Akademiķim Mstislavam Keldisam - 100
1911. gada 10. februārī Rīgā dzimis nākamais PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidents Mstislavs Keldišs.
Tolaik, kad viņš bija nācis pasaulē, Rīgā jau bija pazīstamas un labu reputāciju ieguvušas dažas Keldišu ģimenes paaudzes. Piemēram, daudziem pilsētniekiem bija pazīstams Mstislava Keldiša vectēvs Mihails Keldišs, atvaļinātais ģenerālmajors, medicīnas zinātņu doktors un Krievu Ārstu biedrības goda loceklis. Mihaila tēvs Foma Keldišs bija vienkāršs psalmotājs (ķesteris) Varšavas Pareizticīgo katedrālē. Mihails ieguva izglītību garīgajā seminārā, pēc tam Pēterburgas Medicīnas un Ķirurģijas akadēmijā, pēc kuras absolvēšanas kā kara mediķis tika nosūtīts uz Kaukāzu. Jaunais ārsts ne tikai piedalījās karadarbībā Kaukāzā, bet arī, pētīdams «Kaukāza tropiskos drudžus», bija sakrājis zinātnisko materiālu doktora disertācijai. Mihails Keldišs piedalījās smagās un bīstamās ekspedīcijās Aizkaspijas novadā, Krievu-turku karā (1877-1878). Par cīņu pret epidēmijām Vidusāzijā viņš tika apbalvots ar Svētās Annas un Svētā Vladimira ordeņiem.
Militārajā dienestā Mihails Keldišs uzdienēja par ģenerālmajoru, bet būdams sīkpilsoņa dēls, tika iecelts dzimtmuižnieka kārtā.
Dienējot Rīgā Mihails Keldišs iestajās Krievu Ārstu biedrībā, kas bija labdarības un zinātniska organizācija, kura savās rindās apvienoja dažādu tautību pārstāvjus – Krievijas augstskolu absolventus (viņu vidū bija slavenie Latvijas zinātnieki un pat nākamais neatkarīgās Latvijas Saeimas deputāts). Jau nākamajā gadā pēc iestāšanās biedrībā dakteri Keldišu ievēlēja par tās priekšsēdētāju. Tad Mihails Keldišs tika pārcelts uz citu dienesta vietu – par Kazaņas kara apgabala kara medicīnas inspektoru. Krievu Ārstu biedrības gada atskaitē Rīgas ārsti ar lielu cieņu atsaucās par savu bijušo priekšsēdētāju. Turklāt, tika izceltas tādas viņa īpašības kā tolerance un labestība: «Būdams apveltīts ar mīkstu un labsirdīgu raksturu, viņš demonstrēja izcilu iecietību pret svešiem uzskatiem.»
Mihaila Keldiša dzīvesbiedre bija Natālija Keldiša (dzim. Brusilova), viņa bija slavenā krievu karavadoņa ģenerāļa Alekseja Brusilova māsica.
Tajos laikos, kad Mihails Keldišs dienēja Rīgā, viņa dēls Vsevolods Keldišs kļuva par Rīgas Politehniskā institūta studentu un 1902. gadā absolvēja šo augstskolu. Dažus gadus vēlāk Vsevolods Keldišs kļuva par šī paša institūta adjunktprofesoru. 1906. gadā Rīgā atgriezās arī Mihails Keldišs, kurš tolaik bija atstādinājies no dienesta. Krievu Ārstu biedrības biedri iecēla 67 gadus veco zinātnieku par savu goda biedru. Pavisam tolaik bija tikai pieci šīs biedrības goda biedri : Mihails Keldišs, Nobeļa prēmijas laureāts Ivans Pavlovs, nākamais šīs pašas prēmijas laureāts Iļja Mečņikovs, pasaulslavenais zinātnieks Vladimirs Behterevs un Rīgas arhibīskaps Agafangels, kuru vēlāk Pareizticīgā Baznīca iecēla svēto kārtā.
Vsevolods Keldišs ir dzelzsbetona konstrukciju speciālists, viens no dzelzsbetona konstrukciju apēķina pēc maksimālajiem stāvokļiem metodes pamatlicējiem. Kad Rīgā būvēja lielisko jūgendstila namu Brīvības ielā 88, Vsevolods Keldišs tika pieaicināts piedalīties šīs ēkas projektēšanā.
Vēl students būdams, Vsevolods Keldišs apprecējās ar Mariju Skvorcovu (ģenerāļa Aleksandra Skvorcova meitu). Izcilais padomju zinātnieks Mstislavs Keldišs bija piektais bērns viņu ģimenē (pavisam Vsevolodam Keldišam bija 7 bērni). Rīgā arī patlaban ir saglabājies nams, kurā dzīvoja Keldiši (Kr. Valdemāra ielā 69).
1914. gadā sākās Pirmais Pasaules karš. 1915. gadā daudzi Rīgas iedzīvotāji, to skaitā arī Keldišu ģimene, evakuējās uz Krieviju. Pēc kara Vsevolods Keldišs pasniedza dažās Krievijas augstskolās. Viņs piedalījās daudzu slavenu būvobjektu projektēšanā, ekspertīzē un pieņemšanā (to vidū Dņepras HES, Maskavas metro pirmā kārta, Maskavas v.n. kanāls un citi). No 1933. līdz 1958. gadam viņš vadīja Kara inženieru akadēmijas Dzelzsbetona konstrukciju katedru, tāpat kā viņa tēvs uzdienēja par ģenerālmajoru.
Mstislavs Keldišs absolvēja Maskavas Universitāti 20 gadu vecumā, pēc 6 gadiem viņš jau kļuva par šīs pašas augstskolas profesoru. Izcilais zinātnieks iniciēja kosmosa apgūšanas programmu izstrādi Padomju Savienībā: 1954. gadā Mstislavs Keldišs un Sergejs Koroļovs uzrakstīja PSRS vadītājiem vēstuli ar aicinājumu uzbūvēt kosmisko kuģi. Rezultātā, 1957. gadā kosmiskajā lidojumā devās pirmais mākslīgais zemes pavadonis, bet vēl pēc dažiem gadiem notika Jurija Gagarina kosmiskais lidojums. 1961. gadā Mstislavs Keldišs kļuva par PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidentu. Izcils ir viņa ieguldījums pilotējamo kosmisko lidojumu programmu īstenošanā, zemes kosmiskās telpas pētījumu rīkošanā, Mēness un citu Saules sistēmas planētu izpētē. Mstislavs Keldišs nodarbojās ar atomenerģētikas problēmu risināšanu, dibināja Matemātikas institūtu, veicināja kibernētikas, elektronikas, ģenētikas, kvantu mehānikas un daudzu citu zinātnes nozaru attīstību Padomju Savienībā.
Izcilais padomju laiku zinātnieks mira 1978. gada 24. jūnijā.
Mstislavs Keldišs ir daudzu valstu apbalvojumu kavalieris (tai skaitā trīskārtējs Sociālistiskā darba Varonis un Goda leģiona Ordeņa kavalieris), viņš ir daudzu valstu akadēmiju īstenais vai goda loceklis, sešu universitāšu goda doktors. Rīgā viņam par godu tika nosaukta iela, bet blakus Latvijas Universitātes ēkai tika uzstādīts piemineklis Mstislavam Keldišam.
