Kristus Apskaidrošanās baznīca Baltinavā

Kristus Apskaidrošanās baznīca. – Balvu novads, Baltinava, Tirgus ielā 5.

Baltinava (arī Baļtinova) ir pagasta administratīvais centrs Balvu novadā. 1924.-1944. gadā Baltinavas pagasts ietilpis Jaunlatgales/ pēc tam Abrenes apriņķa sastāvā, 1925. gadā apdzīvotajai vietai piešķirts ciemata statuss. Ciemats atrodas Supenkas upes krastos.

Pareizticīgo draudze šeit izveidojusies tāpēc, ka tuvākie dievnami šajā apkaimē atradās ļoti tālu – Balvu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīca 35 kilometru attālumā; Viļakas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca – 32 kilometru attālumā. Taču tolaik, 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, Baltinavā un tās apkārtnē bija ap 1500 pareizticīgo iedzīvotāju.

Baltinavas pareizticīgo baznīca tika uzbūvēta 1901. gadā, pateicoties Baltinavas muižas īpašnieka Feodora Ogarkova atbalstam un centieniem. Tā paša gada 18. decembrī jaunuzceltais dievnams tika iesvētīts par godu Tā Kunga Kristus Apskaidrošanai.

Arhitektoniski baznīcas ēka ir risināta eklektikas stilā un harmoniski apvieno sevī senkrievu, neobizantiešu un neogotikas arhitektūras formas. Dievnams celts no šķeltiem laukakmeņiem, bet tā stūri, dzegas, logu un durvju ailes veidotas no sarkaniem ķieģeļiem. Sakrālai celtnei ir divslīpju jumts, centrā virs taisnstūrveida pamatapjoma slejas sīpolveida kupols, kas balstās uz zemkupola cilindra. Virs dievnama altārdaļas slejas neliels sīpolveida jumols. No austrumu puses altārdaļai ir piebūvēta četrskaldņveida apsīda. Virs priekštelpas no ķieģeļiem ir izbūvēts masīvs divstāvu teltsveida zvanu tornis, ko vainago sīpolveida jumols. Abpus zvanu tornim uz zemkupola balsta ir izvietoti divi – pa vienam katrā pusē – sīpolveida kupoli.

Baltinavas mūra baznīcas ēkas izmēri ir 19 x 8 m. Dievnama interjeru rotā divrindu ikonostass ar zeltītām vītām kolonnām un izsmalcinātiem izgrebtiem dekoratīviem elementiem.

Pirmais Kristus Apskaidrošanās draudzes pārzinis – no dievnama pamatakmens likšanas 1899. gadā un līdz 1919. gada sākumam – bija tēvs Jānis Svemps, kurš ieguldīja daudz pūļu draudzes labiekārtošanā un baznīcas draudzes skolas organizēšanā. Viņa kalpošanas laikos tika uzceltas arī baznīcas klēra ēkas.

No 1919. gada 2. februāra par Baltinavas draudzes pārzini tika iecelts t. Joanns Nosevičs, kurš šeit nokalpojis gandrīz vai 20 gadus. Patecoties t. Joanna pūlēm un par draudzes līdzekļiem 1922.-1929. gadā tika veikti dievnama iekštelpu krāsošanas darbi, baznīcas interjers izrotāts sienu gleznojumiem. Tika ierīkoti divi betona lieveņi un žogā virs ieejas vārtiem izbūvēts ķieģeļu tornītis ar krustu. 1937. gadā dievnama jumtu pārsedza ar cinkota skārda loksnēm, izremontēja Pirmā pasaules kara un revolucionāro notikumu laikā stipri cietušās baznīcas klēra ēkas.

Pakāpeniski Baltinavas pareizticīgo draudzes locekļu skaits pieaudzis un līdz 1925. gadam jau bija sasniedzis vairāk nekā 2000 cilvēku. Taču 1926. gadā netālu tika izveidota Šķilbēnu draudze, un 1929. gadā Šķilbēnos uzcelta Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas baznīca. Jaunajai draudzei pievienojusies vairāk nekā puse no Baltinavas draudzes locekļu skaita. 1938. gada 1. janvārī Baltinavā palika tikai 982 draudzes locekļi.

No 1938. gada 1. septembra par Kristus Apskaidrošanās dievnama pārzini tika norīkots tēvs Jānis Lapikens (Lapekins), kurš uz šejieni pārcelts no sv. Pravieša Elijas pareizticīgo baznīcas Liepnā.

Tolaik draudzes rajonā darbojās divas sešgadīgās pamatskolas (Baltinavas un Punduru) un septiņas četrklašu skolas, kurās mācījās 350 pareizticīgo bērni.

Baltinavas Kristus Apskaidrošanās baznīcas ēka laimīgi pārdzīvoja Otrā pasaules kara nedienas. Pareizticīgo draudze šeit turpināja darboties arī padomju ateistiskā režīmā laikos.

Mūsu dienās pareizticīgo dievnams Baltinavā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Diemžēl, laikam ritot, draudzes locekļu skaits Baltinavā pakāpeniski sarucis un pašlaik šeit ir tikai daži desmiti draudzes locekļi. Saskaņā ar 2019. gada datiem, Baltinavas Kristus Apskaidrošanās draudzes pārzinis ir tēvs Aleksandrs Oļipovs, kurš pirms tam kalpojis Stāmerienas Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīcā.

2023. gads

Baltinavas dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

No 1901. līdz 1919. gadam – t. Jānis Svemps (1872–?).

No 1919. līdz 1938 . gadam – t. Joanns Nosevičs (1881–1953).

No 1938. līdz 1943. gadam – t. Jānis Lapikens (Lapekins; 1890–?).

No 1943. līdz 1950. gadam – t. Vasīlijs Fiļipovs (1879–1950).

No 1951. līdz 1966. gadam – t. Sergijs Švedovs (1929–1981).

No 1975. līdz 1981. gadam – t. Joanns Gusevs (1942–?).

No 1994. līdz 1998. gadam – t. Arkādijs Kuzmins (1951–2014).

Informācijas avoti:

С. П. Сахаров. «Православные церкви в Латгалии», изд. Рига, 1939 г. 24.–26. lpp.

Православные храмы и приходы на территории Латвии В XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 33.–34. lpp.