Deniss Hanovs
Deniss Hanovs (1977. gada 9. jūnijā Rīgā, Latvijas PSR) – humanitāro zinātņu doktors (Dr. art.), profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas Humanitāro zinātņu katedras vadītājs.
Deniss Hanovs ir dzimis Rīgā, jauktā ģimenē. Viņa tēvs – ierēdnis Aleksandrs Hanovs pēc tautības krievs; māte – farmaceite Gaļina Hanova (dzimusi Lisenko) pēc tautības ukrainiete.
1994. gadā Deniss Hanovs absolvējis Rīgas Puškina liceju (Vēstures un filozofijas nodaļu) un turpināja izglītību Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas-Lielbritānijas starptautisko kultūras sakaru katedrā un vienlaikus Latvijas-Vācijas nodaļā. 2001. gadā turpat viņš absolvējis maģistantūru, iegūdams maģistra grādu specialitātē “kultūras teorija”.
2003. gadā viņš aizstāvēja disertāciju tēmā: “Laikraksts Baltijskis Vestņik kā vidusšķiras kultūrtelpa. 1868–1905”. Promocijas darba vadītājs bija profesors, zinātņu doktors, pirmais Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Pēteris Laķis (1952–2003).
Kopš 2004. gada Deniss Hanovs pasniedzis Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātē. 2006. gadā viņš tika ievēlēts par asociēto profesoru un 2012. gadā – par profesoru starpkultūru komunikācijas jomā. Profesora Hanova zinātnisko interešu centrā bija globalizācijas procesi Eiropā un Latvijā, starpkultūru dialogs, integrācijas procesi un pilsoniskā līdzdalība. Viņš ir dažādu zinātnisko rakstu un materiālu, mācību līdzekļu par minētajām tēmām autors.
Laikposmā no 2012. līdz 2021. gadam Deniss Hanovs Rīgas Stradiņa Universitātē lasīja lekcijas, kas saistītas ar Eiropas kultūras vēsturi. Viņš atstāja pasniegšanu šajā universitātē, nepiekrītot tās bijušās dekānes Andas Rožkalnes pārstāvētās Komunikācijas fakultātes vadības politikai, kuras mērķis bija samazināt humanitārās tēmas un kursus žurnālistu izglītības programmās.
2021. gadā Deniss Hanovs tika ievēlēts par profesoru Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). LMA viņš pasniedz senās literatūras un kultūras vēsturi, kā arī Jauno laiku Eiropas kultūras vēsturi, nacionālisma teorijas un mūsdienīgās mākslas procesu teoriju.
Kopš 2024. gada viņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas Humanitāro zinātņu katedras vadītājs un vada promocijas darbu sagatavošanu. Tajā pašā laikā viņš nodarbojas ar kuratora darbību. Pats nozīmīgākais projekts šajā jomā ir izstāde "B kā baroks", kas tapusi sadarbībā ar Kristīni Liniņu; 2021. gadā tā tika izstādīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpās. Izstāde ir saņēmusi vairākas nacionālās un starptautiskās balvas dizaina jomā.
Paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai Deniss Hanovs tiešraidē vadījis pārraides radio “Baltkom” (programma “Kuļtprosvet”) un programmas par 18. un 19. gadsimta Eiropas operas vēsturi radio LR 3 Klasika.
Kopš 2019. gada viņš aktīvi piedalās pilsoniskās izglītības attīstības projektos migrantu kopienām Vācijā (Berlīnē un Ķelnē), lasa lekcijas Krievvalodīgo vecāku savienībai Vācijā, kur attīsta kolektīvās kultūras atmiņas tēmu darbā ar vecāku organizācijām.
Pēc pasniegšanas Helsinku Universitātes Mākslas vēstures fakultātē (2016. gadā) Deniss Hanovs sarakstījis virkni monogrāfiju un rakstu par dažādiem 18. gadsimta kultūras vēstures un politisko ideju aspektiem, par V. A. Mocarta operu tapšanas un iestudēšanas vēsturi, par 1789. gada Lielās Franču revolūcijas vēsturi (grāmata ieguvusi balvu par labāko dizainu zinātniskās literatūras kategorijā – Zelta ābele 2021. g.), kā arī 2025. gadā viņš sarakstījis monogrāfiju par ķeizarienes Elizabetes Petrovnas 1741. gada politiskā apvērsuma leģitimizācijas vēsturi (šo monogrāfiju publicēs apgāds BRILL, Holandē).
Денис Ханов. Топос деревни в европейской аристократической культуре 18–19 веков
Ilustrācijas tēmai
