Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīca Daugavpilī

Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīca. – Daugavpils, Silu ielā 1, vecie Garnizona kapi.

Daugavpils (latgal.: Daugovpiļs; līdz 1893. gadam – Dinaburga, vācu : Dünaburg) ir valstpilsēta Latvijā, pēc iedzīvotāju skaita otra lielākā pilsēta pēc Rīgas. Daugavpils novada administratīvais centrs. Attālums līdz Rīgai ir aptuveni 230 kilometri. Pilsēta izvietojusies abos Daugavas krastos – gan Latgalē, gan Sēlijā. Daugavpils atrodas netālu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra dievnams celts 1897. gadā vecajos Garnizona kapos, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Daugavpils cietokšņa. Koka baznīcu būvēja par Pēterburgas tirgotāja M. Čuksanova līdzekļiem. Dievnama celtnieki bija Daugavpils cietokšņa garnizona namdari, būvdarbus vadījis baznīcas projekta autors inženieris Sergejs Raševskis (1866–1904).

1897. gada 30. augustā jaunuzceltais dievnams tika svinīgi iesvētīts Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra vārdā. Baznīca tika pierakstīta Dinaburgas/ Daugavpils cietokšņa dievnamam, attiecīgi dievkalpojumus šeit noturēja šīs baznīcas klērs. Dievkalpojumi notikuši vairākas reizes gadā.

Baznīcas ēka celta Ziemeļkrievijas 19. gadsimta sakrālās koka arhitektūras stilā. Prasmīgiem namdariem izdevās izrotāt dievnamu ar daudziem kupoliem, tornīšiem un dekoratīviem kokgriezumiem. Celtnei ir vienkāršs plānojums un izteiksmīga kompozīcija: pamatapjoma kubveida guļbūvei ir piebūvēta piecstūraina altārdaļas apsīda, no trim pusēm pamatapjomam piekļaujas segti ieejas lieveņi. Centrā virs dievnama pamatapjoma ir uzbūvēts astoņstūru tornītis ar iebūvētiem logiem. Tornīti vainago divlīmeņu kupols, kas sastāv no apakšējās pussfēriskās daļas, virs kuras uz cilindriskās pamatnes novietots sīpolveida kupols ar krustu. Arī pamatapjoma stūros, no četrām pusēm, novietoti nelieli pussfēras formas kupoli ar krustiem. Priekštelpas nav, zvanu tornis uzbūvēts virs galvenās ieejas. Mazi sīpolveida kupoli ar krustiem bija novietoti virs altārdaļas un zvanu torņa. Celtnes jumts pārklāts ar tērauda dakstiņiem. Grebti lieveņu koka stabi, daudzie tornīši un sarežģītā jumta forma veido unikālu Svētā Ņevas Aleksandra dievnama ēkas siluetu.

1912. gadā dievnamā tika veikt remontdarbi. 20. gadsimta 20. gados baznīcu izmantoja Latvijas armijas vajadzībām.

1961. gadā Daugavpils Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīcu slēdza bezdievīgās padomju varas iestādes. Kopš 1962. gada pareizticīgo dievnama ēka tika izmantota kā izstāžu zāle.

Mūsu dienās Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīca vecajos Garnizona kapos ir atdota Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai. Pakāpeniski dievnama ēka tiek atjaunota. 1991. gadā uz baznīcas kupoliem atkal tika uzstādīti krusti, un tajā pašā gadā šeit atkal sāka rīkot dievkalpojumus – dievnama svētku un aizgājēju piemiņas dienās. Šos dievkalpojumus notur klēriķi no Daugavpils svēto mocekļu labticīgo kņazu Borisa un Gļeba katerdāles.

2024. gads

Informācijas avoti:

С. П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии», изд. Рига, 1939 г. 55.–61. lpp.

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 94. lpp.

https://sobory.ru/article/?object=10377

Foto autors – Vladimirs Tkačenkovs, 2014. gads.