Ksenija Karpova
Ksenija Karpova (1915. g. 8. aprīlī Maskavā, Krievijas impērijā – 1998. g. 19. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – ģermāniste, Latvijas Universitātes docente, krievu studentu korporācijas «Sororitas Tatiana» bijusī seniore.
Ksenija Karpova (dz. Ņesterova) dzimusi Maskavā, kur viņas vecāki Ivans un Antoņina Ņesterovi evakuējās no Jelgavas Pirmā pasaules kara sākumā. 1918. gadā Ksenija ar māti atgriezās Latvijā, tēvs nomira Krievijā. No agras bērnības Ksenija dzīvoja triju valodu: krievu, latviešu un vācu pasaulē. Mācīties viņa sāka vācu privātajā pamatskolā. Taču pēc vectētiņa – Mihaila Ņesterova nāves, kuram Jelgavā piederēja ķieģeļu fabrika, ģimene sāka izjust materiālas grūtības. Ksenijai no privātskolas nācās pāriet uz latviešu pamatskolu, pēc tās beigšanas viņa iestājās Rīgas 2.ģmnāzijā. Kaut arī Ksenija nekad nebija mācījusies krievu skolā, viņa lieliski pārvaldīja krievu valodu un uzskatīja sevi par krievu cilvēku.
1934. gadā Ksenija iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes ģermāņu valodu nodaļā, kaut bija sapņojusi kļūt par mediķi. Studijas universitātē viņai nācās apvienot ar darbu. 1935. gadā Ksenija Ņesterova iestājās krievu studentu korporācijā «Sororitas Tatiana», kur spoži apliecināja savu organizatores talantu. 1939. gadā Ksenija Ņesterova kļuva par korporācijas seniori, bet 1940. gada vasarā viņai nācās pārdzīvot korporācijas slēgšanu.
1941. gadā Ksenija Ņesterova saņēma diplomu par Latvijas Universitātes beigšanu. Vācu okupācijas laikā viņa strādāja Rīgas krievu ģimnāzijā par vācu valodas skolotāju. 1944. gada rudenī viņa salaulājās ar Anatoliju Karpovu. Taču ģimenes laime ilga tikai īsu brīdi. 1945. gadā vīru arestēja, ieslodzījumā viņam nācās pavadīt septiņus gadus. 1945. gadā Karpovu ģimenē piedzima dēls Pjotrs (ekonomists un psihologs) – pašlaik dzīvo un strādā Krievijā. Viena no viņa meitām apprecējās ar Aleksandra Solžeņicina dēlu. Meita Jeļizaveta (1953) - ir pedagoģe un dzīvo Rīgā. Ksenijai Karpovai ir septiņi mazbērni.
No 1944. gada 1. novembra Ksenija Karpova kļuva par pasniedzēju Latvijas Valsts universitātē. Taču sakarā ar Filoloģijas fakultātes likvidāciju no 1953. līdz 1959. gadam viņa strādāja Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Pēc Filoloģijas fakultātes atjaunošanas, pēc tam arī Svešvalodu fakultātes izveidošanas visa viņas dzīve bija saistīta ar Latvijas Universitāti.
1969. gadā Ksenija Karpova Maskavā sekmīgi aizstāvēja disertāciju filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai. No 1969. līdz 1976. gadam bija augstskolas vācu valodas katedras vadītāja.
Ksenija Karpova ir autore daudzām vārdnīcām, mācību grāmatām, metodiskiem līdzekļiem un zinātniskām publikācijām.
1990. gadā Ksenija Karpova ierosināja atjaunot korporāciju «Sororitas Tatiana» un kļuva par atdzimušās korporācijas pirmo seniori. Līdz pēdējām savas dzīves dienām viņa aktīvi iesaistījās tās dzīvē, audzināja jaunatni veco korporācijas tradīciju garā.
Ksenija Karpova mira Rīgā 1998. gada 19. janvārī.
Tatjana Feigmane
