Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca Daniševkā
Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca. – Augšdaugavas novads, Višķu pagasts, Daniševka.
Daniševka ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Višķu pagastā. Ciems atrodas pie Luknas ezera, 229 kilometru attālumā no Rīgas.
20. gadsimta sākumā, 1902. gadā Daniševkā liela daļa vietējo vecticībnieku bija pievienojusies vienticībai (vienticība ir virziens vecticībā, kura piekritēji, saglabājot senos dievkalpojumu rituālus, vecās liturģiskās grāmatas utt., tajā pašā laikā atzīst oficiālās Pareizticīgās Baznīcas jurisdikciju – tulk. piez.). Zināmā mērā tas bija Pareizticīgās misijas ilggadējās darbības rezultāts.
Galvenais vienticības darbinieks Daniševkas ciemā bija šeit dzimušais vietējais iedzīvotājs Joanns Digiļevs. Viņš kopā ar eparhiālo misionāru tēvu Ignātiju Sčensnoviču bija sagatavojis ciema iedzīvotāju masveida pievienošanos pareizticībai, un pats 50 cilvēku priekšgalā uz vienticības pamatiem arī pievienojies Pareizticīgajai Baznīcai.
1903. gada 31. martā Daniševkā pēc Sv. Sinodes rīkojuma Nr. 2914 tika izveidota draudze. Tā paša gada 27. jūlijā Joanns Digiļevs tika iesvētīts priestera kārtā.
Pirms dievnama uzcelšanas dievkalpojumi notikuši mājas baznīcā, kas tika ierīkota vienkāršā zemnieku mājā. Zemesgabalu jaunā dievnama būvēšanai piešķīris vietējais zemnieks Ivans Jegorovs. Būdams dievbijīgs cilvēks, viņš pārdevis draudzei zemesgabalu par cenu, kas bija zemāka par tirgus vērtību. Jaunā baznīca tika celta tajā pašā ielā, kur atradās arī vecticībnieku lūgšanu nams. Būvdarbus vadīja priesteris t. Joanns Digiļevs.
Jaunuzceltais koka dievnams, kas ir 17 X 8,5 metrus liels, 1908. gada 31. augustā tika svinīgi iesvētīts Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila vārdā.
Būvējot kulta celtni, arhitektoniski tika īstenots “kuģa” princips – tā ir taisnstūrveida garenbūve, kas simbolizē Noasa šķirstu, peldošu pāri “bangojošai kaislību” jūrai uz kluso ostu – Debesu valstību. Paaugstinātais dievnama pamatapjoms ir nedaudz izstiepts garumā, tam piebūvētas augstuma un platuma ziņā samazinātas priekštelpa un altārdaļa. Virs pamatapjoma četrslīpju jumta slejas pieci kupoli – liela apjoma centrālais sīpolveida kupols un mazi kupoli, kas atrodas stūros. Teltsveida zvanu torni, kas izbūvēts virs priekštelpas, vainago sīpolveida jumols. No ārpuses baznīcas ēka ir apšūta ar dēļiem, fasāžu dekors ir visai skops – lieveņa grebtie koka stabi, vienkāršas logu apmales un jumta dzegas.
Baznīcas iekšpusē ar dēļiem apšūti griesti un sienu paneļi. Interjera rota ir krāšņs divrindu ikonostass, kas darināts no tumša koka un apgleznots ar ornamentāliem motīviem vīnogulāju veidā.
Tēvs Joanns Digiļevs pielika lielus pūliņus, lai apgādātu dievnamu ar visu nepieciešamo. Lai varētu savākt ziedojumus baznīcai, viņš pat braucis uz citām guberņām. Zināms, ka virspriesteris Joanns Sergijevs (tēvs Kronštates Jānis; 1829–1908) Daniševkas baznīcas vajadzībām bija ziedojis 100 rubļus un dāvinājis gandrīz 100 kilogramus smagu zvanu ar uzrakstu “Tēva Kronštates Jāņa dāvinājums”. (Diemžēl Pirmā pasaules kara laikā zvans tika evakuēts uz Krievijas impērijas iekšzemes guberņām un no turienes vairs netika nogādāts atpakaļ Daniševkā). 1902. gadā, vēl pirms draudzes oficiālās izveides, Polockas un Vitebskas bīskaps Tihons (Ņikanorovs; 1855–1920) Daniševkas ciema ticīgajiem uzdāvināja Pestītāja ikonu, kas bija atvesta no Atona svētā kalna klostera (Grieķijā).
Pateicoties t. Joanna Digiļeva centieniem, Daniševkā tika uzceltas divas baznīcas klēra mājas ar saimniecības ēkām, ap dievnamu tika uzbūvēts mūra stabu žogs. Tēvs Joanns bija svētkalpojis Daniševkas baznīcas draudzē apmēram 30 gadus, viņš miris 1933. gadā un apbedīts teritorijā blakus baznīcai.
1920. gadā, lieliniekiem atkāpjoties no Latgales, Daniševkas baznīcas ēka bija nopietni cietusi no artilērijas apšaudes – tika bojāts dievnama centrālais kupols, jumta segums, griesti utt. 1926. –1931. gadā Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila dievnams tika izremontēts par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes līdzekļiem.
1938. gadā Daniševkas baznīcas draudzē bija 225 draudzes locekļi.
Pagāja gadu desmiti, strauji samazinājās draudzes locekļu skaits, taču draudze Daniševkas ciemā turpināja darboties. 2018. gadā dievnams nosvinēja 110. gadadienu kopš tā iesvētīšanas. Par godu šai gadadienai Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs (Matrjoņins) šeit noturējis Dievišķo liturģiju, citu garīdznieku starpā bīskapam piekalpojis Daugavpils prāvestības prāvests un Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīcas pārzinis virspriesteris Dionīsijs Gorjunovs. Dievkalpojuma laikā dziedājis Daugavpils Svēto mocekļu labticīgo kņazu Borisa un Gļeba katedrāles un Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas apvienotais koris. Ticīgajiem, kuri piedalījās svinīgajā dievkalpojumā, tika dāvinātas nelielas Pestītāja ikonas.
2024. gads
Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:
1903.–1933. gadā – t. Joanns Digiļevs (?–1933).
1934.–1951. gadā un līdz 1960. gadam – t. Joanns Gavrilovs (1879–?).
1951.–1952. gadā – t. Sergijs Ļeonovs (1913–1981).
1965.–1967. gadā – t. Feodors Reihmanis (1893–1976).
1985.–1994. gadā – arhimandrīts Sergijs (Afanasjevs; 1917–1994).
Informācijas avoti:
С. П. Сахаров. «Православные церкви в Латгалии», изд. Рига 1939 г. 144.–147. lpp.
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 87.–88. lpp.
Kaminska R., Bistere A. «Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā», Rīga, 2006.
Ilustrācijas tēmai
