Svētā Jāņa Priekšteča un Kristītāja baznīca Brodaižā

Svētā Jāņa Priekšteča un Kristītāja baznīca. – Brodaiža, Pildas pagasts, Ludzas novads.

Brodaiža ir apdzīvota vieta Latvijas austrumos Ludzas novada Pildas pagastā, 29 kilometru attālumā no Ludzas un 286 kilometru attālumā no Rīgas.

Ciemā atrodas Svētā Jāņa Priekšteča un Kristītāja pareizticīgo baznīca. Koka kulta ēka ir būvēta 1751. gadā, bet līdz 1795. gadam tajā atradās uniātu baznīca (uniāti pakļaujas Romas pāvestam, uniātu baznīcās dievkalpojumi notiek pēc pareizticīgo parauga, bet teoloģija ir katoļu – tulkot. piez.).

Spriežot pēc baznīcas arhīvā esošā 1751. gada 20. marta dokumenta, vietējais muižnieks Veisenhofs uzdāvinājis zemesgabalu Brodaižas baznīcas klēram. No dokumenta satura izriet, ka dievnams celts bijušās kapelas vietā. Kad tieši tika uzbūvēta kapela, nav zināms. Dievnama sienas ir liktas no biezām sijām, kas bija sastiprinātas ar paštaisītām kaltām naglām. Ēkas izmēri – 16 x 6 x 10 metri. Baznīcas sienas un velves bija apšūtas ar dēļiem.

1795. gadā Brodaižā tika izveidota pareizticīgo draudze, kura teritoriāli ietvēra sevī virkni Ludzas un Rēzeknes apriņķa ciemu ticīgos ļaudis. 1835. gadā draudzē bija 1592 draudzes locekļi, 1896. gadā – 2704, 1915. gadā – 1400. 1938. gada 1. janvārī draudzē bija 1508 cilvēki, to skaitā trīs pareizticīgie latvieši un divi poļi. Iepriekš pareizticīgo latviešu bija vairāk. Piemēram, draudzes hronists atzīmējis, ka 1866. gadā lielākā daļa draudzes locekļu bija krievi, taču “daudz tādu draudzes locekļu, kuri ir Pareizticībā iestājušies latvieši.”

Vietējo iedzīvotāju nabadzības dēļ dievnamam nebija pietiekamu baznīcas piederumu. Tikai 19. gadsimta otrajā pusē, pateicoties ziedojumiem, tika papildināts liturģisko trauku skaits, un baznīca sāka atbilst tām prasībām, kādas izvirzītas draudzes dievnamiem.

1832. gadā Brodaižas baznīcas koka ēka tika pārbūvēta. Pašlaik esošā dievnama pamatapjoms ir taisnstūrveida ar četrslīpju jumtu, virs kura centrā slejas masīvs neparastas, pareizticīgo arhitektūrai neraksturīgas, formas kupols, kas balstās uz dekoratīvā zemkupola pamata. Altārdaļā pamatapjomam ir piebūvēta daudzstūrveida apsīda. Virs priekštelpas izbūvēts plānojumā kvadrātveida zvanu tornis, kuru arī vainago neparastas formas kupols. Ieejas portāla divslīpju jumts balstās uz četrām kolonnām. Dievnama interjerā ir uzstādīts koka divrindu ikonostass ar izgrebtiem Ķē-niņa vārtiem.

1855. gadā Brodaižas Svētā Jāņa Priekšteča un Kristītāja baznīcas ēkā tika veikts kapitālais remonts. 1881. gadā ir uzceltas ēkas baznīcas klēram. 1912. gadā tika veikts baznīcas klēra celtņu remonts.

Vēl pirms baznīcas klēra ēku uzbūves darbīgais priesteris t. Jona Šarovskis par saviem līdzekļiem 1861. gadā atvēris Brodaižā baznīcas draudzes skolu. Tā kā skolas ēkas celtniecībai nebija finanšu līdzekļu, tēvs Jona Šarovskis apmācījis bērnus paša īrētā dzīvoklī. Arī turpmāk Brodaižas pareizticīgie priesteri mācījuši bērnus savās mājās. 1881. gadā, pēc baznīcas klēra ēku uzcelšanas, mācības tika pārceltas uz psalmotāja māju. 1882. gadā šeit mācījās 17 bērni.

Lai gan Svētā Jāņa Priekšteča un Kristītāja baznīcas koka ēka ir celta 18. gadsimta vidū, tā saglabājusies arī līdz mūsu dienām, laimīgā kārtā pārciešot divus pasaules karus un padomju ateistiskā režīma gadus.

21. gadsimtā Brodaižas dievnama iekštelpās tika veikti remontdarbi, nomainīts novecojušais jumta segums. Koka ēkas fasādes tika renovētas, krāsotas tumši sarkanā krāsā, jo tā simbolizē asiņu krāsu, kas izlijušas, kad svētajam Pravietim Jānim Priekštecim tika nocirsta galva.

Patlaban pareizticīgo dievnams darbojas. Saskaņā ar 2020. gada datiem, baznīcas pārzinis ir priesteris Sergijs Kiričenko.

Brodaižas Svētā Jāņa Priekšteča un Kristītāja pareizticīgo baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

2024. gads

Dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

No 1857. līdz 1868. gadam – t. Jona Šarovskis (1833–?).

No 1906. līdz 1911. gadam – t. Filips Čepiks (1878–?).

No 1922. gada, no 1927. līdz 1941. gadam – t. Venjamins Vozņesenskis (1891–1965).

No 1945. līdz 1947. gadam – t. Aleksandrs Sergejevs (1898–1971).

No 1947. līdz 1949. gadam – t. Mihails Šeršņevs (1910–1986).

No 1950. līdz 1952. gadam – t. Simeons Cvirko (1908–1984).

No 1960. līdz 1962. gadam – t. Joanns Bortaščenko (1928–1999).

No 1976. līdz 1982. gadam – t. Joanns Popovs (1938–?).

Informācijas avoti:

С. П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии», изд. Рига, 1939 г. 99.–101. lpp.

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Спра-вочник. Щеников Е. (сост.), Гаврилин А.В. (конс.). Рига, 2017. 41.- 44. lpp.

Brodaiža — Vikipēdija (wikipedia.org)