Ikšķiles Svētā Gara baznīca
Ikšķiles Svētā Gara baznīca – Ikšķiles novads, Ikšķilē, Klusā ielā 3.
Pareizticīgo draudze Ikšķilē izveidojusies 1846. gadā, kad daļa vietējo iedzīvotāju pārgājuši Pareizticībā. Pēc gada par valsts līdzekļiem tika uzcelta pareizticīgo koka baznīca un iesvētīta Svētā Arhistratēģa Ercenģeļa Mihaila vārdā.
Šis koka dievnams nebija liels, tā centrālā daļa bija gandrīz kvadrātveida, altāris veidots puslokā, rietumu pusē atradās priekštelpa, kuras daļu aizņēma sakristeja, bet virs tās slējās zvanu tornis. Baznīcas klērs bija pareizticīgais priesteris un divi psalmotāji, kuri saņēmuši valsts algu. Divas reizes – 1862. un 1879. gadā – dievnams tika remontēts. 19. gadsimta beigās baznīcas draudzē bija ap 500 ticīgo. Dievnamā darbojās baznīcas draudzes skola.
Mierīgo dzīvi izjaucis Pirmais pasaules karš. 1915.-1917. gadā Latvijas teritorijā notikušas sīvas kaujas un Svētā Arhistratēģa Ercenģeļa Mihaila baznīcas koka ēka nodegusi. Tomēr baznīcas draudze saglabājās. 1920. gados dievkalpojumus turpināja noturēt, taču tikai vasaras laikā pareizticīgo kapos, kur bija neliela akmens kapliča.
1934. gadā Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Jānis (Pommers, 1876-1934) devis savu svētību akmens kapličas pārveidošanai par nelielu dievnamu. Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes arhitekts Vladimirs Šervinskis (1894-1975) izstrādājis jaunās baznīcas projektu, saskaņā ar kuru esošajai kapličai bija jākļūst par topošā dievnama altāri. Sākās ziedojumu vākšana un 1936. gadā dievnams tika uzcelts.
Tika uzcelta neliela, bet ļoti akurāta baznīcas koka ēka ar akmens altāri un nelielu priekštelpu. Jumtu vainagoja neliels sīpolveida kupols zilā krāsā. Zvanu torņa nebija. Vienīgais zvans tika piekārts tieši pie baznīcas sienas, virs priekštelpas jumta. Kulta celtnes interjera rotājums bija ļoti pieticīgs, bet ikonas ikonostasam gleznojis pareizticīgais priesteris Nikolajs Trubeckojs (1907-1978). Baznīcā vienlaicīgi varēja sanākt tikai kādi 50 dievlūdzēji. 1936. gada 21. jūnijā jauno dievnamu Ikšķilē iesvētījis Rīgas un visas Latvijas 1936. –1940. gada Metropolīts Augustīns (Pētersons, 1873-1955). Jaunuzbūvētais Ikšķiles pareizticīgo dievnams tika iesvētīts par godu Svētajam Garam.
Ikšķiles Svētā Gara baznīcas draudze bija neliela (daži desmiti cilvēku) un nabadzīga, tomēr padomju okupācijas gados to izdevās pasargāt no slēgšanas. Taču nedienas piemeklējušas baznīcu cita pēc citas. 20. gadsimta 70. –90. gados dievnamā vairākkārt bija iekļuvuši zagļi, kuri izlaupījuši jau tā trūcīgo baznīcas iekārtojumu
Kopš 1991. gada dievkalpojumus Ikšķiles dievnamā sāka noturēt Rīgas Svētā Ercenģeļa Mihaila pareizticīgo baznīcas garīdznieki; šīs baznīcas draudze pastāvīgi sniedza palīdzību baznīcai Ikšķilē. Pateicoties tam, Ikšķiles Svētā Gara dievnams tika izremontēts, izrotāts ar jaunām ikonām, apgādāts ar baznīcas piederumiem. 2009. gada 31. maijā, pēc kārtējiem veiktiem restaurācijas darbiem, Augstisvētītais Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs (Matrjoņins) iesvētījis dievnamu. 2010. gadā ar Ikšķiles domes gādību tika labiekārtoti kapi pie pareizticīgo baznīcas, pie dievnama tika izveidots ietves flīžu celiņš.
Dievnamā kalpojuši šādi pazīstami priesteri:
No 1955. līdz 1896. gadam – tēvs Pāvels Uļjanovs (1825-1896);
No 1956. līdz 1960. gadam – tēvs Nikolajs Trubeckojs (1907-1978);
1969.–1971. un 1988.–1990. gadā – tēvs Joanns Trubeckojs (1911-1991).
Informācijas avoti:
1) Православная церковь Святого Духа в Икшкиле. Издание Икшкильского Свято-Духовского прихода Латвийской Православной Церкви. Икшкиле, 2011;
2) Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. C. 144-147.
