Ķeizariene Katrīna I
Katrīna I (Marta Skavronska, pēc pāriešanas pareizticībā Jekaterina Mihailova; 1684. gada 5./ 15. aprīlī – 1727. gada 6./ 17. maijā Sanktpēterburgā) - Krievijas ķeizariene (kopš 1725. gada valdošā ķēniņiene); imperatora Pētera I otrā sieva, Krievijas impērijas ķeizarienes Elizabetes māte.
Vēsturnieku vidū joprojām turpinās diskusijas par pirmās Krievijas ķeizarienes izcelsmi. Zinātniskajā literatūrā tiek izteiktas dažādas versijas, taču daudzi vēsturnieki par visticamāko uzskata versiju, ka Katrīna I (kurai pēc dzimšanas tika dots vārds Marta) ir dzimusi 1684. gada 5. aprīlī Latgales Višķu sādžā, Zāmuela Skavronska ģimenē (precīza šīs personas izcelsme nav zināma, iespējams, ka pēc tautības viņš bijis vai nu lietuvietis, vai latvietis). Par labu šai Katrīnas I izcelsmes versijai liecina tas fakts, ka, kļūstot par ķeizarieni, viņa piešķīra abiem Zāmuela Skavronska dēliem grāfa titulu.
Tiek uzskatīts, ka viņas vecāki agri nomiruši mēra epidēmijas laikā, pēc tam bāreni paņēma pie sevis kā audžumeitu Vidzemes tautas izglītotājs, luterāņu mācītājs Johans Ernsts Gliks (1652–1705).
Mācītājs Johans Ernsts Gliks ir pazīstams kā pirmais, kurš latviešu valodā pārtulkojis Bībeli un vēlāk, dzīvojot Maskavā, viņš nodibinājis pirmo ģimnāziju Krievijā. Lielā Ziemeļu kara sākumposmā mācītājs Gliks dzīvoja un kalpoja Marienburgā/ Alūksnē. 1702. gada augustā pilsētu aplenca Krievijas karaspēks un tā padevās. Tā kā zviedru garnizons nebija izpildījis kapitulācijas noteikumus un uzspridzinājis cietoksni, krievu karavadonis Boriss Šeremetjevs (1652–1719), kurš ieņēmis Marienburgu/Alūksni, deva pavēli aizturēt pilsētniekus.
Mācītājs Gliks kopā ar ģimeni tika nosūtīts uz Maskavu, kur drīzumā viņš kļuva par ģimnāzijas dibinātāju un vadītāju. Bet viņa audžumeita Marta Skavronska kļuva par ģenerālfeldmaršala Šeremetjeva kalponi. Zinot, ka ķeizara Pētera I tuvākajam līdzgaitniekam un draugam Aleksandram Meņšikovam (1673–1729) ļoti patīk tīrība un kārtība, karavadonis atdevis viņam kārtīgu kalponi un veļas mazgātāju Martu. 1703. gadā Pēteris I ieraudzījis Martu Skavronsku pie Meņšikova un uzreiz paņēmis jauno sievieti pie sevis – tā viņa kļuva par favorīti ķeizaram un faktiski par viņa civilsievu.
Marta Skavronska pārgāja pareizticībā, kristīšanas laikā saņemdama vārdu Jekaterina (jeb Katrīna) Mihailova (uzvārdu Mihailovs, kā zināms, lietoja ķeizars Pēteris I, vēloties palikt inkognito). 1708. gadā viņai piedzimusi meita Anna, kura kļuva par Holšteinas hercogieni un nākamā Krievijas imperatora Pētera III māti (Katrīnas I mazdēls). 1709. gadā Katrīna dzemdējusi Elizabeti – nākamo Krievijas impērijas ķeizarieni.
Katrīna bieži vien pavadīja Pēteri I viņa daudzajos ceļojumos un dažreiz arī militārajos pārgājienos. Tā, 1710.–1713. gada Krievu-turku kara laikā, 1711. gadā Katrīna bija kopā ar ķeizaru Krievijai visnotaļ grūtajā Prutas karagājienā (Pruta ir upe Moldovas un Rumānijas teritorijā – tulk. piez.), un pirmo reizi viņa aktīvi iejaucās politiskajās lietās – kļuva par miera sarunu iniciatori. Pēteris I nolēma, ka šo miera sarunu rezultāts ir pieņemams, un par godu Katrīnai nodibināja Svētās Katrīnas ordeni, tādējādi uzsverot viņas nopelnus.
1712. gadā Pēteris I un Katrīna oficiāli salaulājās. Ārzemju diplomāts grāfs Hennings-Frīdrihs Basevičs (1680–1749) rakstījis par Pētera I attieksmi pret sievu: “Viņam ļoti patika redzēt viņu it visur. Nebija nevienas militārās skates, kuģa nolaišanas, ceremonijas vai svinību, kurās viņa nebūtu ieradusies..”
1723. gada rudenī Pēteris I, būdams smagi slims, nolēma kronēt savu dzīvesbiedri. Attiecīgajā manifestā viņš rakstīja, ka viņa darbos “ķeizariene Katrīna bijusi liela palīdze.”
1724. gada maijā Maskavā notika grezna Katrīnas I kronēšanas ceremonija, kas izmaksājusi daudz naudas. 1725. gada 28. janvārī (8. februārī pēc jaunā stila) nomiris imperators Pēteris I. Sākās cīņa par varu, jo daži no dižciltīgajiem muižniekiem vēlējušies redzēt tronī mirušā ķeizara nepilngadīgo mazdēlu (nākamais imperators Pēteris II). Taču gvardes atbalsts nodrošināja troni Katrīnai.
Kļūdama par Krievijas impērijas valdnieci, Katrīna I turpināja īstenot sava nelaiķa vīra politiku. Viņas valdīšanas laikā uzsāka darbību Zinātņu akadēmija (Pēteris I paspējis tikai parakstīt dekrētu par tās izveidi), ķeizariene personīgi vadīja jūras kara manevrus.
Katrīnas I valdīšanas laikā, 1726. gadā tika noslēgts Vīnes līgums, kas iezīmējis Krievijas impērijas alianses sākumu ar Hābsburgu monarhiju. Savas valdīšanas sākumā ķeizariene pazemināja pamatnodokļa likmi, kas tika iekasēts no valsts iedzīvotājiem, un tādējādi viņa atviegloja vienkāršās tautas stāvokli. Viens no 18. gadsimta pirmās puses Krievijas valstsvīriem, vācu izcelsmes ģenerālfeldmaršals Burhards Kristofs fon Minihs (1683–1767) raksturojis ķeizarieni šādi:“Pateicoties viņas iedzimtajai labestībai, šo valdnieci mīlējusi un dievinājusi visa nācija..”
Katrīna I nomira 1727. gada 6. maijā (17. maijā – pēc jaunā stila) Sanktpēterburgā un tika apglabāta Svēto Pētera un Pāvila katedrālē.
2024. gads
