Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca Jaunā Slobodkā

Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca. – Ludzas novads, Briģu pagasts, Jaunā Slobodka.

Jaunā Slobodka ir ciems Latgalē, Ludzas novada Briģu pagastā. Apdzīvotā vieta atrodas Jučovas upītes krastos, 290 kilometru attālumā no Rīgas.

Novoslobodkas/ Jaunās Slobodkas pareizticīgo draudze tika izveidota 1834. gadā ar Polockas bīskapa Smaragda (Aleksandra Križanovska; 1796/97–1863) svētību. Pirmais pareizticīgais priesteris, kurš kopš 1834. gada kalpojis šajā draudzē, bija tēvs Vasīlijs Pekarskis. Viņa vadībā Jaunajā Slobodkā sākās baznīcas būvniecība, kas tika pabeigta 1841. gadā. Dievnama apmēri bija 12 x 5,5 x 7 metri. Sakrālās celtnes pamatapjomam tika piebūvēts zvanu tornis. Blakus baznīcai iekārtoti draudzes kapi.

1857. gadā negaisa laikā Jaunās Slobodkas koka baznīcai iespēra zibens un kulta ēka nodega. Draudzes locekļiem izdevās izglābt tikai daļu ikonostasa un dažus baznīcas piederumus.

1864. gadā sākās jauna koka dievnama celtniecība nodegušā vietā. Jaunā pieckupolu baznīca ar tai piebūvētu zvanu torni, kuras izmēri bija 19,5 x 10 x 8,5 metri, tika uzbūvēta uz akmens pamatiem. Būvdarbi noslēdzās 1867. gadā. Tā paša gada 15. oktobrī pareizticīgo baznīca tika iesvētīta par godu Vissvētās Dievmātes Patvērumam.

Vēl agrāk, 1863. gadā par valsts naudu tika uzceltas mājas baznīcas klēram un saimniecības ēkas.

1871. gadā Vissvētās Dievmātes Patvēruma dievnama draudze tika pierakstīta Briģu ciema Kristus Krusta Pacelšanas pareizticīgo draudzei. 1886. gadā pēc bijušās draudzes locekļu lūguma un ar Sv. Sinodes rīkojumu Jaunās Slobodkas pareizticīgo draudze tika atjaunota.

1886. gadā uz atjaunoto draudzi tika norīkots kalpot tēvs Feodors Serebreņņikovs. Pateicoties enerģiskā baznīcas pārziņa pūlēm, dievnams tika renovēts un nodrošināts ar visiem nepieciešamajiem baznīcas piederumiem un garīdznieku tērpiem.

1888. gadā par draudzes locekļu ziedojumiem Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca tika izremontēta un nokrāsota. Tajā pašā gadā draudzē bija 1250 ticīgo, 1897. gadā to skaits pieauga līdz 1428 cilvēkiem, 1913. gadā – līdz 1643 cilvēkiem. 1896. gadā dievnama paspārnē tika atvērta baznīcas draudzes skola, kurā mācījās 60 bērni. 1924. gadā skolu pārveidoja par baltkrievu pamatskolu, bet 1934. gadā – par latviešu pamatskolu.

Starpkaru laikposmā Jaunās Sobodkas baznīcas draudzes locekļu skaits bija palielinājies. Tā, 1938. gada 1. janvārī to bija gandrīz vai divi tūkstoši.

Padomju režīma laikos Jaunās Slobodkas ciema baznīca netika slēgta un turpināja darboties. Taču 1956. gadā dievnams atkal cietis ugunsgrēkā, bet tomēr tas tika atjaunots, lai arī ar mazāku kupolu skaitu. Baznīca kopā ar zvanu torni kļuva par divkupolu celtni. Pašlaik dievnama pamatapjoma divslīpju jumtu vainago tikai viens sīpolveida kupols, bet virs teltsveida zvanu torņa slejas otrais - divlīmeņu sīpolveida kupols. Austrumu pusē pamatapjomam piekļaujas četrstūrveida altārdaļa. Dekoratīvie koka elementi rotā dievnama un zvanu torņa dzegas (jeb karnīzes), kā arī triju ieejas portālu dzegas. Fasāžu logu ailes rotātas ar ķīļveida koka apmalēm.

Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca Jaunās Slobodkas ciemā turpina darboties arī mūsu dienās. Pēc 2020. gada datiem, baznīcas pārzinis ir virspriesteris Viktors Teplovs.

2024. gads

Draudzē kalpojuši šādi garīdznieki:

No 1834. gada – t. Vasīlijs Pekarskis (?–?).

1857. –1865. gadā – t. Ņikifors Kušins (?–1865).

1865. –1886. gadā – t. Nikolajs Slupskis (1839 –?).

1886. –1904. gadā – t. Feodors Serebreņņikovs (1861–?).

1904. –1916. gadā – t. Porfīrijs Orlovs (1872–?).

1931. –1945. gadā – t. Pāvels Savickis (1900–1963).

1940. –1941. gadā – t. Romāns Bērziņš (1900–?).

1945. –1949. gadā – t. Aleksandrs Isajevs (1921–1998).

1959. –1963. gadā – t. Andrejs Ivanovs (1894–1963).

1965. –1976. gadā – t. Jakovs Ļegkijs (1906–1982).