Rīgas Kristus Debesbraukšanas baznīca
Rīgas Kristus Debesbraukšanas baznīca. – Rīgā, Mēness ielā 2.
Rīgas Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo latviešu draudzes baznīca atrodas iepretim Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) kapsētas dievnamam.
Kristus Debesbraukšanas draudze nodibināta 1845. gadā un tā ir vecākā pareizticīgo latviešu draudze Latvijas teritorijā. Iesākumā šīs draudzes dievkalpojumi notikuši Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) kapsētas baznīcā.
Atsevišķs dievnams pareizticīgo latviešu draudzei bija uzcelts 1867. gadā un 1868. gadā iesvētīts. 1875. gada decembrī nodegusi Vissvētās Dievmātes Patvēruma kapsētas baznīcas vecā ēka. Nodegušās ēkas vietā 1879. gadā tika uzbūvēta jauna mūra baznīca. Uz jauno Vissvētās Dievmātes Patvēruma dievnamu pārgājusi Kristus Debesbraukšanas baznīcas draudzes krievu daļa un no šī brīža Rīgas Debesbraukšanas baznīca kļuva tīri latviska. 1895. gadā tika uzcelta un sāka darboties baznīcas pamatskola.
19. gadsimta otrajā pusē Rīgas Kristus Debesbraukšanas baznīcas draudzes locekļu skaits pastāvīgi pieaudzis un līdz 1895. gadam sasniedzis 6784 cilvēkus. Vecās baznīcas ēka kļuvusi dievlūdzējiem par šauru. Tāpēc 20. gadsimta sākumā notika vērienīgi tās paplašināšanas darbi. Sakrālās celtnes rekonstrukcijas projektu izstrādājis Vidzemes guberņas arhitekts Vladimirs Lunskis (1862–1920). Arhitektoniski dievnama ēka, kuru vainago deviņi sīpolveida kupoli, ir risināta krievu vecmaskavas stilā. 1903. gada 19. oktobrī tika iesvētīts baznīcas galvenais altāris par godu Kristus Debesbraukšanai. 1909. gadā dievnama ēkā ievilkta elektroinstalācija.
Rīgas Kristus Debesbraukšanas baznīca nekad netika slēgta. Dievkalpojumi šeit allaž notikuši un arī pašlaik notiek latviešu valodā. Padomju okupācijas gados, kad bija izvērsta plaša ateistiskā propaganda, draudzes locekļu skaits strauji samazinājies un līdz ar to nebija iespēju veikt remontdarbus baznīcā. Vairākas reizes dievnams ticis aplaupīts.
20. gadsimta 90. gados sākās Rīgas Kristus Debesbraukšanas dievnama atdzimšana. 2010. gadā sāka veikt vērienīgus restaurācijas darbus, baznīcas ēka tika izremontēta gan iekštelpās, gan no ārpuses. Precīzi pēc senatnīgajiem paraugiem dievnamā tika atjaunots krāšņais sienu gleznojums.
Patlaban Kristus Debesbraukšanas dievnama ēka ir atguvusi savu iepriekšējo daiļo veidolu. Profesionāli veiktie restaurācijas darbi atzīti par vieniem no labākajiem Rīgā.
Saskaņā ar 2024. gada datiem, Rīgas Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo latviešu draudzes pārzinis ir virspriesteris tēvs Jānis Dravants.
Draudzē kalpojuši šādi ievērojami garīdznieki:
1870.– 1874. gadā – t. Vasīlijs Reinhauzens (1811–1892).
1879.–1909. gadā – t. Andrejs Kangers (1838–1909).
1893.– 1895. gadā – t. Vasīlijs Pokrovskis (1851–1903).
1895.–1904. gadā – t. Sergijs Baranovs (?–?).
1904.–1930. gadā – t. Jānis Bormanis (1858–1930).
1909.–1911. gadā un 1924.–1926. gadā – t. Jānis Jansons (1878–1954).
1911.–1919. gadā – t. Vasīlijs Ceriņš (1864–1919).
1919.–1924. gadā – t. Jānis Namnieks (1881–1942).
1926.–1933. gadā – t. Pēteris Balodis (1876–1938).
1930.–1937. gadā – t. Kirils Blodons (1872–1937).
1934.–1958. gadā – t. Pēteris Bērziņš (1898–1958).
1937.–1953. gadā – t. Aleksandrs Lismanis (1874–1953).
1944. gadā – t. Jānis Baumanis (1908–1985).
1957.–1962 . gadā – t. Konstantīns Vītols (1870–1962).
1959.–1965. gadā – t. Vladimirs Jansons (1899–1987).
1962.–1995. gadā – t. Vladimirs Merkuļjevs (1923–1995).
* * *
Informācijas avoti:
Гаврилин А. «Очерки истории Рижской епархии», Филокалия, Рига 1999.
«Rīgas dievnami. Arhitektūra un māksla», Zinātne, 2007, 520. – 527. lpp.
Pirmās pareizticīgo latviešu draudzes vēsture. 1845.-1858.-1879.-1929. Sast. K. Purviņš. – Rīgas Debesbraukšanas baznīcas izdevums, 1929.
Ilustrācijas tēmai
