Pētera I namiņš Liepājā
Pētera I namiņš Liepājā, kur ķeizars uzturējies 1697. gadā pa ceļam uz Rietumeiropu, dodoties turp kopā ar diplomātisko misiju, kas vēsturē ieguvusi nosaukumu “Lielā Sūtniecība”.
Namiņš, kurā uzturējies ķeizars. Foto autors – V. Ļisicins.
Liepāja, Kungu ielā 24
1697. gada marta sākumā uz Rietumeiropu caur Vidzemi un Kurzemi devās diplomātiskā misija, kas vēsturē iegājusi kā “Lielā Sūtniecība”. Tās galvenais mērķis bija apmeklēt Holandi, kur misijas sūtņiem vajadzēja rast sabiedrotos cīņai pret Osmaņu impēriju. Līdztekus tam, uzturoties Holandē, misijas dalībniekiem bija nepieciešams pastrādāt kuģu būvētavās, lai apgūtu holandiešu kuģubūves meistarību. Par oficiāli pilnvarotajiem sūtņiem tika iecelti: ģenerāladmirālis Francis Leforts, ģenerālis Fjodors Golovins un Sūtņu palātas vadītājs Prokofijs Vozņicins. Kopumā ceļā devās 250 cilvēki, tostarp, pareizticīgo priesteri, ārsti, tulkotāji, maiznieki un apsardzes karavīri. Pajūgu rinda sastāvēja no 1000 ragavām!
Šīs prāvās delegācijas pārstāvju vidū izcēlās gara auguma vīrs – Preobraženskas pulka urjadņiks Pjotrs Mihailovs. Slēpjoties aiz šā vārda, anonīmi līdzi brauca pats ķeizars Pēteris Pirmais. Pētera I (Romanova) izbraukšana ārpus Krievijas caristes robežām bija bezprecedenta notikums, tāpēc ķeizars ceļojis inkognito un tas netika oficiāli ziņots. Vairākas dienas diplomātiskās misijas pārstāvji pavadīja Rīgā (tolaik Vidzeme atradusies Zviedrijas kroņa pakļautībā), pēc tam apmeklēja Mītavu/ Jelgavu (toreizējo Kurzemes hercogistes galvaspilsētu).
Sūtniecība, kurai bija jābrauc pa sauszemi, joprojām atradās Mītavā/ Jelgavā, kad ķeizars Pēteris I kopā ar 45 cilvēkiem aizbrauca uz Liepāju, nolemdams no turienes doties savā pirmajā jūras braucienā pa Baltijas jūru. Šajā Kurzemes hercogistes pilsētā “urjadņiks Mihailovs” apmetās madāmas Hoijeres viesnīcā, kas atradusies Kungu ielā 24. Pēteris I bija ieplānojis doties no Liepājas pa jūru uz Prūsijas hercogistes galvaspilsētu Kēnigsbergu (jeb Karaļaučiem, tagad – Kaļiņingrada, KF), taču navigācijai nelabvēlīgie laikapstākļi piespieda viņu uzturēties Liepājā vairākas dienas.
Tomēr Liepājā viņš velti laiku netērēja: sadraudzējās ar kuģu šķiperiem, kopā ar viņiem pavadot laiku krogā, dāsni cienājot viņus ar vīnu un uzdodoties par kāda Maskavijas tirdzniecības kuģa šķiperi. Ir zināms, ka vietējā “Zaļajā aptiekā” Pēteris I redzējis kāda eksotiska dzīvnieka iespirtotu ķermeni, kas tika saukts par leģendāro ugunī nedegošo salamandru. Par šo dzīvnieku viņš steidzās ziņot vēstulē, ko nosūtījis uz Maskavu savam līdzgaitniekam valsts ierēdnim Andreasam Vīniusam: “Šeit es redzēju brīnumlietu, ko pie mums dēvēja par māņiem: kādam cilvēkam aptiekā bija stikla trauciņā iespirtota sulemandra, kuru es izņēmu un turēju rokās – tieši tāda, kā to apraksta.”
Kamēr pati “Lielā Sūtniecība” pārvietojās pa sauszemi, Pēteris I devās uz ostas pilsētu Pillavu (vācu: Pillau; tagad – Baltijska, KF Kaļiņingradas apgabalā) un no turienes uz Kēnigsbergu, lai tur tiktos ar Brandenburgas kūrfirstu. Pētera I otrā uzturēšanās reize Liepājā, šoreiz kopā ar Katrīnu I, bija 1716. gadā. Taču tad viņš apmetās citā ēkā, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Misijas “Lielā Sūtniecība” pārstāvji bija apmeklējuši Kēnigsbergu, Brandenburgu, Holandi, Angliju un Austriju nolūkā labāk iepazīt Rietumeiropas dzīvesveidu dažādās nozarēs.
“Pētera nams” Kungu ielā 24, saskaņā ar ēkas arhitektonisko un māksliniecisko inventarizāciju, ir celts 17. gadsimta pirmajā pusē kā tipiska koka guļbūve uz zema akmens cokola, ar dakstiņiem ieklātu divslīpju jumtu. Šis nams ir viena no vecākajām ēkām Liepājā. Sākotnēji madāmas Hoijeres viesnīca bija tipiska paplašināta trīsdaļīga celtne ar telpām, kas piebūvētas ēkas galiem, un ar asimetriski izvietotu ieeju. Vēlāk nama plānojums tika mainīts.1797. gadā Kungu ielas pusē parādījusies durvju aile, kas noformēta vēlīnā klasicisma stilā. 1922. gadā priekšējās fasādes labajā pusē tika iebūvētas vēl vienas durvis. Tad arī parādījušās 19. gadsimta beigu neobaroka stilā darinātas durvju vērtnes, kas uz šejieni tika pārnestas no citas ēkas.
Pēdējās izpētes laikā vienā no nama istabām tika atrasts zīmējums uz līmēta auduma: uz pelēkbrūna fona divi melni vertikāli ar dzeltenu lenti apvīti ziedu kāti, kuru galos izvietotas sarkanas un baltas ziedlapiņas. Uz citas istabas sienas izdevās saredzēt ovālu medaljonu un lapu vītnes fragmentu, kā arī melnbaltpelēku akantu lapu un zili-sarkani-melnbalta sienas zīmējuma pēdas.
No 1952. līdz 1992. gadam Pētera namiņā atradās vairāki dzīvokļi un Liepājas Mākslas un Vēstures muzeja filiāle, kur tika eksponeti “Lielajai Sūtniecībai” veltītie materiāli. Denacionalizācijas gaitā ēka Kungu ielā 24 tika atdota tās pirmskara īpašniekam. Pašlaik nams netiek izmantots un tā turpmākais liktenis nav skaidrs.
Oļegs Puhļaks
Skat.: Прибалтийские русски: история в памятниках культуры (1710–2010). – Рига, 2010.
Papildināts tulkojums nokrievu valodas
Informācijas avoti:
Ceļvedis Liepājas arhitektūrā. Versija par Liepājas arhitektūras vēsturi līdz 1940. gadam. LPAPP. Klaipēda. 1991. 128. lpp.
Брикнер А. Г. История Петра Великого: в 2 т. Т. 1. – Москва, 1996. 161. lpp.
Ватолин И. Домик Петра I в Лиепае. Газета «Час». 10.09.2008.
Пухляк О., Борисов Д. Русские в Латвии со средневековья до конца XIX в.– Рига, 2003. 200. lpp.
