā vakara pielikumam "Segodņ Васa večerom" (kriev.: “Сегодня вечером”) viņš publicējis savus rakstus arī žurnālā "Dlja Vas" (kriev.: “Для Вас”).
1938. gadā V. Klopotovskis un viņa dzīvesbiedre saņēma Latvijas Republikas pilsonību (pirms tam viņi dzīvojuši ar Nansena pasi).
1940.–1941. gadā, padomju okupācijas laikā, žurnālistam izdevās izvairīties no aresta.
Par jaunu un pēdējo posmu viņa darbībā kļuvis vācu okupācijas laikposms. Situācijā, kad vairāki pazīstami krievu žurnālisti vai nu emigrēja no Latvijas, vai nu padomju varas iestādes viņus represēja, V. Klopotovskis, nevairīdamies no sadarbības ar vācu okupācijas varas iestādēm, sāka spēlēt noteicošo lomu vietējās krievu preses jomā. Jau 1941. gadā viņš bija laikraksta "Rodina" (kriev.: “Родина”) (klajā nāca viens numurs) redaktors-izdevējs, pēc tam – laikraksta "Pravda" kriev.: (“Правда”) (1941. gada augusts – 1943. gada janvāris) redaktors-izdevējs. Viņš bija viens no galvenajiem laikraksta “Dvinskij vestņik” (kriev.: “Двинский вестник”) (1942–1943) līdzstrādniekiem, un, visbeidzot, no 1943. gada janvāra līdz pat savai nāvei viņš bija laikraksta “Russkij vestņik” (kriev.: “Русский вестник”) galvenais redaktors.
Vladimirs Klopotovskis ir miris pēkšņā nāvē 1944. gada 28. martā Rīgā. Viņš tika apglabāts Rīgas Pokrova kapos.
Ģimene:
Sieva – Anna Klopotovska (dzimusi Budkovska; 1890 –?).
Dēls: Aleksejs Klopotovskis (1907–?).
Informācijas avoti:
Клопотовский Владимир Владимирович – Покровское кладбище. Слава и забвение. – Рига, 2004;
30-летие литературной деятельности В.В. Лери-Клопотовского. – Сегодня, № 87, 288-03-1935;
В. Гадалин. В.В. Клопотовский (Лери). – Илл. журн. «Для всех», № 3, 01-03-1944;
Умер В.В. Клопотовский. – «За Родину», № 73, 30-03-1944.
LVVA, 2996. f., 10. apr., 31315., 31316., 31317., 31318., 31391., 31321., 31322., 31315., 31316. lieta.
