Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīca Balvos
Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīca. – Balvi, Brīvības iela 51.
Baznīca būvēta laikposmā no 2005. līdz 2015. gadam.
Arhitekte: Ludmila Kļešņina, inženieris konstruktors: Arnis Asis (1933–2022).
1834. gadā no Marienhauzenas ciema (tagadējā Viļakas pilsēta) uz Bolovsku (patlaban – Balvi) tika pārvietota vecā pareizticīgo baznīca kopā ar visu iekārtu un dievkalpojumu piederumiem. Šeit kulta vajadzībām tika pielāgota kāda no celtnēm, kas atradusies pie muižnieka P. Gorožanska mājas, un tādēļ dievnams vairāk atgādinājis parastu namu; zvanu tornis tika ierīkots turpat – uz diviem stabiem.
1871. gadā Balvos tika uzcelta jauna koka baznīca un iesvētīta par godu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanai. 1985. gadā kulta ēka nodegusi, un dievkalpojumi tika noturēti baznīcas klēra namā, kas bija pārkārtots baznīcas vajadzībām. 2005. gadā tika likti pamati jauna koka dievnama celtniecībai.
Mūsdienu Balvu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas projektu izstrādājusi arhitekte Ludmila Kļešņina, sadarbojoties ar būvinženieri konstruktoru Arni Asi. Baznīcas koka ēka ir neliela, taču tās veidolā skaidri vērojamas vietējās pareizticīgo arhitektūras īpatnības. Dievnama ēka ir divstāvu, ar diviem altārgaldiem. Augšējā stāvā atrodas koka baznīca ar galveno altāri, kas paredzēta 200 dievlūdzējiem. Apakšejā stāvā - neliela baznīca, kurā notiek kristības, un atrodas telpas svētdienas skolai.
Tagadējās Balvu baznīcas veidols, kas arhitektoniski atbilst tradīcijai, sastāv no dažādu proporciju apjomiem. Pamatapjoms izceļas augstuma ziņā, tam ir trīsdimensiju kanoniskā kuba proporcijas. Pamatapjomam ir četrslīpju teltsveida jumts. Tā centru vainago lielā “galva” (jeb jumols) ar krustu. Zvanu tornis ir izbūvēts virs baznīcas priekštelpas un vainagots ar mazo “galvu”, kas ir zemāka par centrālo. Augšējā koka baznīca plānā veido kanonisko telpu anfilādi – lievenis, priekštelpa, priekšbaznīca, dievnama vidus telpa, altārdaļa. Pateicoties sānu koka piebūvēm, Balvu baznīcas vidus daļai plānā ir krustveida forma.
Balvu pilsētas pareizticīgo draudzei ir sena vēsture un tradīcijas, 2019. gadā Balvu draudzei apritēja 185 gadi kopš tās dibināšanas. Pirmais Balvu baznīcas pārzinis – tēvs Matvejs Lavrovskis. Baznīcā dziedājuši vietējās muižas ļaudis. 1842. gadā Bolovskas (Balvu) baznīca no muižnieka mājas baznīcas tika pārveidota par draudzes dievnamu, tam tika nozīmēts baznīcas klērs, kas uzturēts par valsts līdzekļiem. Šajos laikos draudzes locekļu skaits palielinājies līdz 450 cilvēkiem. Jaunie draudzes locekļi tika pievienoti no bijušajiem katolicisma piekritējiem.
Nozīmīgs baznīcas draudzes locekļu pieaugums bija vērojams 1863.–1867. gadā, kad draudzes pārzinis bijis t. Aleksijs Popovs. 1863. gadā, pēc Polockas un Vitebskas arhibīskapa Vasilija (Lužinska) lūguma, no Rīgas eparhijas uz Balvu draudzi tika atsūtīti garīdznieks t. Aleksijs Popovs un psalmotājs Pēteris Brodovickis, kuri labi prata latviešu valodu un ar panākumiem pildīja savu misiju. Tēva Aleksija Popova kalpošanas četru gadu laikā Balvu draudzē no katolicisma pareizticībā pārgāja vairāk kā 900 cilvēku. Masveida pāreja no katolicisma pareizticībā noveda pie tā, ka no daļas Balvu draudzes tika izveidota patstāvīga “Eržepoles” draudze (tagad – Viļakas draudze), un no 1867. gada kalpot uz šo draudzi tika pārcelts t. Aleksijs Popovs. Uz Balviem tika nozīmēts kalpot t. Rodions Poišs, pēc tautības latvietis, Rīgas Garīgā semināra absolvents.
1865. gadā Balvos par 3250 rubļiem, kas tika piešķirti no valsts kases, bija uzsākta jaunas koka baznīcas būvniecība, jo iepriekšējais dievnams, sakarā ar draudzes locekļu skaita palielināšanos, vairs neatbilda savam uzdevumam. 1871. gadā būvdarbi bija pabeigti un jaunuzceltais dievnams iesvētīts par godu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanai. 1882. gadā baznīcas klēra vajadzībām bija piešķirts 36 hektārus liels zemesgabals, un 1886.–1894. gadā tika uzceltas ēkas baznīcas klēram. 1894. gadā draudzes locekļu skaits bija 1191 cilvēks.
1895. gada 25. maijā Balvu baznīcu bija apmeklējis pirmais latviešu tautības pareizticīgo bīskaps - Polockas un Vitebskas bīskaps Aleksandrs (Zakke-Zakkis; 1834–1899), kurš noturējis dievkalpojumu un pārrunas ar draudzes locekļiem latviešu valodā. 1897. gada janvārī par Balvu baznīcas pārzini tika nozīmēts t. Nikolajs Lielmežs. Tēvs Nikolajs ieviesis draudzē ārpus dievkalpojuma lasījumus, nodarbojies ar jauno cilvēku katehizāciju un organizējis baznīcas kori, kuru vadījis skolotājs Pēteris Upīts.
1904. gadā Bolovskas muiža no muižnieka pārgājusi Zemnieku Zemes bankas īpašumā. Kopš tā laika banka veicinājusi to, lai uz šejieni sāktu pārcelties un šeit kā viensētnieki apmestos uz dzīvi krievi no Pleskavas guberņas, tādējādi Balvu draudze kļuvusi par latviešu-krievu. 1913. gadā draudzes locekļu skaits sastādījis 3585 cilvēku.
1934. gada 7. oktobrī Balvu draudze svinīgi atzīmējusi savu 100 gadu jubileju. Pateicoties dievnama pārziņa t. Andreja Mazura centēniem, uz šo laiku baznīcā bija paveikts kapitālremonts un ievilkta elektroinstalācija. 1937. gada 1. janvārī Balvu pareizticīgo draudzē skaitījušies 2995 cilvēki, no tiem aptuveni viena trešdaļa – latvieši, bet divas trešdaļas – krievi. Balvu draudzes locekļu skaita samazināšanās ir saistīta ar to, ka laikposmā no 1912. līdz 1916. gadam no Balvu draudzes sastāva tika atdalītas un izveidotas vēl divas draudzes: Vīksnas un Rugāju baznīcas. Balvu draudzes rajonā darbojās ģimnāzija, četras sešgadīgās un sešas četrgadīgās pamatskolas, kurās mācījās 298 pareizticīgie bērni. Pēc t. Andreja Mazura nāves, 1939. gada janvārī par Balvu dievnama pārzini un Viļakas baznīcas apriņķa prāvestu tika nozīmēts Šķilbēnu baznīcas draudzes priesteris t. Nikolajs Lapekins (citos informācijas avotos – Lapikens).
1985. gadā Balvu pareizticīgo baznīcas ēka nodegusi. 1995. gadā Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs) devis svētību jaunas baznīcas celtniecībai Balvos. Līdz 2010. gada novembrim, pateicoties saziedotajiem līdzekļiem, izdevās uzcelt apakšējā dievnama guļbūvi un pārsegumus, tika paveikti apakšējā dievnama, svētdienas skolas telpu un baznīcas priekštelpas celtniecības darbi.
2012. gada 10. februārī Pleskavas apgabala Veļikije Luku rajona Zaharovas sādžā (kur no atlasītiem kokmateriāliem un baļķiem tika izgatavota baznīcas guļbūve) tika noturēts dievkalpojums par godu guļbūves būvniecības sākumam. 2012. gada 3. maijā Pleskavas apgabala delegācija apgabala gubernatora vadībā tikās ar Rīgas un visas Latvijas Metropolītu Aleksandru. Tikšanās laikā viesi no Pleskavas nodeva Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsganam sertifikātu par koka baznīcas dāvinājumu Balviem. Tā paša gada 25. oktobrī piecas kravas automašīnas nogādājušas jaunās baznīcas guļbūvi no Pleskavas apgabala celtniecības vietā.
2012. gada 13. decembrī Balvos notikusi svinīga baznīcas guļbūves nodošanas ceremonija Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas draudzei, pirms kuras noticis pateicības aizlūgums, ko noturējis Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs (Matrjoņins).
2013. gada 14. augustā pēc liturģijas, ko noturējis Balvu dievnama pārzinis t. Sergijs Tihomirovs, noticis ūdens iesvētīšanas aizlūgums; pēc tam tika iesvētīta baznīcas galvenā “galva” (jeb jumols) un tad tā tika uzstādīta. Agrāk – pirms dažām dienām savas vietas uz jumta ieņēmušas arī mazās “galvas”. 2015. gada 5. maijā baznīcā notika dievkalpojums, kura laikā iesvētīja trīs atvestos krustus un uzstādīja tos virs baznīcas “galvām”. Krustus iesvētījis Rēzeknes prāvestības prāvests, Rēzeknes Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas katedrāles pārzinis virspriesteris Viktors Teplovs, līdzkalpojot Balvu draudzes pārzinim t. Sergijam Tihomirovam un t. Konstantīnam Volkovam.
2018. gada vasarā notikuši Balvu baznīcas teritorijas labiekārtošanas darbi un turpinājās altāra uzstādīšana pašā baznīcā.
Pazīstami priesteri, kas kalpojuši Balvu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcā:
No 1834. līdz 1836. gadam – t. Matvejs Lavrovskis (?–?).
No 1836. līdz 1863. gadam – t. Joanns Kušins (?–1863).
No 1863. līdz 1867. gadam – t. Aleksijs Popovs (1822–1907).
No 1867. līdz 1870. gadam – t. Rodions Poišs (1842–1913).
1896. gadā – t. Kirils Zaics (1869–1948).
No 1897. līdz 1904. gadam – t. Nikolajs Lielmežs (1872–?).
No 1904. līdz 1938. gadam – t. Andrejs Mazurs (1878–1938).
No 1939. līdz 1944. gadam – t. Nikolajs Lapikens (1893–1973).
No 1945. līdz 1954. gadam – t. Boriss Deņisovs (1918–1971).
≈ No 1965. līdz 1976. gadam – t. Anatolijs Maksimovs (1916–?).
Informācijas avoti:
Православные храмы и приходы на территории Латвии в период с XIII по XXI век. Справочник. Cоставитель Ефим Щеников. Консультант А.В. Гаврилин. – Рига, 2017;
С.П. Сахаров. Православные церкви в Латгалии. Издание автора. – Рига, 1939 г., стр. 12-29;
Ludmila Kļešņina. Būvējam Dievmātes Aizmigšanas baznīcu
http://www.balvi.lv/aktualitates/7601-0
http://sobory.ru/article/?object=07508
Foto autors – Vladimirs Tkačenkovs.
