Deniss Hanovs
Deniss Hanovs (1977, Rīga, Latvijas PSR) – humanitāro zinātņu doktors (Dr. art.), Rīgas Stradiņa universitātes profesors.
Deniss Hanovs dzimis 1977. gadā Rīgā jauktā ģimenē. Tēvs krievs Aleksandrs Hanovs bija kalpotājs, māte ukrainiete Gaļina Hanova (dz. Lisenko) farmaceite. 1994. gadā Deniss pabeidza Puškina liceja Vēstures un filozofijas nodaļu. Izglītību turpināja Latvijas Kultūras akadēmijas Starpreģionālo kultūras sakaru nodaļā, studējot paralēli divās programmās: Latvija – Lielbritānija un Latvija –Vācija. Augstskolu absolvēja 2001. gadā ar kultūras teorijas maģistra grādu. 2003. gadā aizstāvēja disertāciju Pilsonības nācija: Baltijas Vēstnesis, 1868.-1906. Viņa zinātniskā darba vadītājs bija profesors, zinātņu doktors, Kultūras Akadēmijas pirmais rektors Pēteris Laķis.
Kopš 2004. gada Hanovs strādā par pasniedzēju Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju fakultātē. 2006. gadā ievēlēts par Rīgas Stradiņa universitātes Starpkultūru komunikācijas nozares asociēto profesoru, bet 2012. gadā – par profesoru. Profesora Hanova interešu lokā ir šādi temati: globalizācijas procesi Eiropā un Latvijā, starpkultūru dialogs, integrācijas procesi un pilsoniskā līdzdalība. Daudzu šīm problēmām veltītu zinātnisko rakstu, materiālu un mācību līdzekļu autors.
Денис Ханов. Топос деревни в европейской аристократической культуре 18-19 веков