Rīgas Kristus Pestītāja Svētbildes pareizticīgo baznīca

Kristus Pestītāja Svētbildes pareizticīgo baznīca. – Vienības gatvē 76, Rīgā (Torņakalnā).

Rīgas Svētās Trijādības Pārdaugavas pareizticīgo baznīcas draudzes locekļu vajadzībām 1861. gadā tika dibināti Torņakalna pareizticīgo kapi. 1873. gadā kapsētā tika uzcelta kapliča aizgājēju apdziedāšanai.

1891. gadā Rīgas eparhijas kancelejā no nezināmas personas tika saņemts kapitāls 100 000 rubļu apmērā. Nezināmais ziedotājs vēlējies, lai par procentiem no kapitāla tiktu īstenota baznīcas būvniecība Pārdaugavas pareizticīgo kapos. Tajā pašā gadā Rīgas eparhijas arhitekts Apollons Ēdelsons (1827–1896) iesniedzis akmens baznīcas projektu, un tika likts šīs baznīcas pamatakmens.

Lielākā daļa būvdarbu veikta 1892. gadā. Baznīca celta no baltiem ķieģeļiem, tās jumta segums pārklāts ar lokšņu dzelzi. Dievnamam ir divi ar skārdu klāti kupoli – virs celtnes centrālās daļas un zvanu tornī ar apzeltītiem dzelzs krustiem. Zvani tika pārvietoti no kapličas. Nelielā baznīca ir pārsteidzoši omulīga. Dievnama vienrindas ikonostasu rotā pilastri.

1893. gada 6. jūnijā jaunuzcelto dievnamu iesvētījis Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs (Brjancevs, 1839–1914). Baznīca tika iesvētīta par godu Kristus Pestītāja svētbildei jeb ikonai “Ne rokām darinātais Pestītāja tēls” (krieviski: «Spas Ņerukotvornij»). Šīs baznīcas draudze ilgu laiku, līdz 1943. gadam, tika pierakstīta pie Rīgas Svētās Trījādības Pārdaugavas dievnama.

1937. gadā pēc Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Augustīna (Pētersona, 1873–1955) uzdevuma “Ne rokām darinātā Pestītāja tēla” ikonas baznīcā tika nodibināta Rīgas Pārdaugavas latviešu draudze.

20. gadsimta 50. gados Torņakalna pareizticīgo kapi tika slēgti jauniem apbedījumiem. Tajā pašā laikā Kristus Pestītāja Svētbildes pareizticīgo baznīca turpinājusi darboties.

Dievnama galvenā svētlieta ir Vissvētākās Dievmātes Tihvinas ikonas kopija (noraksts). Šajā draudzē tiek godātas arī Vissvētās Dievmātes Smoļenskas un Ibērijas (jeb kriev.: “Iverskaja”) ikonas, kā arī ikona “Vissvētākās Dievmātes Patvērums”. Draudzes locekļi godā Svētās Maskavas Matronas ikonu ar svētās pīšļu daļiņu, kā arī astoņu svēto, tostarp Svētītāja Jāņa Zeltamutes un Sirdsskaidrā Pleskavas Pečoru Simeona pīšļu daļiņas.

Nesen Kristus Pestītāja Svētbildes baznīca tika kapitāli izremontēta. 2013. gadā dievnams iegādājās septiņus jaunus Baltkrievijā izlietus zvanus. Tos svinīgi iesvētījis Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs).

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

Dažādos gados baznīcā kalpojuši šādi pazīstami garīdznieki:

1937.–1938. gadā – t. Nikolajs Vieglajs (1907–1992).

1960.–1978. gadā – t. Nikolajs Trubeckojs (1907–1978).

Informācijas avoti:

1) Церковь Нерукотворенного образа Спасителя в Торнякалнсе в Риге. См.: http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=2791&id=41;

2) Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. C. 357–359.