Dmitrijs Jegorovs

Dmitrijs Jegorovs  (1925. g. 8. novembrī Daugavpils apriņķī, Latvijas Republikā – 1976. g. 25. februārī Rīgā, Latvijas PSR) –  ģeologs-pētnieks, atklājis lielas derīgo izrakteņu (zelta u.c.) atradnes Sibīrijā. 

Dmitrijs Jegorovs ir dzimis Daugavpils apriņķī, Moskvinas ciemā. 1938. gadā beidzis Preiļu sešgadīgo latviešu pamatskolu, jo krievu pamatskolu, kurā viņš mācījās iepriekš, slēdza varas iestāžu pārstāvji. 1938. gadā viņš sāka mācīties Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. Mācības pārtrauca karš. Jaunietis iestājās partizānu nodaļā, pēc tam sekoja arests, ieslodzījums cietumā un nosūtīšana uz nacistu koncentrācijas nometni Vācijā.  Tikai pēc kara D. Jegorovs ieguva vidējo izglītību. 1946. gadā viņš sāka studēt Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Pēc trim studiju gadiem viņš krasi mainīja savus dzīves plānus un pārgāja studēt Ģeoloģijas fakultātē, kuru sekmīgi pabeidza 1952. gadā.

Pēc studijām D. Jegorovs strādāja par ģeologu-pētnieku, ģeoloģiski tematiskās grupas priekšnieku, par Padomju Savienības Ziemeļaustrumu ģeoloģiskās pārvaldes ekspedīcijas galveno ģeologu (1952–1961), par PSRS Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļas Magadanā reģionālās tektoniskās laboratorijas vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (1961–1967). Šajā laikā D. Jegorovs sastādīja Magadanas apgabala Seličanskas rajona ģeoloģisko karti. Atklāja Sibīrijā  lielas derīgo izrakteņu (zelta u.c.) atradnes.

Kopš 1967. gada līdz savai aiziešanai no dzīves Dmitrijs Jegorovs strādāja par  vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Vissavienības Jūras ģeoloģijas un ģeofizikas zinātniskās pētniecības institūtā Rīgā.

Dmitrijs Jegorovs nomira 1976. gada 25. februārī Rīgā.

                                                                                                     Tatjana Kolosova