Svētās sirdsskaidrās Polockas Eufrosīnijas baznīca Kārsavā
Svētās sirdsskaidrās Polockas Eufrosīnijas baznīca. – Ludzas novads, Kārsava, Stacijas ielā 36.
1901. gadā pirmoreiz tika ierosināts jautājums par nepieciešamību izveidot Kārsavas pareizticīgo draudzi. Tas bija saistīts ar to, ka kaimiņdraudzes atradušās visai tālu. Tā, Mihalovas/Pudinavas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca atradās 11 kilometru attālumā, Goliševas Svētās Trijādības baznīca – 23 kilometru attālumā un Korovskas sādžas Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīca – 24 kilometru attālumā (patlaban šī draudze ir KPB Pleskavas eparhijas jurisdikcijā; dievnams atrodas Pleskavas apg. Pitalovas rajonā/ agrāk – Jaulatgales/Abrenes apriņķis – tulkot. piez.).
Saskaņā ar Sv. Sinodes lēmumu 1911. gadā tika dibināta Kārsavas baznīcas draudze. Jaunās draudzes dibināšanas iniciatori bija latviešu misionārs priesteris t. Pēteris Liepiņš un vietējais advokāts Gavriils Timjāns. Jaundibinātajā draudzē iekļāvās arī daļa no Mērdzenes un Gauru pagasta pareizticīgajiem, kopskaitā līdz 1500 cilvēku.
Jau 1911. gadā tika uzcelta piebūve pie vietējās baznīcas draudzes skolas ēkas, kur ierīkots pagaidu dievnams. Visus nepieciešamos finanšu līdzekļus baznīcas celtniecības komiteja vāca Krievijas impērijā un pusotra gada laikā izdevās savākt 25 tūkstošus rubļu. 1912. gadā par šiem līdzekļiem uz atsavinātās Mālnavas muižas zemes (2 ha) tika uzbūvētas mājas priesterim un psalmotājam. Tomēr dievnama celtniecības darbi ievilkās – sākumā celtniecības komitejas iekšējo domstarpību dēļ, bet pēc tam - sakarā ar 1914. gadā sākušos Pirmo pasaules karu.
1917.–1918. gadā Kārsavas draudzes pārzinis, latviešu izcelsmes pareizticīgais priesteris t. Aleksandrs Vīckops pārveidojis priestera māju par baznīcu un iesvētījis to par godu svētajai Sirdsskaidrajai Eufrosīnijai, Polockas klostera igumēnei. Tas bija saistīts ar to, ka 1910. gadā Eufrosīnijas pīšļus no Kijivas pārveda uz Polocku, bet Kārsava (tāpat kā Polocka) tajos laikos atradās Vitebskas guberņā. (Eufrosīnija, kura dzīvoja 12. gadsimtā Polockas kņazistē, ir sieviešu mūķeņu dzīves aizsācēja Kijivas jeb Senajā Krievzemē, viņa tiek uzskatīta par Baltkrievijas aizbildni; vārds Jevfrosīnija jeb Eufrosīnija sengrieķu valodā nozīmē “priecīgā, labdomīgā” – tulkot. piez.). Arī Kārsavas baznīcā atrodas maza daļiņa no Eufrosīnijas svētajiem pīšļiem. 5. jūnijs ir svētās nāves diena un Kārsavas draudzei tie ir īpaši svētki. Eufrosīnijas vārdu Kārsavas draudze godina līdz pat šai dienai.
Laikposmā no 1932. līdz 1938. gadam Kārsavas dievnamā par draudzes līdzekļiem un dievnama pārzinim t. Dimitrijam Zaharovam (1894–1951) aktīvi piedaloties tika pārbūvēti zvanu tornis un kupols, baznīcas ēka tika apšūta ar dēļiem un nokrāsota.
No 1982. gada Kārsavas pareizticīgo dievnama pārzinis bija tēvs Viktors Mamontovs (no 1985. gada – arhimandrīts). 1985. gadā, t. Viktora (Mamontova) svētkalpošanas laikos, notikuši vērienīgi baznīcas restaurācijas darbi. Dievnama ēku rekonstruēja krievu sakrālās koka arhitektūras tradīciju garā. Darbus veica Rīgas, Pleskavas un Maskavas amatnieki.
Sirdsskaidrās Polockas Eufrosīnijas baznīca Kārsavā ir krāšņa, viena no skaistākajām koka baznīcām Latgalē. Baznīcai ir ļoti izteiksmīgs interjers un teltsveida zvanu tornis, ko vainago neliels sīpolveida kupols. Vēl viens lielāka apjoma kupols slejas virs dievnama jumta, trešais – neliela apjoma kupols vainago altārdaļas apsīdu. No Sibīrijas ciedra veidotie kupoli atgādina īstus čiekurus.
Patlaban (2021. g.) Kārsavas dievnama pārzinis ir t. Aleksijs Vinogradovs.
2023. gadā tika uzsākti Kārsavas sv. Sirdsskaidrās Polockas Eufrosinijas pareizticīgo baznīcas iekštelpu renovācijas darbi.
2023. gads
Dievnamā un draudzē kalpojuši šādi priesteri:
No 1900. līdz 1911. gadam – t. Pēteris Liepiņš (1870–?).
No 1912. līdz 1929. gadam – t. Aleksandrs Vīckops (1876–1931).
No 1929. līdz 1931. gadam – t. Jakovs (Jēkabs) Vorkulis (1906–?).
No 1931. līdz 1941. gadam – t. Dimitrijs Zaharovs (1894–?).
No 1941. līdz –1944. gadam – t. Joanns Trubeckojs (1911–1991).
No 1944. līdz 1949. gadam – t. Nikolajs Jegorovs (1872–1955).
No 1949. līdz 1962. gadam – t. Mihails Šeršņevs (1910–1986).
No 1966. līdz 1981. gadam – t. Sergijs Švedovs (1929–1981).
1982.–1985. gadā – priesteris-mūks, 1985.–1987. gadā – igumēns, 1987.–2011. gadā – arhimandrīts Viktors (Mamontovs; 1938–2016).
Informācijas avoti:
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Щеников Е. (сост.), Гаврилин А.В. (конс.). – Рига, 2017, стр. 163-164;
А.В. Гаврилин. Люцинское (Лудзенское) благочиние Полоцко-Витебской епархии во второй половине XIX - начале ХХ века. – Рига, Филокалия, 2004, (A. Gavriļins. Polockas-Vitebskas eparhijas Ludzas baznīcas apriņķis 19. gadsimta otrajā pusē – 20. gadsimta sākumā.) 77. lpp., 129.-131. lpp.;
С.П. Сахаров. Православные церкви в Латгалии. Издание автора. – Рига, 1939, (S. Saharovs. Latgales pareizticīgo baznīcas. Autora izdevums.) 110.–111. lpp.;
https://vitroshop.livejournal.com/48091.html
https://www.celvezi.lv/objekti/baznicas/karsavas-sirdsskaidras-eufrosinijas-pareizticigo-baznica/
Uzsākti Kārsavas Sirdsskaidrās Polockas Eufrosinijas pareizticīgās baznīcas telpu atjaunošanas darbi
