Ķeizariene Katrīna I
Katrīna I bija dzimusi Latvijā, no 1725. līdz 1727. gadam bija Krievijas Impērijas ķeizariene. Katrīna I ir Krievijas ķeizarienes Jeļizavetas Petrovnas un Holšteinas hercogienes Annas māte, imperatora Pētera III vecāmāte.
Par viņas izcelsmi vēsturnieki strīdās līdz pat šai dienai. Daudzi no vēsturniekiem uzskata, ka visticamākais ir pieņemums, ka Katrīna (kurai pēc dzimšanas tika dots vārds Marta) dzima 1684. gada 5. aprīlī Latgales sādžā Višķi Zāmuela Skavronska ģimenē, ka viņa vecāki nomira epidēmijas laikā, bet meiteni sava ģimenē paņēma Vidzemes tautas izglītotājs mācītājs Gliks (Kļuva slavens ar to, ka pārtulkoja Bībeli latviešu valodā, sastādīja latviešu ābeci , bet Maskavā dibināja Krievijā pirmo ģimnāziju). Ziemeļu kara sākuma laikposmā mācītājs Gliks dzīvoja Мarienburgā (Alūksnē). 1702. gadā pilsētu aplenca krievu karaspēks un tā padevās. Tā kā zviedri nebija izpildījuši kapitulācijas noteikumus (uzspridzināja cietoksni), krievu pulkvedis Šeremetjevs pavēlēja aizturēt pilsētniekus. Mācītājs Gliks tika nosūtīts uz Maskavu, bet viņa audzēkne Мarta Skavronska kļuva par Šeremetjeva kalponi, vēlāk – par Menšikova veļas mazgātāju. Tur viņu arī ieraudzīja cars Pēteris I , un Marta kļuva par cara mīļāko. Viņa pārgāja Pareizticībā, kristīšanas laikā saņemdama vārdu Jekaterina (jeb Katrīna) Aļeksejevna. 1708. gadā viņai piedzima meita Anna, 1709. gadā – Jeļizaveta. 1712. gadā cars Pēteris I un Katrīna oficiāli salaulājās. Viņai par godu cars bija dibinājis Svētās Katrīnas Ordeni, ar to pašu uzsvērdams, cik lieli ir viņas nopelni 1711. gada Prutas karagājienā, kas bija visnotaļ sarežģīts Krievijai.
1725. gadā pēc Pētera Lielā nāves Katrīna I kļuva par Krievijas valdnieci. Viņa turpināja sava nelaiķa dzīvesbiedra politiku. Dibināja Zinātņu Akadēmiju (Pēteris I paspēja tikai parakstīt pavēli par tās dibināšanu, bet akadēmija tika izveidota jau pēc viņa nāves). Ķeizariene pazemināja pamatnodokļa ( nodokļa no katras dvēseles) likmi.
Katrīna I nomira 1727. gada 6. (17. - pēc jaunā stila) maijā. Viens no Krievijas 18. gadsimta pirmās puses valstsvīriem feldmaršals Minihs šādi raksturoja viņu: «Pateicoties viņas iedzimtajai labestībai šo valdnieci mīlēja un dievināja visa nācija...»
Элина Чуянова. Латвийские следы Екатерины I
