Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca Daugavpilī

Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca. – Daugavpils, Zeltkalna ielā 52.

Daugavpils (latgal.: Daugovpiļs; līdz 1893. gadam – Dinaburga, vācu: Dünaburg) ir valstpilsēta Latvijā, pēc iedzīvotāju skaita otra lielākā pilsēta pēc Rīgas. Daugavpils novada administratīvais centrs. Attālums līdz Rīgai pa šoseju sastāda 232 kilometrus. Pilsēta ir izvietojusies abos Daugavas krastos – gan Latgalē, gan Sēlijā. Daugavpils atrodas netālu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

Pašreizējais Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila dievnams nav pirmā pareizticīgo baznīca pilsētā, kas nosaukta šo svēto vārdā. Jau 1845. gadā Dinaburgā/ Daugavpilī tika ierīkota pagaidu Svēto Pētera un Pāvila baznīca. Nelielais dievnams tika izvietots valsts (kroņa) namā un iekārtots par ziedojumiem. Pagalmā atradās zvanu tornis uz koka stabiem. 1848. gadā šajā baznīcā bija vairāk nekā tūkstotis draudzes locekļu.

Pēc tam, kad 1864. gadā pilsētā tika iesvētīta jaunuzceltā Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra katedrāle, nepieciešamība pēc pagaidu sv. Pētera un Pāvila baznīcas atkrita.

Turpmākā šīs baznīcas vēsture ir saistīta ar Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja koka baznīcu, kas atradusies mežā, artilērijas poligonā. Uz dievkalpojumiem, kuri tur regulāri notikuši, devās arī dievlūdzēji no Forštates, jo tā bija viņiem vistuvākā baznīca.

Svētītāja Nikolaja baznīcas ēka bija stipri cietusi 1917.–1919. gadā: koka segumi tika izmantoti malkai, izsisti logi, ikonas nolaupītas vai ar lodēm sašautas. Kad iestājās miers, draudzes locekļi izteica vēlēšanos pārcelt izpostīto dievnamu uz Veco Forštati. Iniciatīvas grupu vadījis M. Kaufmanis. 1921. gadā šī grupa vērsās Latvijas Republikas Kara ministrijā ar lūgumu pārcelt baznīcu, uz ko tika saņemta pozitīva atbilde.

1922. gadā bija izveidota Celtniecības komiteja, kuras locekļi nolēma pussabrukušo dievnamu izjaukt un pārcelt saviem spēkiem. 1923. gada oktobrī visas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas ēkas konstrukcijas bija izjauktas, pārvestas uz Veco Forštati un uzglabātas speciāli uzbūvētā telpā. Tika izstrādāts plāns, kādā veidā būvēt dievnamu jaunā vietā. Pilsētas valde bez maksas piešķīrusi zemesgabalu 2220 kvadrātmetru platībā.

Dievnama atjaunošanai bija nepieciešami prāvi naudas līdzekļi. Tāpēc Celtniecības komitejai nācās vākt ziedojumus, organizēt labdarības vakarus, garīgos koncertus u.tml. Kopumā izdevās savākt vairāk nekā 4 tūkstošus latu. Starp ziedotājiem var minēt to pašu M. Kaufmani, kā arī I. Fjodorovu, P. Gerasimovu un vairākus citus. Vēl 300 latus pie savāktās naudas summas pievienojusi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinode.

1929. gadā Celtniecības komitejas locekļi jau varēja sākt likt pamatus. Būvdarbi noritēja sinodālā arhitekta Vladimira Šervinska (1894–1975) tiešā uzraudzībā. Baznīcas celtniecība tika pabeigta 1934. gada augustā. Atjaunotā dievnama platība bija 15 x 6 x 5,6 metri.

1934. gada 16. septembrī Daugavpils sv. Ņevas Aleksandra katedrāles pārzinis virspriesteris t. Mihails Pētersons iesvētījis uzcelto dievnamu svēto Apustuļu Pētera un Pāvila vārdā. Sākotnēji baznīca tika pierakstīta sv. Ņevas Aleksandra katedrālei, taču pēc LPB Sinodes lēmuma 1937. gada 1. jūlijā Daugavpilī tika izveidota svēto Pētera un Pāvila pareizticīgo draudze. Par draudzes pirmo pārzini kļuva virspriesteris Ņikons Zaļivskis, kurš 1938. gada maijā pārgāja kalpot uz Svēto kņazu Borisa un Gļeba katedrāli. 1938. gada sākumā Pētera un Pāvila baznīcas draudzē bija vairāk nekā trīssimt draudzes locekļu.

Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca Daugavpilī pārcietusi Otrā pasaules kara gadus, padomju ateistiskā režīma laikus un turpina darboties arī mūsu dienās.

2003. gadā par baznīcas draudzes locekļu savāktajiem ziedojumiem un ziedotāju līdzekļiem tika veikta baznīcas ēkas rekonstrukcija, rezultātā izdevās gandrīz vai trīsreiz palielināt dievnama ietilpību. Izgatavot jaunus kupolus palīdzējis firmas “Volotus” direktors Jurijs Aņisimovs, bet tos uzstādījis Daugavpils meistars Aleksandrs Šadrins.

2008. gada 12. jūlijā ar Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) svētību uz jaunajiem dievnama kupoliem tika uzstādīti krusti. Krustu iesvētīšanu veica Baznīcas apriņķa prāvests virspriesteris Georgijs Popovs un dievnama pārzinis t. Joanns Kreculs. 2012. gada 22. novembrī tika uzstādīti zvanu torņa kupols un krusts.

Patlaban virs baznīcas ēkas pamatapjoma slejas trīs zeltīti kupoli uz dekoratīvām zemkupola pamatnēm – divi nelieli sīpolveida kupoli no ziemeļu un dienvidu puses un centrālais divlīmeņu kupols, kas sastāv no apakšējās pussfēriskās daļas, virs kuras ir izbūvēta cilindriskā pamatne ar sīpolveida jumolu. Virs priekštelpas paceļas divstāvu teltsveida zvanu tornis. Koka dievnama arkveida logus rotā senkrievu stilā veidotās apmales.

Mūsdienās Daugavpils Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca priecē acis ar savu arhitektonisko pabeigtību un veidola daiļumu, ar zvanu skaņām aicinot ticīgos uz dievkalpojumiem.

Saskaņā ar 2024. gada datiem, baznīcas draudzes pārzinis ir priesteris tēvs Andrejs Jarigins.

2024. gads

Draudzē kalpojuši šādi garīdznieki:

1937.–1938. gadā – t. Ņikons Zaļivskis (1864–1949).

No 1939. līdz 1940. gadam – t. Leonīds Ladinskis (1895–1978).

No 1943. līdz 1945. gadam – t. Dimitrijs Grigorjevs (1879–?).

1945. gadā un 1948. – 1950. gadā – t. Joanns Ivanovs (1877–1956).

No 1953. līdz 1954. gadam – t. Joasafs Dobrecovs (1907–1963).

Līdz 1961. gadam – t. Gļebs Trubicins (1912–1996).

No 1962. līdz 1965. gadam – t. Gavriils Nikolajevs (?–?).

No 1967. līdz 1974. gadam – t. Feodors Reihmanis (1893–1976).

No 1975. līdz 1978. gadam – t. Josifs Žunda (1924–2002).