Imants Kirtovskis

Imants Kirtovskis (1930. g. 24. janvārī Puškina kalnos, Krievijas PFSR – 2020. g. 12. septembrī, Rīgā, Latvijas Republikā) –  ekonomists, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

Imants Kirtovskis ir dzimis Puškina kalnos Ļeningradas  / no 1944. g. Pleskavas apgabals. Tēvs – Hristians Kirtovskis, bijušais sarkanais strēlnieks, strādāja par agronomu. Māte Aleksandra bija skolotāja. 1941. gadā, sākoties karam,  Kirtovsku ģimene evakuējās uz Kaļiņinas apgabalu. Kopš 1945. gada septembra Imants Kirtovskis dzīvo Rīgā.

1947. gadā I. Kirtovskis pabeidza vidusskolu un  iestājās Latvijas Valsts universitātē, kuru pabeidza 1952. gadā. Tanī pašā gadā viņš sāka strādāt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā par  jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1957. gadā pēc zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēšanas viņš strādāja šeit par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. Vienlaikus viņš lasīja lekcijas politekonomijā un ekonomisko teoriju vēsturē vairākās augstskolās Rīgā. Viņš piedalījās tēmas  “Ekonomiskās domas vēsture Latvijā” izstrādē, publicēja rakstu “Latviešu progresīvā ekonomiskā doma strādnieku kustības dzimšanas periodā Latvijā”. 1956. gadā tika izdota viņa monogrāfija “Latviešu progresīvās ekonomiskās domas attīstība XIX gs. 80. un 90. gados”.

1961. gadā I. Kirtovskis kļuva par Rīgas Politehniskā institūta Politekonomijas katedras docentu. 1967. gadā konkursa kārtībā viņu ievēlēja par Rīgas Politehniskā institūta Zinātniskā komunisma katedras vadītāju. 1968. gadā viņš kļuva par Politekonomijas katedras vadītāju. 1978. gadā pēc doktora disertācijas aizstāvēšanas viņu ievēlēja par Politekonomijas katedras profesoru. Pēc kāda laika viņu iecēla par  Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta  direktoru, vienlaikus viņš turpināja  iesākto pedagoģisko darbu (pusslodzes apjomā) Rīgas Politehniskajā institūtā.

1979. gadā I. Kirtovskis bija 51 zinātniskās publikācijas autors, to kopīgais apjoms bija 70 iespiedloksnes. Viņš bija līdzautors 1979. gadā izdevniecībā “Liesma” izdotajiem mācību līdzekļiem sociālisma politekonomijas jautājumos. I. Kirtovska publikācijās bija raksturīgs novatorisms, piemēram, viņš viens no pirmajiem izvirzīja problēmu par inflāciju sociālisma zemēs (oficiālā padomju ekonomiskā zinātne apgalvoja, ka sociālisma valstīs inflācijas nav).

1987. gadā sakarā ar lielo darba slodzi Zinātņu akadēmijas  Ekonomikas institūtā I. Kirtovskis aizgāja no pedagoģiskā darba Rīgas Politehniskajā institūtā. Ekonomikas institūtu viņš turpināja vadīt līdz 1990. gadam.

1990. un 2000. gados I. Kirtovskis bija docētājs dažādās Latvijas Republikas augstskolās. Ilgus gadus viņš lasīja lekcijas  Starptautiskajā Baltijas akadēmijā (agrāk: Baltijas Krievu institūts).

Par nopelniem zinātnes labā Imants Kirtovskis ir iekļauts Kembridžas sarakstā  2000 izcili 20. gadsimta cilvēki. Viņš apbalvots ar medaļu “Par izcilu darbu” un ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu.

Imants Kirtovskis ir triju meitu tēvs, viņam ir vairāki mazbērni.

Imants Kirtovskis miris Rīgā 2020. gada 12. septembrī.

                                                                                          Sergejs Čuhins, Sergejs Coja