Baltijas Starptautiskā akadēmija

Šajā ēkā Valērijas Seiles iela (no 1890. g. līdz 1923. g. – Saratovas iela, no 1923. g. līdz 1950. g. – Jurija Samarina iela, no 1950. g. līdz 2024. g. – Lomonosova iela) darbojas Baltijas Starptautiskā akadēmija (līdz 2006. gadam Baltijas Krievu institūts).

Cara laikā šeit bija pulka Pareizticīgo Dievmātes Ibērijas ikonas baznīca, XX gs. 1920.–30. gados – Latvijas armijas 4. pulka klubs.

Vjazjmas pulka Ibērijas (Ivērijas) baznīcas ēka Rīgā

Valērijas Seiles iela 1/24

Pulka baznīcas ēka. Arhīva foto

Sava pārvietojamā baznīca bija arī 115. Vjazjmas kājnieku pulkam. To iesvētīja 1864. gadā par godu Ibērijas (Ivērijas) Dievmātes Brīnumdarītājai ikonai. Dievnama atvēršana sakrita ar karavienības pārdēvēšanu. Vēsturnieki uzskata, ka šis pulks uzsāka savu pastāvēšanas vēsturi kopš 1798. gada augusta – datuma, kad tika izveidots ģenerālmajora Leitnera Musketieru pulks. 31 gadu vēlāk pulkam piešķīra iepriekšminēto nosaukumu. Kaut gan nosaukumi mainījās, nemainīga palika pulka drosme un varonība. To apstiprina Georgija karogs „Par Donavas forsēšanu 1828.g. 17. maijā” («За переправу через Дунай 17 мая 1828 г.») un „Par 1854. un 1855. g.g. Sevastopoli” («За Севастополь 1854 и 1855 гг.») ; kā arī uzpleči par militāro izcilību kaujā ar francūžiem pie Tortonas 1799. gada 16. jūnijā un goda zīmes uz cepurēm „Par izcilību karā pret turkiem 1828. un 1829. g.g. ” («За отличие в войну с турками 1828 и 1829 гг.»).

Rīgas Maskavas forštates Saratovas un Tambovas (Aiviekstes) ielu rajonā Krievijas armijas militāros objektus sāka būvēt kopš 1908. gada. Šeit parādījās ķieģeļu trīsstāvu kazarmas, noliktavas un štāba celtnes. No ķieģeļiem tika būvēta arī jaunās baznīcas par godu Ibērijas (Ivērijas) Dievmātes ikonai ēka. To uzcēla par līdzekļiem, kurus kara resors bija piešķīris no budžeta - 44 tūkstošus rubļu. Dievnamu uzbūvēja pēc Krievijas armijā pieņemtā tipa: iekšējās telpas ietilpīgums līdz 900 cilvēkiem, ar savu zvanu torni. Kalpot šeit norīkoja virspriestori Aleksandru (Modestovu). Sākumā –kopš 1908. līdz 1911. gadiem baznīca atradās 177. Izborskas kājnieku pulka pārziņā, bet pēc tā pārdislokācijas uz Penzu, dievnams pārgāja Vjazjmas pulka rīcībā. Vēlāk šī pulka karavīri piedalījās Pirmā Pasaules kara kaujās 29. Kājnieku divīzijas sastāvā. Pulks tika izformēts 1918. gadā.

1920. gadā Latvijas Pirmās republikas laikposmā telpas tika nodotas Latvijas armijas 6. Vidzemes pulka rīcībā, bet kara pilsētiņu nosauca par Vidzemes kazarmām. Pareizticīgo baznīcu nenojauca. Pēc Otrā Pasaules kara par ēkas jauno saimnieku kļuva Rīgas Augstākā Kara aviācijas inženieru skola. 1960. gadā aviācijas skolu izformēja un uz tās bāzes izveidoja Rīgas Civīlās gaisa flotes institūtu (vēlāk – Civīlās aviācijas inženieru institūtu). Ēku Lomonosova ielā 1/24 pārbūvēja Staļina ampīra stilā un tajā izvietoja jaunā institūta klubu. Baznīcas ēku demontēja. Tās iekšējā iekārtojuma liktenis nav zināms.

1992. gadā institūts pārgāja Latvijas Republikas jurisdikcijā un tika pārdēvēts par Rīgas Aviācijas universitāti (RAU). Tomēr, aizlieguma pasniegt krievu valodā valsts augstākajās mācību iestādēs dēļ, šī mācību iestāde zaudēja studentus no Krievijas un citām pasaules valstīm, un 1999. gadā pārstāja pastāvēt. Kluba ēku savā īpašumā iegādājās Baltijas Krievu institūts (BKI), izremontēja to un pielāgoja mācību un administratīvajām vajadzībām. Patlaban augstākās mācību iestādes, kuru vēlāk pārdēvēja par Baltijas Starptautisko Akadēmiju (BSA), ēkā atrodas auditorijas, bibliotēka, administrācija un aktu zāle. Pasniegšana šeit notiek gan krievu, gan latviešu valodās. BSA īpašnieki rūpīgi sagalabā un attīsta krievu kultūras tradīcijas. Saņemot Krievijas fonda «Russkij mir» atbalstu, 2009. gada pavasarī Akadēmijas telpās tika atvērts Krievu centrs. Tā galveno prioritāšu skaitā ir krievu valodas un krievu kultūras saglabāšana un attīstība.

Aleksandrs Gurins

Sk.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710-2010). - Рига, 2010.

Informācijas avoti:

N. Alferjevs. 115. Vjazjmas kājnieku pulka vēsture. (История 115-го пехотного Вяземского полка.). – Rīga, 1912. g.. 16.lpp.
Enciklopēdija «Rīga». – Rīga, 1989.
A. Gurins. Rīgā tika atvērts Krievu centrs. (В Риге открылся Русский центр.) – „Rakurs”, 21.03. 2009.
E. Čujanova. Mandžūrijas sopkās. (На сопках Манчжурии.) – „Vestji Segodņa”, 31.03.2009.
V. Šestakovs. Rīgas Aviācijas universitāte (Рижский авиационный университет.) – Rīga, RAU, 1999.
http://www.pobeda.ru