Kristus Apskaidrošanās baznīca Jaunjelgavā
Kristus Apskaidrošanās baznīca. – Jaunjelgava, Jelgavas ielā 8, Aizkraukles novads.
Daugavas kreisajā krastā, 73 kilometru attālumā no Rīgas, atrodas Jaunjelgava. 16.–17. gadsimtā šeit bija visai rosīga tirdzniecības vieta. 1647. gadā apdzīvotajai vietai tika piešķirts pilsētas statuss, tā tika nosaukta Kurzemes hercoga Frīdriha fon Ketlera (1569–1642) vārdā – Frīdrihštate (no 1917. gada – Jaunjelgava).
Frīdrihštates (Jaunjelgavas) pareizticīgie iedzīvotāji izsenis ietilpa Jakobštates (Jēkabpils) draudzē. Taču 1857. gadā pēc Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskapa Platona (Gorodecka, 1803–1891) lūguma tika nodibināta patstāvīga pareizticīgo draudze.
Sākotnēji Frīdrihštates (Jaunjelgavas) Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīca atradusies nelielā koka ēkā ar mazu zvanu tornīti. Baznīcas paspārnē darbojusies draudzes skola.
Jauna mūra dievnama būvniecība tika uzsākta 1892. gadā. Galvenie būvdarbi bija paveikti 1896. –1897. gadā, par ziedotāja līdzekļiem, kurš vēlējies palikt nezināms. 1898. gada 15. augustā jaunuzcelto dievnamu par godu Kristus Apskaidrošanai iesvētījis Rīgas un Mītavas 1897.–1910. gada bīskaps (kopš 1904. gada arhibīskaps) Agafangels (Preobraženskis, 1854–1928).
Jaunjelgavas dievnams ir būvēts eklektikas stilā no granīta akmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem par līdzekļiem, kurus saziedojuši vietējie tirgotāji. Virs galvenās ieejas baznīcā atrodas augsts zvanu tornis, kura teltsveida kupolu vainago neliels sīpolveida jumols. Daudz lielāks sīpolveida formas kupols atrodas virs dievnama altāra daļas. Kulta celtnes fasādi rotā pilastri (pseidokolonnas), logu ailas ir pusapaļas un lieliski saskan ar zvanu torņa un kupola pamatnes izciļņu līdzīgu formu.
Pareizticīgo dievnams par godu Kunga Apskaidrošanai ir kļuvis par sava veida nelielās pilsētas simbolu.
Otrā pasaules kara laikā pareizticīgo dievnams Jaunjelgavā bija stipri cietis no apšaudēm, taču tas turpināja darboties arī padomju laikos. Pēckara gados baznīcas draudzes locekļu skaits bija neliels, dievkalpojumi šeit notika reti, dievnama ēkā ne reizi netika veikti remontdarbi, tā netika apkurināta. Rezultātā baznīcas ēka nonāca nolaistā stāvoklī.
1997. gadā ar Augstisvētīta Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) svētību sākušies vērienīgi baznīcas renovācijas darbi. Dievnama ēka tika nokrāsota no ārpuses, bet iekšpusē apgleznotas sienas. Tika izremontēts un izrotāts kupols, iegādāti zvani, ierīkota apkure. Tas viss tika darīts baznīcas draudzes locekļu spēkiem un par viņu ziedojumiem. 2008. gada 24. jūnijā pilnībā atjaunoto Kristus Apskaidrošanās dievnamu iesvētīja. Baznīcas lepnums ir senatnīgas ikonas, kā arī jaungleznotā Krievzemes Svēto Jaunmocekļu un Ticības apliecinātāju ikona.
Kristus Apskaidrošanās dievnama draudzi veido pareizticīgie iedzīvotāji no Jaunjelgavas, Skrīveriem, Aizkraukles, kā arī no dažām novada viensētām.
Dievkalpojumi baznīcā notiek reizi mēnesī, katra mēneša otrajā svētdienā.
2023. gads
Dievnamā kalpojuši šādi pazīstami priesteri:
1889. –1896. gadā – t. Vasilijs Haritonovskis (1831-1896);
1930. –1937. gadā – t. Filimons Ratnieks (1903-1963);
1940. –1943. gadā – t. Leonīds Zuments (1909 –?);
1954. –1960., 1965.–1973. gadā – t. Aleksijs Tihomirovs (1911-1984).
Informācijas avoti:
1) Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. 471.- 473. lpp.;
2) http://www.pareizticiba.lv/index.php?newid=153&id=41
