Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Dagdā

Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. – Krāslavas novads, Dagda, Pasta ielā 9.

Dagda ir pilsēta (kopš 1922. gada), kas atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Krāslavas novadā. Pareizticīgo draudze šeit faktiski izveidojusies 1913. gadā. Tolaik Dagdā (vācu: Dageten, Dagden), Dagdas un Asūnes pagastā bija ap 400 pareizticīgo iedzīvotāju.

1913. gadā dievkalpojumus Dagdā sāka noturēt skolas namā, kalpojot Grāveru Sv. Arhistratēģa Mihaila baznīcas klēram. Grāveru pareizticīgais priesteris t. Ņikanors Trubeckojs (1876–1959) ierosinājis uzbūvēt Dagdā pareizticīgo baznīcu. Pēc viņa lūguma muižas īpašniece T. Buiņicka uzdāvināja zemi topošajam dievnamam, un uz šīs zemes t. Ņikanors Trubeckojs par saviem līdzekļiem sāka būvēt 8 x 12 metrus lielu koka ēku.

1915. gadā trīs tūkstošus rubļu izmaksājusī baznīcas ēkas celtniecība tika pabeigta. Šīs ēkas lielākā telpa bija paredzēta dievkalpojumiem, trijās citās istabās dzīvoja baznīcas klērs. Zvanu tornis bija ierīkots atsevišķi – uz četriem stabiem, tajā izvietoja trīs nelielus zvanus, kurus ziedojuši labdari. Pēc t. Ņikanora Trubeckoja lūguma Pēterpils (patlaban - Sanktpēterburga) labdaris S. Sadikovs ziedojis Dagdas dievnamam ikonostasu un visus nepieciešamos baznīcas piederumus.

1915. gada 7. jūnijā Polockas eparhiālais misionārs virspriesteris Kirils Zaics (1869–1948) un t. Ņikanors Trubeckojs iesvētījuši jaunuzcelto baznīcu Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja, Likijas Miru arhibīskapa vārdā. 1916. gada 15. jūnijā ar Sv. Sinodes atļauju Polockas Garīgā konsistorija pieņēmusi rīkojumu Nr. 10532 par Dagdas pareizticīgo draudzes oficiālo atklāšanu.

Latvijas brīvvalsts laikos, 1922. gadā Dagdas pareizticīgo draudzei no Valsts zemes fonda tika piešķirti papildu 4,37 hektāri zemes. 1923. gadā Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja draudzē bija 315 draudzes locekļu, 1938. gada 1. janvārī – 225 draudzes locekļi.

No 1934. gada līdz 1938. gada 15. oktobrim par Dagdas baznīcas pārzini kalpojis priestermūks t. Andrejs (Tiško), kurš savas kalpošanas laikā pratis sev labvēlīgi noskaņot apkārtējos iedzīvotājus, iemantojot to cieņu un simpātijas, un pie viņa bieži nākuši uz baznīcu un garīgām pārrunām vecticībnieki un katoļi. Priestermūks Andrejs pievienojis Pareizticībai 8 vecticībniekus un 2 katoļus, kā arī, pateicoties viņa pūlēm, par draudzes līdzekļiem tika veikts dievnama remonts.

Padomju ateistiskā režīma laikos, 20. gadsimta 60. gadu vidū Dagdas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja pareizticīgo draudze tika slēgta.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, 1990. gadu sākumā pareizticīgo draudze Dagdā tika atjaunota. Tā kā vecā baznīcas ēka nebija saglabājusies, draudzes reliģiskajām vajadzībām tika iegādāta neliela koka māja. Ēku pārbūvēja, logu ailes izrotāja ar izgrebtām koka apmalēm, virs divslīpju jumta uzstādīja astoņstaru krustu un nelielu sīpolveida jumolu. Pēc veiktās pārbūves šeit sāka darboties Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca.

2013. gada 11. augustā ar Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) svētību Dagdas baznīcā notika draudzes locekļu kopsapulce, kurā nolemts sākt līdzekļu vākšanu jauna, plašāka dievnama celtniecībai. Šādu lēmumu izraisīja tas, ka draudzes locekļu skaits bija palielinājies. Jauno baznīcu paredzēts celt pilsētas centrā uz pareizticīgo draudzei piederošas zemes.

2018. gada 29. septembrī Dagdā notika jaunās baznīcas ēkas pamatakmens likšanas ceremonija. Saskaņā ar 2023. gada datiem, Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas draudzes pārzinis ir tēvs Viktors Mjaliks.

2023. gads

Draudzē un baznīcā kalpojuši šādi garīdznieki::

No 1916. līdz 1921. gadam – t. Pēteris Sčensnovičs (?–?).

Pēc 1922. gada – t. Valeriāns Vutmans (1876–?).

No 1924. līdz 1928. gadam – t. Vladimirs Sokolovs (1894–1962).

No 1929. līdz 1934. gadam – t. Aleksijs Domaševs (1876–1934).

No 1934. līdz 1938. gadam – priestermūks Andrejs (Tiško; 1871–1942).

No 1938. līdz 1941. gadam – t. Joanns Trubeckojs (1911–1991).

No 1942. līdz 1948. gadam – t. Simeons Cvirko (1908–1986).

No 1949. līdz 1952. gadam un no 1958. līdz 1961. gadam – t. Vasīlijs Stepanovs (1901–?).

No 1963. līdz 1966. gadam – priestermūks Georgijs (Parfenovičs; 1923–2012).

Informācijas avoti: