Kalsnavas Svētā Apustuļa Jāņa Teologa baznīca Jāņukalnā

Kalsnavas Svētā Apustuļa Jāņa Teologa baznīca Jāņukalnā

Svētā Apustuļa Jāņa Teologa baznīca. – Jāņukalns, Kalsnavas pagasts, Madonas novads.

Jāņukalns ir vidējciems Madonas novada Kalsnavas pagastā. Apdzīvotā vieta atrodas pagasta rietumu daļā, Svirējas krastā, 9,5 kilometru attālumā no pagasta centra Jaunkalsnavas, 15 kilometru attālumā no Mārcienas un 27 kilometru attālumā no Madonas.

Pareizticīgo draudze šeit tika izveidota 1847. gadā, laikā, kad Vidzemes latvieši masveidā pārgāja pareizticībā. 1848. gadā šeit tika atvērta baznīcas un draudzes skola. Sākotnēji skola un baznīcas klēra mītne, tāpat kā pati baznīca, bija ierīkotas kādā valsts mājā.

Draudzei nebija viegli atrast finanšu līdzekļus savas baznīcas celtniecībai. 1865. gadā vietējais priesteris Joanns Sokolovskis sācis enerģiski rīkoties, lai varētu panākt pareizticīgo dievnama celtniecības uzsākšanu. Viņš sarakstījās ar toreizējo Rīgas eparhijas Virsganu Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskapu Platonu (Gorodecki, 1803–1891) un, tostarp, 1865. gada novembrī savā vēstulē atgādinājis arhibīskapam, ka jau augustā lūdzis uzcelt draudzes dievnamu un baznīcas klēra māju, kā arī ziņojis, ka dievnama izbūvei ir vietējā muižnieka dāvinātais zemesgabals, taču nav līdzekļu dievnama celtniecībai.

Tikai 1871. gadā baznīcas ēkas būvniecības finansējuma problēma tika atrisināta. Rīgas un Mītavas/ Jelgavas bīskaps Veniamins (Karelins, 1824–1874) akceptējis dievnama celtniecību Kalsnavas muižas teritorijā. Zemesgabalu baznīcas celšanai ziedojis muižnieks fon Brimmers. Pēc esošajām ziņām, baznīcas projekta autors bija pazīstamais vācu izcelsmes Rīgas arhitekts Roberts Augusts Pflūgs (1832–1885).

Vienlaikus ar dievnamu tika uzbūvētas arī baznīcas klēra mājas un baznīcas draudzes skolas ēka. 1873. gada 20. novembrī jaunuzceltā baznīca tika iesvētīta Svētā Apustuļa Jāņa Teologa vārdā.

Tā bija akmens baznīca ar skārda jumta segumu. Arhitektoniski sakrālā celtne tika risināta eklektisma stilā un plānojumā ir krustveida. Dievnams tika būvēts no šķeltiem laukakmeņiem, bet velves, stūri, dzegas, logu un durvju ailes veidotas no sarkaniem ķieģeļiem. Centrā virs piepaceltā kubveida dievnama pamatapjoma slejas liels sīpolveida kupols, kas balstās uz dekoratīvās pamatnes. Pamatapjoma stūros, no četrām pusēm, izbūvēti nelieli sīpolveida kupoli. Virs priekštelpas no sarkanajiem ķieģeļiem ir uzbūvēts teltsveida zvanu tornis, kas vainagots ar sīpolveida jumolu. Baznīcas fasādes dekorētas ar četrstaru krustiem, kas darināti no sarkaniem ķieģeļiem plakanu izvirzījumu veidā.

Svētā Apustuļa Jāņa Teologa baznīcas interjera rota ir durvju ažūri kokrgiezumi ar apgleznotiem medaljoniem, kā arī sienu gleznojumi. Dievnama iekštelpās ierīkotas divas krāsnis.

Tuvākie šim dievnamam bija: Mārcienas Svētītāja Aleksija Brīnumdarītāja baznīca – aptuveni 15 kilometru attālumā; un Ļaudonas Svētā Jāņa Priekšteča un Kristītāja baznīca – aptuveni 23 kilometru attālumā.

1892. gadā Kalsnavas pareizticīgo latviešu draudzē bija vairāk nekā 1620 draudzes locekļu, 1910. gadā to skaits palielinājās līdz 1721 cilvēkiem. 1937. gadā draudzē bija 768 cilvēki.

20. gadsimta otrajā pusē, 1974. gadā padomju varas iestādes slēdza Kalsnavas Svētā Apustuļa Jāņa Teologa baznīcu Jāņukalnā.

20. gadsimta 90. gadu sākumā, pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, dievnams tika atdots ticīgajiem. Kulta ēka tika kārtīgi izremontēta un tajā atkal sāka noturēt dievkalpojumus. Pareizticīgo dievkalpojumi šajā baznīcā notiek latviešu valodā.

Svētā Apustuļa Jāņa Teologa pareizticīgo baznīca Jāņukalnā ir vietējās nozīmes kultūrvēstures piemineklis.

2024. gads

Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

No 1854. gada – t. Vasīlijs Haritonovskis (1831–1896).

1856. –1860. gadā – t. Pēteris Žuravskis (1826–1892).

1865. –1870. gadā – t. Joanns Sokolovskis (1821–?).

1870. –1888. gadā – t. Joanns Dubrovins (1848–1905).

1888. –1905. gadā – t. Andrejs Upīts (1860–?).

1905. –1907. gadā – t. Pēteris Miezītis (1878–?).

1907. –1913. gadā un 1927. –1938. gadā – t. Aleksandrs Sakss (1876–1938).

1913. –1915. gadā – t. Pēteris Leitis (1877–?).

1915. – 1927. gadā – t. Pāvils Kalniņš (?–?).

1938. – 1952. gadā – t. Pēteris Stūrītis (1873–1956).

1940. – 1941. gadā – t. Jakovs Načiss (1912 –1991).

1940. – 1942. gadā – t. Vladimirs Šķiliņš (1902 –?).

1943. – 1944. gadā – t. Jānis Plaudis (1872 –1948).

1957. – 1960. gadā – t. Aleksijs Tihomirovs (1911–1984).

1961. – 1966. gadā – t. Aleksandrs Bangerskis (1913–1990).

 

Informācijas avoti:

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 466.–467. lpp.

www.kalsnava.lv/religija-kalsnava

https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%81%C5%86ukalns

https://sobory.ru/article/?object=07831

Kalsnavas pareizticīgo baznīca

Foto autors – Iļja Lepetjans, 2010. g.