Iraīda Ļegkaja

Iraīda Ļegkaja (pirmajā laulībā Vandellosa, otrajā – Puškarjova; 1932. gada 1. jūlijā Tartakā  Salienas pagastā Ilūkstes apriņķī, Latvijas Republikā – 2020. g. 28. augustā Ņūdžersijas št. ASV) – dzejniece, radiožurnāliste, no 1963. līdz 1987. gadam strādājusi raidstacijā “Amerikas Balss”. Dzejoļu krājumu un atmiņu grāmatas autore.

Iraīda Ļegkaja (pirmajā laulībā Vandellosa, otrajā — Puškarjova) ir dzimusi 1932. gada 1. jūlijā Latvijas attālajā nostūrī - Ilūkstes apriņķa Salienas pagasta (patlaban – Daugavpils novada Vecsalienas pagasts) Tartakā. Viņas tēvs bijis pareizticīgo priesteris (vēlāk – bīskaps) Joanns (Ivans) Ļegkijs (1907-1995), māte – Jekaterīna (dzim. Perminova). Tolaik, kad piedzimusi Iraīda, t. Joanns Ļegkijs kalpojis par virspriesteri Ilūkstes apriņķa Kaplavas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā. Tēva Joanna un matuškas Jekaterīnas Ļegkiju ģimenē ir dzimusi vēl viena meita – Gaļina. 

1936. gadā Ļegkiju ģimene apmetās uz dzīvi Rīgā, sakarā ar to, ka ģimenes galva - t. Joanns tika iecelts par Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera katedrāles pārzini, līdztekus tam viņš pasniedzis Ticības Mācību vietējās skolās. No 1936. līdz 1941. gadam t. Joanns - Rīgas Eparhiālās padomes loceklis; no 1936. līdz 1944. gadam - Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes loceklis.  
Otrā pasaules kara laikā – no 1941. gada 17. augusta līdz 1943. gada jūlijam - Iraīdas tēvs – priesteris Joanns Ļegkijs - kalpojis kā misionārs, būdams Pleskavas Pareizticīgās Misijas sastāvā.
1944. gada 8. oktobrī, Sarkanajai armijai tuvojoties Latvijas teritorijai, Ļegkiju ģimene ar kuģi tika izvesta no Latvijas uz Vāciju. Iesākumā ģimene apmetusies Sudetu apgabalā, taču pēc tam, kad Sarkanā armija bija ieņēmusi šo apgabalu, Ļegkiju ģimene pārcēlusies uz amerikāņu okupācijas zonu. Šeit viņi dzīvojuši Šlaihsheimas bēgļu nometnē (Bavārijā, pie Minhenes). Tur Iraīda Ļegkija kopā ar māsu Gaļinu arī mācījusies krievu ģimnāzijā.

1949. gada augustā Ļegkiju ģimene emigrējusi uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Šeit no 1949. līdz 1959. gadam ģimenes galva - t. Joanns Ļegkijs - kalpojis par otro priesteri Debesbraukšanas katedrālē Bronksā (Ņujorkā). Iraīda Ļegkaja turpinājusi iegūt izglītību, mācoties vakarskolā un apmeklējot angļu valodas kursus.

Vēlāk, pēc vakarskolas absolvēšanas, Iraīda Ļegkaja iestājusies mācīties Kolumbijas Universitātes School of General Studies (Ņujorkas pilsētā). Tieši tur viņa iepazinusies ar savu nākamo vīru, pēc izcelsmes spāni, Ramonu Vandellosu. Pirms stāšanās laulībā ar Iraīdu viņš pārgājis pareizticībā.
Laulībā ar Ramonu Vandellosu Iraīdai piedzimuši divi dēli: Mihails (1955. g.) un Dmitrijs (1959. g.). Tomēr šī laulība izirusi.

1963. gadā Iraīda Vandelossa iestājusies darbā raidstacijas “Amerikas Balss” (Voice of America) krievu nodaļā, kas krieviski raidījusi ziņas, analītiskus un kultūras raidījumus uz Padomju Savienību. Iraīdas Vandellosas uzstāšanās šīs raidstacijas ēterā bija plaši pazīstamas krievu radio klausītājiem. Sākumā raidījumi, kuros viņa piedalījusies, tika raidīti no Vašingtonas, pēc tam – no Kalifornijas, kur viņa tika norīkota kā korespondente.
1973. gadā Iraīda apprecējusies otrreiz. Par viņas dzīvesbiedru kļuva arhitekts Boriss Puškarjovs. Pēc kāda laika Puškarjovu ģimene pārcēlusies dzīvot uz Ņūdžersiju. Iraīda Puškarjova saņēmusi “Amerikas Balss” Ņujorkas korespondentes amatu. Šo amatu viņa arī ieņēmusi līdz aiziešanai pensijā 1987. gadā.

Iraīdas dzejoļi, kas parakstīti ar viņas meitas uzvārdu Ļegkaja, parādījušies krievu periodisko preses izdevumu slejās, sākot ar Minhenē izdoto literāro un publicistiski politisko almanahu «Мосты»/ “Tilti”, jau tad, kad viņa bijusi pusaudze. Vēlāk viņas dzejoļi tika publicēti žurnālos «Грани»/ “Šķautnes” (Frankfurte pie Mainas), «Возрождение»/ “Atdzimšana” (Parīze) u.c.

Pirmais Iraīdas Ļegkajas dzejoļu krājums «Попутный ветер»/ “Ceļavējš” nācis klajā 1968. gadā.
Līdztekus tam dzejniece nodarbojusies arī ar ASV dzejnieku daiļdarbu atdzejošanu krievu valodā. Tieši viņa iniciējusi dzejas almanaha «Перекрёстки»/ “Krustceļi” (1978. g.) izdošanu, kas vēlāk nosaukts par «Встречи»/ “Tikšanās” (1983. g.); šajā almanahā regulāri tika publicēti viņas dzejoļi. (Skat. turpmāk tekstā Iraīdas Ļegkajas publikāciju sarakstu.)

Pēc komunistiskā režīma kraha un PSRS sabrukuma dzīvesbiedri Puškarjovi nozīmīgu sava laika daļu pavadījuši Maskavā, nodarbojoties ar humanitāro un apgaismības darbību. No 1992. gada Iraīda Puškarjova (Ļegkaja) piedalījusies labdarības akcijās, sniedzot humanitāro palīdzību Krievijas bērniem. Patlaban dzīvesbiedri Puškarjovi dzīvo Ņūdžersijas štatā (ASV).

2014. gadā Iraīda Ļegkaja izdevusi Maskavā, apgādā “Posev”, atmiņu grāmatu «Летающий архиерей»/ “Lidojošais arhijerejs”, kas veltīta viņas tēva Joanna Ļegkija piemiņai, kurš 1990. gadā tika iesvētīts par Buenosairesas un Argentīnas-Paragvajas bīskapu (arhijereju); un 1994. gadā iecelts par Roklendas bīskapu, Austrumamerikas un Ņujorkas eparhijas vikāru.

Iraīdas Ļegkajas dzejoļu krājumi:

«Попутный ветер»/ “Ceļavējš”, apgāds «Viktor Kamkin», Vašingtona, 1968. g.;
«Подземная река»/ “Pazemes upe”, apgāds «Посев-США», 1999. g.;
«Невидимые нити»/ “Neredzamie pavedieni”, apgāds «Посев-Москва», 2015. g.
Publikācijas žurnālos:
«Изящная словесность»/ “Daiļrakstniecība” Nr. 8,  2007. g., Sanktpēterburga;
«Новый Журнал»/ “Jaunais Žurnāls”, Ņujorka, sākot ar 1952. gadu;
«Побережья»/ “Piekrastes”, Filadelfija.
Daiļdarbi antoloģijās:
America’s Russian Poets./ Amerikas krievu dzejnieki. Edited and translated by R.H. Morrison (Austrālija);
«Вернуться в Россию стихами»/ “Atgriezties Krievijā dzejoļos”, apgāds «Республика», Maskava, 1995. g.;
«Мы жили тогда на планете другой»/ “Mēs dzīvojām tad uz citas planētas”, Maskava 1997. g.;
«Современная русская поэзия за пределами России»/ “Mūsdienu krievu dzeja ārpus Krievijas”, apgāds  «Освобожденный Улисс», Maskava 2004. g

Informācijas avoti:

Е.А. Александров. Русские в Северной Америке. Биографический словарь. - Хэмден - Сан-Франциско - Санкт-Петербург, 2005, 420. lpp.;

Ираида Легкая. Летающий архиерей

Par viņu:

Валентина Сикевич. Ираида Легкая

Foto: Iraīda Ļogkaja komandejuma laikā Maskavā, 1969.gads.