Sākumlapa > Tēmas > Personas
Skolotāji
Vasilijs Kamozins

Vasilijs Kamozins

Vasilijs Kamozins (? – 1898. g. 5./17. jūnijā, Valmierā, Vidzemes gubernā, Krievijas impērijā) – pedagogs, krievu valodas pasniedzējs, Valmieras pilsētas skolas skolotājs-inspektors.

Savu mūžu Vasilijs Kamozins veltījis darbībai izglītības jomā. Viņš absolvējis Karačevas Skolotāju semināru Orlas guberņā (patlaban KF Brjanskas apgabals). Pēc Skolotāju semināra absolvēšanas viņš septiņus gadus nostrādāja kādā no Orlas guberņas lauku skolām.

Pēc tam V. Kamozins turpinājis izglītoties, studējot 1874. gadā dibinātajā Gluhovas Skolotāju institūtā (tagad – Aleksandra Dovženko Gluhovas Nacionālā Pedagoģijas universitāte Sumu apgabalā, Ukrainā). Šo augstāko mācību iestādi viņš sekmīgi absolvējis 1886. gadā ar sudraba medaļu.

Pēc Gluhovas Skolotāju institūtā absolvēšanas Vasilijs Kamozins tika norīkots strādāt uz Baltijas novadu. Vispirms viņš pasniedza Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, būdams sagatavošanas klašu skolotājs.

No 1887. gada 1. jūlija V. Kamozins tika norīkots strādāt inspektora amatā uz Tukuma pilsētas skolu. Šajā amatā viņš nomainījis iepriekšējo inspektoru – Leonīdu Arbuzovu. Tukuma pilsētas skola bija 3 klašu skola, ar mācībām katrā klasē pa diviem gadiem. 1889. gada pēdējā pusgadā skolā mācījās 120 skolēni.

Papildus pamatdarbam skolā Vasilijs Kamozins pasniedza krievu valodu arī privāti – kā mājskolotājs.

Viens no skolēniem, kas mācījies Tukuma pilsētas skolā un ir saņēmis apliecību ar inspektora V. Kamozina parakstu u.c., bija nākamais latviešu rakstnieks, tulkotājs un laikraksta “Vārds” izdevējs Ernests Birznieks-Upīts (1871–1960).

1890. gadā V. Kamozins tika norīkots strādāt uz Valmieru un iecelts Valmieras pilsētas skolas inspektora amatā (līdz 1887. gadam – Valmieras apriņķa skola).

Diemžēl pedagogs Vasilijs Kamozins nodzīvojis visai neilgu mūžu un pēc ilgstošas un smagas slimības miris 1898. gada 5. jūnijā Valmierā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

V. Kamozins tika apbedīts Valmieras vecajos pareizticīgo kapos (šī kapsēta nav saglabājusies, taču tās teritorija Rīgas ielā šobrīd ir norobežota ar žogu, stāv neskarta un pieder vietējai pareizticīgo baznīcai). Patlaban nav zināms, vai V. Kamozina mirstīgās atliekas pārapbedītas jaunajos pareizticīgo kapos.

Ģimene:

Vasilijs Kamozins bija precējies, un šajā laulībā viņam piedzimusi meita.

Viņa dzīvesbiedre Anna bija pareizticīgā priestera Vasilija Šalfejeva un viņa sievas Annas (pēc citiem inf. avotiem – Aleksandra, dzim. Šapošņikova, 1839–?) meita.

Materiālu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2022. g.

 

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Foto: Valmieras apriņķa skola 20. gadsimta sākumā.

 

Informācijas avoti:

  1. Inland. Rigasche Zeitung №151, 07.07.1887.
  2. Kurzeme. Latviešu Avīzes №32, 12.08.1887.
  3. Объявление Камозина о преподавании русского языка, Rigasche Zeitung №263, 14.11.1887.
  4. Iekšzemes ziņas. Dienas Lapa (Rīga, Petrograda) №219, 25.09.1890.
  5. Внутренние дела. Рижский вестник №132, 16.06.1892.
  6. Объявление о смерти В.Г. Камозина, Рижский Вестник №124, 08.06.1898.
  7. Внутренние дела. Некролог. Рижский вестник №129, 13.06.1898.
  8. Latviešu skolu pirmsākumi Valmierā un tās apkārtne, Keisskola, Фото Городского училища, Liesma №21, 17.02.1962.
  9. UPĪTIS, J. «E. BIRZNIEKS-UPĪTIS Tukuma rajonā» Komunisma Rīts (Tukums) №127, 25.10.1975.
  10. Наталия Пассит. Из истории православного рода Пасситов (вторая редакция) https://www.russkije.lv/files/images/text/Passit/WWW-Passit_rev-xxx.pdf
  11. Информация о священнике Василии Дмитриевиче Шалфееве: http://feodorovna.ucoz.lv