Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīca Balvos
Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīca. – Balvi, Brīvības iela 51.
Baznīca būvēta laikposmā no 2005. līdz 2015. gadam.
Arhitekte: Ludmila Kļešņina (1947), inženieris konstruktors: Arnis Asis (1933–2022).
1834. gadā no Marienhauzenas ciema (tagadējā Viļakas pilsēta) uz Bolovsku (patlaban – Balvi) tika pārvietota vecā pareizticīgo baznīca kopā ar visu iekārtu un dievkalpojumu piederumiem. Šeit kulta vajadzībām tika pielāgota kāda no celtnēm, kas atradusies pie muižnieka P. Gorožanska mājas, un tādēļ dievnams vairāk atgādinājis parastu namu; zvanu tornis tika ierīkots turpat – uz diviem stabiem.
1871. gadā Balvos tika uzcelta jauna koka baznīca un iesvētīta par godu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanai. 1985. gadā kulta ēka nodegusi, un dievkalpojumi tika noturēti baznīcas klēra namā, kas pārkārtots dievnama vajadzībām. 2005. gadā tika likti pamati jauna koka dievnama celtniecībai.
Mūslaiku Balvu baznīcas par godu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas projektu izstrādājusi arhitekte Ludmila Kļešņina, sadarbojoties ar inženieri konstruktoru Arni Asi. Baznīcas koka ēka ir neliela, taču tās veidolā skaidri vērojamas vietējās pareizticīgās arhitektūras īpatnības. Sakrālā celtne ir divstāvu, ar diviem altāriem. Augšējā koka baznīca ar galveno altāri paredzēta 200 dievlūdzējiem, un apakšejā mazā baznīca – ar kristību baseinu pagrabstāvā un telpām svētdienas skolai.
Tagadējās Balvu baznīcas tēls atbilst tradīcijai un sastāv no dažādu proporciju apjomiem. Pamatapjoms izceļas augstuma ziņā, tam ir trīsdimensiju kuba proporcijas. Pamatapjomam ir četrslīpju teltsveida jumts, tā centru vainago lielais sīpolveida jumols (jeb kupols) ar krustu. Zvanu tornis ir zemāks un vainagots ar mazo sīpolveida jumolu. Augšējā koka dievnama plāns veido kanonisko telpu anfilādi – lievenis, priekštelpa, priekšbaznīca, dievnama vidus telpa, altārdaļa. Pateicoties sānu piebūvēm, baznīcas vidus daļai plānā ir krustveida forma.
Balvu pilsētas pareizticīgo draudzei ir sena vēsture un tradīcijas, 2019. gadā Balvu draudzei apritēja 185 gadi kopš tās dibināšanas. Pirmais Balvu baznīcas pārzinis – tēvs Matvejs Lavrovskis. Baznīcā dziedājuši muižas ļaudis. 1842. gadā Balvu baznīca no muižnieka mājas baznīcas tika pārveidota par draudzes dievnamu, tam tika nozīmēts baznīcas klērs. Šajos laikos draudzes locekļu skaits palielinājies līdz 450 cilvēkiem. Jaunie draudzes locekļi tika pievienoti no katoļticības.
Nozīmīgs baznīcas draudzes locekļu pieaugums bija vērojams 1863.–1867. gadā, kad draudzes pārzinis bijis t. Aleksijs Popovs. 1863. gadā, pēc Polockas un Vitebskas arhibīskapa Vasilija (Lužinska) lūguma, Balvu draudzē no Rīgas tika atsūtīti garīdznieks t. Aleksijs Popovs un psalmotājs Pēteris Brodovickis, kuri labi prata latviešu valodu un ar panākumiem pildīja savu misiju. Tēva Aleksija Popova kalpošanas četru gadu laikā Balvu draudzē no katoļticības pareizticībā pārgāja vairāk kā 900 cilvēku. Masveida pāreja no katoļticības pareizticībā noveda pie tā, ka no daļas Balvu draudzes tika izveidota patstāvīga Viļakas draudze, un no 1867. gada kalpot šajā draudzē tika pārcelts t. Aleksijs Popovs. Uz Balviem tika nozīmēts kalpot t. Rodions Poišs, pēc tautības latvietis, Rīgas Garīgā semināra absolvents.
1865. gadā Balvos par 3250 rubļiem, kas tika piešķirti no valsts kases, bija uzsākta jaunas koka baznīcas celtniecība, jo iepriekšējais dievnams, sakarā ar draudzes locekļu skaita palielināšanos, vairs neatbilda savam uzdevumam. 1871. gadā celtniecības darbi bija pabeigti un jaunuzceltais dievnams iesvētīts par godu Vissvētās Dievmātes Aizmigšnai. 1882. gadā klēra vajadzībām bija piešķirts 36 ha liels zemes gabals un visu celtņu būvēšana bija pabeigta.
1895. gada 25. maijā Balvu baznīcu bija apmeklējis pirmais latviešu tautības pareizticīgo bīskaps - Polockas un Vitebskas bīskaps Aleksandrs (Zakke-Zakkis; 1834–1899), kurš noturējis dievkalpojumu un pārrunas ar draudzes locekļiem latviešu valodā. 1897. gada janvārī par Balvu baznīcas pārzini tika nozīmēts t. Nikolajs Lielmežs. Viņš draudzē ieviesa ārpus dievkalpojuma lasījumus, nodibināja baznīcas kori, kuru vadījis skolotājs Pēteris Upīts.
1904. gadā Bolovskas muiža no muižnieka pārgājusi Zemnieku zemes bankas īpašumā. Kopš tā laika banka veicinājusi to, lai uz šejieni sāktu pārcelties un šeit kā viensētnieki apmestos uz dzīvi krievi no Pleskavas guberņas, tādējādi Balvu draudze kļuvusi par latviešu-krievu. 1913. gadā draudzes locekļu skaits sastādījis 3585 cilvēku.
1934. gada 7. oktobrī Balvu draudze svinīgi atzīmējusi savu 100 gadu jubileju. Pateicoties t. Andreja Mazura centēniem, uz šo laiku baznīcā bija paveikts kapitālremonts un ievilkta elektrība. Pēc viņa nāves, 1939. gada janvārī par Balvu dievnama virspriesteri un Viļakas baznīcas apriņķa blagočinniju (jeb prāvestu) tika nozīmēts Šķilbēnu draudzes mācītājs t. Nikolajs Lapikens (citos informācijas avotos – Lapins).
1937. gada 1. janvārī Balvu pareizticīgo draudzē skaitījušies 2995 cilvēki, no tiem aptuveni viena trešdaļa – latvieši, bet divas trešdaļas – krievi. Balvu draudzes locekļu skaita samazināšanās ir saistīta ar to, ka laikposmā no 1912. līdz 1916. gadam no Balvu draudzes sastāva tika atdalītas un izveidotas vēl divas draudzes: Vīksnas un Rugāju. Balvu draudzes rajonā darbojās ģimnāzija, četras sešgadīgās un sešas četrgadīgās pamatskolas, kurās mācījušies 298 pareizticīgie bērni, un viņiem tika pasniegtas 29 Ticības mācības stundas.
1985. gadā Balvu pareizticīgo baznīcas ēka nodegusi. 2005. gada decembrī Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs) devis svētību jaunas baznīcas celtniecībai Balvos. Pateicoties Krievijas Federācijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova centieniem, tika saņemta finanšu palīdzība un radās iespēja uzbūvēt apakšējā dievnama pārsegumu. Līdz 2010. gada novembrim, pateicoties saziedotajiem līdzekļiem, tika veikti apakšējās baznīcas, svētdienas skolas telpu un dievnama priekštelpas celtniecības darbi.
2012. gada 10. februārī Pleskavas apgabala Veļikije Luku rajona Zaharovas sādžā (kur no atlasītiem kokmateriāliem un baļķiem izgatavota baznīcas guļbūve) tika noturēts dievkalpojums par godu guļbūves būvniecības sākumam. Būvdarbu vadītājs Ivans Baranovs teicis: “Jaunā baznīcas guļbūve ir dāvana no Pleskavas apgabala iedzīvotājiem. Tās vērtība ir aptuveni 45 tūkstoši latu.”
2012. gada 3. maijā pleskaviešu delegācija Pleskavas apgabala gubernatora vadībā tikās ar Rīgas un visas Latvijas Metropolītu Aleksandru. Tikšanās laikā viesi no Pleskavas nodeva Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsganam sertifikātu par koka baznīcas dāvinājumu Balvu pilsētai. Tā paša gada 25. oktobrī piecas kravas automašīnas no Krievijas nogādājušas jaunās baznīcas guļbūvi celtniecības vietā.
2012. gada 13. decembrī Balvos notikusi svinīga baznīcas guļbūves nodošanas ceremonija Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas draudzei, pirms kuras noticis pateicības dievkalpojums, ko noturējis Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs (Matrjoņins). Par to, ka jaunā baznīca ir Balvu pareizticīgo draudzes īpašums, liecina kaimiņvalsts meistaru izkaltā plāksne pie baznīcas sienas.
2013. gada 14. augustā pēc liturģijas, ko noturējis Balvu dievnama virspriesteris t. Sergijs Tihomirovs, noticis ūdens iesvētīšanas aizlūgums; pēc tam tika iesvētīts baznīcas galvenais kupols un tad uzstādīts. Agrāk - pirms dažām dienām savas vietas ieņēmuši arī mazie kupoli. 2015. gada 5. maijā baznīcā notika dievkalpojums, kura laikā iesvētīja atvestos trīs krustus un uzstādīja tos virs baznīcas kupoliem. Krustus iesvētījis Rēzeknes baznīcas apriņķa prāvests, Rēzeknes Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīcas virspriesteris protojerejs Viktors Teplovs, līdzkalpojot Balvu draudzes virspriesterim t. Sergijam Tihomirovam un t. Konstantīnam Volkovam.
2018. gada vasarā notikuši Balvu baznīcas teritorijas labiekārtošanas darbi un turpinājās altārdaļas uzstādīšana pašā baznīcā.
Pazīstami priesteri, kas kalpojuši Balvu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcā:
No 1834. līdz 1836. gadam – t. Matvejs Lavrovskis (?–?).
No 1836. līdz 1863. gadam – t. Joanns Kušins (?–1863).
No 1863. līdz 1867. gadam – t. Aleksijs Popovs (1822–1907).
No 1867. līdz 1870. gadam – t. Rodions Poišs (1842–1913).
1896. gadā – t. Kirils Zaics (1869–1948).
No 1897. līdz 1904. gadam – t. Nikolajs Lielmežs (1872–?).
No 1904. līdz 1938. gadam – t. Andrejs Mazurs (1878–1938).
No 1939. līdz 1944. gadam – t. Nikolajs Lapikens (1893–1973).
No 1945. līdz 1954. gadam – t. Boriss Deņisovs (1918–1971).
≈ No 1965. līdz 1976. gadam – t. Anatolijs Maksimovs (1916–?).
Informācijas avoti:
Православные храмы и приходы на территории Латвии в период с XIII по XXI век. Справочник. Cоставитель Ефим Щеников. Консультант А.В. Гаврилин. – Рига, 2017;
С.П. Сахаров. Православные церкви в Латгалии. Издание автора. – Рига, 1939 г., стр. 12-29;
Ludmila Kļešņina. Būvējam Dievmātes Aizmigšanas baznīcu
http://www.balvi.lv/aktualitates/7601-0
http://sobory.ru/article/?object=07508
Foto autors – Vladimirs Tkačenkovs.
