Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Daugavpilī
Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. – Daugavpils, Klusā ielā 15, Daugavpils pareizticīgo kapos.
Daugavpils (latgal.: Daugovpiļs; līdz 1893. gadam – Dinaburga, vācu : Dünaburg) ir valstpilsēta Latvijā, pēc iedzīvotāju skaita otra lielākā pilsēta pēc Rīgas. Daugavpils novada administratīvais centrs. Attālums līdz Rīgai pa šoseju sastāda 232 kilometrus. Pilsēta izvietojusies abos Daugavas krastos – gan Latgalē, gan Sēlijā. Daugavpils atrodas netālu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas.
19. gadsimta otrajā pusē, 1865. gadā pilsētā tika piešķirti 8 hektāri zemes jauniem pareizticīgo kapiem. Laikam ritot, radās ideja arī par kapsētas baznīcas celšanu. Šis jautājums daudzkārt tika apspriests Dinaburgas Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra katedrāles Aizgādnības komitajas sēdēs, pa to laiku draudzes locekļi vāca ziedojumus. Drīz vien summa sasniedza 2 tūkstošus rubļu, taču ar to vien nepietika kulta ēkas celšanai. Visbeidzot, Pēterburgas iedzīvotājs Nikolajs Maškovcevs (agrāk Ņevas Aleksandra katedrāles Aizgādnības komitejas priekšsēdētājs) paudis gatavību ziedot krietnu naudas summu mūra dievnama būvēšanai.
Kapsētas baznīcas pamatkmens likšanas ceremonija notikusi 1893. gada 18. aprīlī. Būvdarbi tika veikti baznīcas apriņķa prāvesta, Svētā Ņevas Aleksandra katedrāles pārziņa virspriestera Pētera Bellavina un pilsētas arhitekta V. Neimaņa tiešā vadībā. Jau 1894. gada septembrī būvdarbi tika pabeigti. 1894. gada 4. decembrī kapsētas baznīca tika iesvētīta Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja, Likijas Miru arhibīskapa vārdā.
Bizantijas stila baznīca ir uzbūvēta no sarkaniem ķieģeļiem, un plānojumā tās ēka veido iegarenu telpu anfilādi. Izcelts kubveida pamatapjoms, tam piebūvēti: pusapaļa altāra apsīda, neliels rietumdaļas joms un virs priekštelpas teltsveida zvanu tornis, ko vainago neliels sīpolveida jumols. Ieejas lieveni iezīmē puscilindriska konsoles nojume, fasādi virs tās rotā mazs apaļš rozetes logs. Pamatapjomā ir pa trim arkveida logiem – dienvidu un ziemeļu fasādēs, bet rietumdaļas jomā un priekštelpā – pa vienam logam. Centrā virs pamatapjoma slejas sīpolveida kupols uz dekoratīvās daudzšķautņu pamatnes. Fasāžu dekors ir atturīgs, ar romānikas stila elementiem.
Dievnama interjera galvenā rota ir grebts tumšs ozolkoka divrindu ikonostass ar 19. gadsimtā mākslinieciski gleznotajām ikonām, kas gleznotas uz apzeltīta fona. Visus baznīcas piederumus un garīdznieku tērpus dievnamam ziedojis tas pats Pēterburgas iedzīvotājs N. Maškovcevs.
Svētītāja Nikolaja baznīcas ēka ar savu plānojumu, apjomu izbūvi un fasāžu dekora elementiem atgādina Rīgas Kristus Pestītāja Svētbildes pareizticīgo baznīcu, kas celta pēc eparhiālā arhitekta Apolona Ēdelsona (1827–1896) projekta. Tāpēc daži mūsdienu arhitekti pieņem, ka arī Daugavpils baznīca būvēta pēc viņa projekta.
Līdz 1925. gadam Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja kapsētas baznīca bija pierakstīta Daugavpils Svētā Ņevas Aleksandra katedrālei. 1925. gadā ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes lēmumu dievnams tika nodots pilsētas Kapu komitejai, kurā ietilpa visu pilsētas pareizticīgo draudžu pārstāvji.
Jaunas izmaiņas notikušas 20. gadsimta 60. gados – kapsētas baznīcas draudze tika pierakstīta Daugavpils Svēto mocekļu labticīgo kņazu Borisa un Gļeba katerdālei, un dievkalpojumus šeit noturēja katedrāles klēra svētkalpotāji.
1990. gadā tika izveidota patstāvīga baznīcas draudze. Par Svētītāja Nikolaja dievnama pārzini kļuva virspriesteris Nikolajs Ogorodņikovs. Tēvs Nikolajs pievērsās dievnama renovācijai, atdeva baznīcai savas labākās mājas ikonas un antiminsu (antiminss ir altārsega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un apbedīšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas – tulk.piez.). Šo antiminsu viņš izglābis laikā, kad padomju ateistiskās varas pārstāvji likvidēja vienu no dievnamiem Kirovā/ Vjatkā (t. Nikolajs Ogorodņikovs dzimis šajā Krievijas pilsētā — tulk. piez.). Tēvs Nikolajs kalpojis šajā Daugavpils dievnamā līdz pat savai nāvei 2000. gadā un tika apbedīts netālu no baznīcas altārdaļas.
Mūsu dienās dievnams joprojām darbojas, tajā regulāri notiek dievkalpojumi.
Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Daugavpilī ir reģionālas nozīmes kultūras piemineklis.
2024. gads
Dažādos laikaposmos draudzē kalpojuši šādi garīdznieki:
1894. –1915. (?) gadā – t. Pēteris Bellavins (1842 –?).
No 1954. līdz 1963. gadam – t. Joasafs Dobrecovs (1907-1963).
No 1990. līdz 2000. gadam – t. Nikolajs Ogorodņikovs (1934 -2000).
Informācijas avoti:
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 97. lpp.
Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Klusā iela) — Vikipēdija (wikipedia.org)
https://sobory.ru/article/?object=10411
Foto autors - Vladimirs Tkačenkovs, 2014. g.
