Svētā Lielmocekļa Georgija Uzvaras Nesēja baznīca Jāņuciemā (Fabianovā)
Svētā Lielmocekļa Georgija (Jura) Uzvaras Nesēja baznīca. – Augšdaugavas novads, Demenes pagasts, Jāņuciems (Fabianova), Liepu ielā 28.
Jāņuciems ir apdzīvota vieta Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā. Ciema apkaimē atrodas Jāņuciema ezers. Attālums no apdzīvotās vietas līdz Daugavpilij ir aptuveni 15 kilometri, līdz Rīgai – 250 kilometri.
Ciemā atrodas Svētā Lielmocekļa Georgija (Jura) Uzvaras Nesēja pareizticīgo dievnams. Pirmā baznīca, kas būvēta no koka, šeit uzcelta 1743. gadā par vietējā muižkunga luterticīgā Georga Engelharta (vācu: von Engelhardt) līdzekļiem. Pieminot savu dēlu Fabiānu, viņš apkārtni, kas atradusies ap baznīcu, nosaucis par “Fabiānu”, no kurienes arī cēlies agrākais ciema nosaukums – Fabianova. Dievnams tika iesvētīts Svētā Lielmocekļa Georgija (Jura) Uzvaras Nesēja vārdā.
Sākotnēji šī baznīca bija uniātu (uniāti – Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji, pakļaujas Romas pāvestam, bet dievkalpojumi notiek pēc pareizticīgo parauga – tulkot. piez.). 1839. gadā bija notikusi vietējo uniātu atkalapvienošanās ar Pareizticīgo Baznīcu un dievnamā izveidojusies pareizticīgo draudze. Muižnieka Georga Engelharta (kurš par saviem līdzekļiem cēlis šo baznīcu) mazdēls, Roberts Engelharts 1853.–1858. gadā izremontējis kulta ēku, un 1858. gada 21. septembrī Sēlpils baznīcas apriņķa prāvests un Ilūkstes klostera arhimandrīts Josifs veicis atjaunotās baznīcas iesvētīšanu.
Dievnama koka ēka nostāvējusi vairāk nekā 130 gadus, taču 1874. gadā eparhiālais arhitekts Apolons Ēdelsons (1827–1896), apskatot šo ēku, atzinis, ka nolietojuma dēļ tā ir nojaucama. 1875. gada jūnijā koka baznīca tika nojaukta, bet tās vietā sāka celt mūra ēku.
1877. gadā bija atlicis tikai pabeigt dievnama iekšējās apdares darbus, kas tika veikts par valsts naudu un ziedotāju līdzekļiem. 1878. gada 6. jūnijā dievnams tika iesvētīts Svētā Lielmocekļa Georgija (Jura) Uzvaras Nesēja vārdā.
Jāņuciema (Fabianovas) baznīca ir būvēta pēc ievērojamā vācu izcelsmes Rīgas arhitekta Roberta Augusta Pflūga (1832–1885) projekta.
Arhitektoniski dievnama ēka būvēta eklektisma stilā. Plānojumā tā ir krustveida celtne, kas uzcelta no vietējiem skaldītiem laukakmeņiem, ar skaidu pildījumu, bet stūri, dzegas, logu un durvju ailes apdarinātas ar Kalkūnu ķieģeļu fabrikā ražotiem sarkaniem ķieģeļiem. Jumta segums ir no dzelzs loksnēm. Centrā virs baznīcas pamatapjoma slejas liels sīpolveida kupols, kas balstās uz četrstūrveida pamatnes ar iebūvētiem arkveida logiem. Virs priekštelpas no sarkanajiem ķieģeļiem izbūvēts teltsveida zvanu tornis, ko vainago neliels sīpolveida jumols. Dievnama fasādes rotā arkveida logi. Ēkas izmēri – 19 X 8 X 9 metri.
Baznīcas interjerā tika uzstādīts divrindu koka ikonostass, rotāts ar vītnēm un pilastriem (pseidokolonnām).
19. gadsimta 70. –80. gados Jāņuciema draudzes locekļu skaits bija 700-800 cilvēku, lielākā daļa no viņiem bija baltkrievi.
1900. gadā dievnams tika izremontēts. Krāsotājs Čēmis no Ilūkstes veicinājis to, lai baznīcas iekštelpas kļūtu krāšņākas, gaumīgi nokrāsojot iekšsienas ar eļļas krāsām, kā arī renovējot ikonostasu un kiotus (kiots – pie sienas piekarams stiklots skapītis ikonām – tulkot. piez.).
Draudzē darbojās no akmens celtā baznīcas draudzes skola, baznīcai piederēja 22 hektāri zemes. 1853. gadā tika uzcelta jauna neliela māja priesterim, bet 1888. –1889. gadā šo ēku paplašināja un veica kapitālo remontu. 1877. gadā tika uzcelta māja psalmotājam. Šīs celtnes bija smagi cietušas Pirmā pasaules kara gados. Pateicoties dievnama pārziņa t. Savvas Trubicina (1921.–1922. g.) un draudzes locekļu pūliņiem, baznīcas klēra ēkas tika atjaunotas.
Pirms Pirmā pasaules kara pareizticīgo skaits Svētā Lielmocekļa Georgija draudzē pastāvīgi pieaudzis un, piemēram, 1898. gadā sastādīja 827 cilvēku. Pēc tam draudzes locekļu skaits bija būtiski samazinājies un 1938. gadā to skaits bija tikai 200 cilvēku.
Jāņuciema baznīcas ēka laimīgā kārtā neskarta bija pārcietusi Otrā pasaules kara gadus; pareizticīgo draudze šeit turpinājusi darboties arī padomju ateistiskā režīma laikos.
Svētā Lielmocekļa Georgija (Jura) Uzvaras Nesēja draudze un pareizticīgo dievnams Jāņuciemā (Fabianovā) darbojas arī mūsu dienās. Dievnamā atrodas vērtīgas ikonas, kas gleznotas 19. gadsimtā.
2024. gads
Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:
1848.–1852. gadā – t. Antonijs Sčensnovičs (?–?).
1852.–1866. gadā – t. Makārijs Piščers (?–?).
1865.– 1887. gadā – t. Georgijs Nazarovs (?–1887).
1888.– 1893. gadā – t. Dimitrijs Muraveiskis (1863–?).
1892.–1893. gadā – t. Pjotrs Smirnovs (1871–1924).
1893.–1896. gadā – t. Andrejs Degožskis (?–?).
1896.–1902. gadā – t. Aleksandrs Cvetikovs (1864–1921).
1902.–1912. gadā – t. Sergijs Belousovs (?–?).
1912. –1914. gadā – t. Jānis Lapikens (1890 – ?).
1921.– 1922. gadā, 1929. gadā – t. Savva Trubicins (1887–1968).
1925.–1929. gadā – t. Feodors Sokoveņins (1893–1969).
No 1929. gada – t. Stefans Zaļivskis (1897–1978).
1930.–1932. gadā – t. Vladimirs Baranovskis (1904–1935).
1936.– 1943., 1946.–1953., 1961.–1966. gadā – t. Nikolajs Permjakovs (1907–1972).
1943.–1944. gadā – t. Genādijs Komarovskis (1897–?).
No 1935. gada – psalmotājs, 1953.–1961. gadā – priesteris t. Georgijs Kuzmins (1913–1991).
1966.–1968. gadā – priestermūks Georgijs (Parfenovičš) (1923–2012).
Informācijas avoti:
С. П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии». Autora izdevums. Rīgā, 1939. g. 166.–167. lpp.
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 467.–469. lpp.
https://eleison.lv/ir/dievnami/Latgale/demene.htm
https://sobory.ru/article/?object=15960
Foto autors – Vladimirs Tkačenkovs, 2014. gads.